http://www.aisbergs.lv/?p=6573

Narkomānijai durvis vaļā

PĀRDOMĀM 01.03.2009

PĀRDOMĀM
No grāmatas «Iznīcināšanas sabiedrība – „demokrātisko reformu” stratēģiskā perspektīva»:
Ir zināms, ka eksistē divi veidi iedzīvotāju skaita samazināšanai: samazināt dzimstību vai palielināt mirstību. ASV tika izstrādāta koncepcija to praktiskai realizācijai. Šī koncepcija paredz arī dzimstības kontroli, pielietojot sterilizācijas un aborta propagandu. Tomēr šie līdzekļi nav pietiekoši efektīvi un pasaules valdošā elite izvēlējās mirstības līmeņa paaugstināšanu – kā pēdējo iespēju novērst pasaules resursu katastrofu. Šodien, ar karu, bada, slimību un citiem līdzekļiem, kas dod iespēju sasniegt nosprausto mērķi, tiek plānots pasaules iedzīvotāju skaitu samazināt līdz 2 miljardiem.

Paņēmienu kā samazināt iedzīvotāju skaitu izdomāts daudz. Šeit ir gan biotehnoloģijas, kas ļauj iegūt ģenētiski modificētus produktus, pārtikas piedevas, vakcinācija, kari un terorisms.

Rodas jautājums: ja sagraušanai tiek pakļauti pat tie valsts institūti, kuru uzdevums ir aizsargāt visu sabiedrību, bet viņi nav spējuši paši sevi nosargāt, kāds tad spēks pakļāva valsti nāvīgām iznīcības briesmām un nolicis visu tautu nebūtības priekšā, nešķirojot ne labējos un kreisos, ne sarkanos un baltos?
Naivi būtu domāt, pie tāda mēroga sabrukuma varēja novest to vadītāju kļūdas vai pārrēķināšanās, kuri vadīja vai šodien vada mūsu valsti.
—————————————————————-

Narkomānijai durvis vaļā

Ekonomiskai lejupslīdei vienmēr seko sociāla krīze, pieaug noziedzība, pastiprinās nemieru draudi, sabiedrībā spilgtāk izpaužas bīstamas parādības. Tāpēc taupīšana taupīšanas pēc ir vēl apšaubāmāka par neapdomīgu tērēšanu, sevišķi narkotiku lietošanas profilakses jomā.

.

Jau vismaz desmit gadu Latvijā narkomānija un ar narkotikām saistītie noziegumi ir epidēmijas līmenī. Ik gadu tiek veikts ap 10 000 ekspertīžu, lai noskaidrotu narkotisko vielu klātbūtni cilvēka organismā. Un 85% gadījumu atbildes ir apstiprinošas. Arvien biežāk atklājas, ka lietots vielu kokteilis, kas vēl dāsni slacīts ar alkoholu. Katrs otrais noziegums, kas tiek pastrādāts valstī, notiek narkotiku reibumā vai ar mērķi iegūt naudu aizliegtajām vielām. Savukārt tie, kas sēž cietumos, 70% gadījumu vai nu paši ir lietotāji, vai arī ir saistīti ar "narkotiku noziegumiem”. Un šādos apstākļos Rīgas domes (RD) galvās dzimst "spoža ideja”, kā ietaupīt – reorganizēt Rīgas Atkarības profilakses centru. Galvaspilsēta, kurā tiek patērēts divas trešdaļas visu valstī ieplūstošo narkotiku, bet profilaksei pilsēta tērē 0,24 santīmus uz vienu iedzīvotāju gadā…

Reāli draudi drošībai

Šobrīd Rīgas domē paredzēts ne tikai reorganizēt Rīgas Atkarības profilakses centru, bet arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru, abus pievienojot RD Labklājības departamentam. Protams, ka ik dienu par bērnu tiesību aizsardzību var arī neuztraukties: veiksim pāris kampaņu un jutīsimies apmierināti. Citādi ir ar situāciju narkotiku izplatības ziņā. Tie ir reāli draudi mūsu drošībai un pat dzīvībai. Rīgā var nopirkt jebkādas apreibinošās vielas. "Narkotiku cenas tuvojas alkohola cenām, jo šobrīd narkotirgoņi dara visu, lai preci tirgotu "ar atlaidēm”, jo tas, piesaistot arvien jaunus lietotājus, palielina pārdošanas apjomus,” skaidro Rīgas domes deputāts, kriminologs Andrejs Vilks, viens no tiem, kas iebilst pret reorganizāciju.

Narkotiku tirdzniecība ir tas kriminālais bizness, kas dod lielāko peļņu īsākajā laikā. Tā kā šobrīd ekonomiskās krīzes dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas noziedzīgu biznesu, paredzams, ka situācija tikai strauji pasliktināsies. Līdz ar to kļūs ne vien vairāk narkomānu, bet arī kā sekas – vairāk slepkavību, laupīšanu un zādzību. Vienmēr arī jāpatur prātā, ka jebkurš var zaudēt dzīvību pat tad, ja nav tiešs uzbrukuma upuris, bet tikai pagadījies tuvumā. Latvijā diennaktī notiek četras līdz desmit laupīšanas, tajā skaitā uz ielām, arī izmantojot ierocim līdzīgus priekšmetus.

"Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā iegāzās narkotiku vilnis, jo dažādās valstīs ir ļoti dažāda attieksme pret lietošanu, līdz ar to arī pret tirdzniecību,” skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis. Cīnīšanās ar policijas spēkiem vien nav izeja no situācijas. Policija kā pie mums, tā arī pasaulē labākajā gadījumā spēj konstatēt un atklāt 3–5% no visiem ar narkotiku izplatīšanu saistītajiem noziegumiem. Tāpēc vienīgais risinājums – darīt visu, lai sabiedrībā nebūtu pieprasījuma, bet tas nozīmē profilaksi, turklāt visos iespējamos veidos.

Gaida vēl dziļāka krīze

Bedre, kurā esam, ir pamatīga: 2007. gadā valstī tika pastrādāti 1470 ar narkotikām saistīti noziegumi, bet 2008. gadā – jau 2446. Taču vissūrākie dati ir par šā gada janvāri, kad visa Valsts policija nodarbojās galvenokārt ar kārtības nodrošināšanu Rīgas ielās. Rīgā vien fiksēti 99 "narkotiku” noziegumi. Un tas jau ir par 32 vairāk nekā 2008. gada janvārī, kad policija, kas vēl nebija optimizēta un ar "kastrētu” budžetu, nodarbojās ar saviem tiešajiem pienākumiem, nevis "brīnījās par pingvīniem ielās”.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis: "Apkarošana ir tikai cīņa ar sekām. Ja nebūs vai mazināsies prevencija, mūs gaida vēl lielāka un dziļāka krīze.” Tāpēc ka jau tagad, piemēram, kokaīnu brīvi lieto elite, rādot piemēru jauniešiem. Tas pats notiek klubos. Mākslinieki lieto. Pat sportisti lieto! Nesen policija saņēma vēstuli no kādas sporta federācijas (!) – ar lūgumu pārbaudīt sportistus.

Tāpēc jauniešiem rodas likumsakarīgs jautājums – kāpēc tad es to nevaru darīt? Pāris pretnarkotiku kampaņu gadā un krāsaini bukleti neko neatrisina, ja valstī prevencija ir zemā līmenī. "Ja nebūs preventīvā darba, zaudēsim visu!” ir pārliecināts Dombrovskis.

Rīgas domes Atkarības profilakses centra direktore Aelita Vagale: "Mūsu centrā pēc štatu samazināšanas strādā 35 darbinieki. Dome, reorganizējot centra administratīvās funkcijas, kuras šobrīd pilda seši cilvēki (grāmatvede, jurists – personāla daļas vadītājs, referente – lietvede, ka arī šoferis un saimniecības pārzinis vienā personā) un vēl centra direktore un direktores vietniece, iegūs mēnesī divus tūkstošus latu, gadā – ap 20 tūkstošiem, bet patiesos reorganizācijas apmērus nezinām. Nezinām, cik tad galu galā atlaidīs un kuri tie būs. Mēs zaudēsim iesāktās iestrādnes, mācītus darbiniekus, laiku, kas nepieciešams, lai ātri reaģētu situācijās, kas saistītas, piemēram, ar aizliegto vielu lietošanas popularizēšanu internetā. Paies ilgāks laiks, saskaņojot vēstules, pasākumus utt. Vēl zaudēsim laiku un līdzekļus reorganizācijas procesā. Patiesos zaudējumus gan varēsim novērtēt tikai pēc dažiem gadiem.”

Vai resursu izmuļļāšana?

Protams, abu centru pievienošana RD Labklājības departamentam it kā neizklausās tik absurdi kā, piemēram, ieteikums apvienot Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru ar Radiācijas drošības centru. Sak, viss taču ir bīstami… Taču ieplūdināt kopējā katlā Rīgas Atkarības profilakses centru, kam jau tiek piešķirts pietiekams budžets – 366,956 lati –, ar kuru iestāde gatava strādāt, ir dīvaini. Un galu galā – centrs tāpat ir tieši pakļauts RD priekšsēdētājam. Tāpēc formulējums "pievienosim iestādi, bet saglabāsim funkcijas” skan līdzīgi kā pieņēmums par to, ka visi "mēsli” kā parādība ir vienādi.

Nav jābūt ģēnijam, lai būtu skaidrs: ja jau teikts, ka līdz šā gada 20. aprīlim RD Labklājības departamenta direktorei Inesei Šveklei uzdots nodrošināt Rīgas Atkarības profilakses un Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru materiālo un nemateriālo vērtību pārņemšanu, tad to divu "nabagmāju” liktenis principā ir izlemts. Starp citu, izdevumi, kas saistīti ar abu centru reorganizācijas procesa nodrošināšanu, tiek maksāti no viņu pašu līdzekļiem. Desmit dienu laikā, pēc tam, kad lēmums būs pieņemts, centru darbinieki tiks brīdināti par iespējamo darba līgumu noteikumu maiņu vai darbinieku skaita samazināšanu.

Tāpēc visai simpātiski izskatās, ka departamentam līdz šā gada 1. maijam sakarā ar reorganizāciju ir jāsagatavo un jāiesniedz Rīgas domei pieņemšanai grozījumi Labklājības departamenta nolikumā, kā arī citos normatīvajos aktos. Vai tādēļ, lai visas piruetes būtu likumīgas, grozījumus var iesniegt desmit dienu vēlāk, kad materiālās vērtības būs pārņemtas, – tad būs zināms, ko un kā labāk grozīt?

Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš, kas bija viens no centra izveides iniciatoriem, vērtē situāciju šādi: "Rīgas domei 2000. gadā taču atradās 200 000 latu budžeta rezervēs šāda centra izveidei. Strādāja ne jau tikai ar bērniem, riska grupu jauniešim, narkomāniem, bet gadu gaitā izveidoja uzticības tālruni, nodarbojās ar speciālistu – policistu, skolotāju, psihologu un sociālo darbinieku – apmācīšanu, ir izveidoti konsultāciju kabineti katrā pilsētas rajonā, un izdarīts daudz kas cits. Centrs ir vienīgā vieta, kur narkomānu vecākiem saņemt padomu un atbalstu… Tāpēc pievienot centru Labklājības departamentam ir liktenīga kļūda. Kaut vai, ja ņemam vērā, ka ļoti drīzā nākotnē "būs jārod papildu līdzekļi” sociālajiem pabalstiem, jo krīze tikai padziļinās. Paredzams, ka visa nauda tiks "noēsta”, profilaksei vairs nepaliks.”

Vēl viena likvidācija

2003. gadā tika likvidēts Kriminoloģisko pētījumu centrs, bet tagad nav kas sagatavotu normālus datus par kriminogēno situāciju – iesniegšanai ES institūcijās. Taču tās ir "pupu mizas”, salīdzinot ar situāciju, kāda izveidosies, ja kaut nedaudz cietīs prevencija, kas jau tā valstī ir samērā zemā līmenī.

Speciālisti vairs neizmanto tikai to, ka atkārto: "narkotikas lietot ir slikti”, tiek ieviestas arvien jaunas programmas. Piemēram, bērnudārzu (!) audzinātāju mācības. Centra informatīvo mājaslapu lieto visā valstī, kā arī jaunieši emigrācijā. Sekojot Rīgas piemēram, tādi centri dibināti arī Jelgavā un Daugavpilī.

RD telpās 11. februārī bija pulcējušies praktiski visi speciālisti, kuri Latvijā nodarbojas ar narkomānijas profilaksi, lai piedalītos diskusijā Narkomānija un globālā krīze. Kas atbild par narkomānijas profilaksi Latvijā? Uz diskusiju bija ieradušies 2,4% Rīgas domes deputātu, kas nenoliedzami kaut ko liecina par deputātu patiesās intereses un sapratnes līmeni.

Ko tad vēl iegūs Rīgas dome, ja "pielipinās” profilakses veicējus sev? Aelita Vagale: "Profilakse vispirms nozīmē mūsu speciālistu darbu ar cilvēkiem. Tiešu kontaktu ar atgriezenisko saiti. Mūsu materiālās vērtības ir tikai 26 000 latu: no pašvaldības īrētas telpas (vairākas – pagrabos), viens konsultāciju kabinets (mājā avārijas stāvoklī ar malkas apkuri, kurina paši psiholoģijas maģistri), viens astoņus gadus vecs mikroautobuss – ar mūsu uzticības tālruņa un mājaslapas reklāmu uz sāniem. Tad vēl datortehnika, daži skapji, galdi un krēsli… 2009. gada rudenī Rīgas piemēru par profilakses koordinēšanu un veikšanu bija paredzēts prezentēt Eiropas pilsētas pret narkotikām (ECAD) konferencē. Rīgas piemērs ir izrādījies tik veiksmīgs, ka to vajadzētu pārņemt citām lielajām pilsētām Eiropā. Pie mums brauks vizītē lietuvieši, igauņi, lai redzētu, ka var pilsētā apvienot spēkus profilakses jomā. Bet mēs vienalga reorganizējam! Man nav atbildes uz šo jautājumu – ko iegūs sabiedrība? Ko sabiedrība zaudēs? Arī šī atbilde būs tikai pēc laika.”

Starp citu, struktūras, kas nodarbojas ar pieprasījuma samazināšanu, darba traucēšana vai pat iznīcināšana ir tieši izdevīga narkomafijai. Varbūt centra reorganizācija patiesībā ir pasūtījums, kam nav īsti nekāda sakara ar ekonomisko krīzi?

Maija Pohodņeva, Žurnāls "Nedēļa”
01. marts (2009)
No: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=583951