| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=1914
Nacionālās pensijas sociālās īpatnības PĀRDOMĀM 04.11.2008
Kam izdevīga mūsu „uzkrājumu” sistēma? Kā zināms, pēc pensiju reformas reformatori Latvijas sistēmu nosauca par „labāko Eiropā”. Ko tad viņi izdarīja? Pārvērta solidāro sadalīšanas sistēmu individuāli uzkrājošā. Dažādās valstīs pastāv gan tādi, gan citādi noteikumi, atšķirība ir psiholoģijā: solidārā sistēma piedāvā valsts atbildību un regulējošo lomu, bet individuāli uzkrājošā sistēma galveno atbildības daļu uzliek uz pašu cilvēku. Gribi saņemt lielāku pensiju – meklē labi apmaksātu darbu, pieprasi no darba devēja visas darba algas legalizāciju (pats pieprasi, neceri uz valsts inspekciju), izvēlies visizdevīgākos fondus un „ līmeņus”! Atšķirībā no Eiropas attīstītajām valstīm, Latvijā sirmgalvjus, kas agrāk aizgājuši pensijā, valsts vienkārši pametusi likteņa varā. Latvijā dramatiska ir arī viesstrādnieku problēma. Kad Latvijas iedzīvotājus aģitēja par stāšanos Eiropas Savienībā, viens no argumentiem bija „ pensija, kuru jūs varēsiet saņemt jebkurā Eiropas valstī.” Tiesa, kvēlie eirooptimisti „aizmirsa” brīdināt, ka tas notiks tikai tad, ja krietni pagarš darba stāžs būs nostrādāts tieši vecajā Eiropā, nevis Latvijā. . Jā, šodien oficiāli ārzemēs strādājošie pēc 20 - 30 gadiem ( ja nodzīvos…) saņems labu pensiju, atrazdamies jebkurā ES valstī. Bet būtība jau ir tā, ka tagad viņi strādā Anglijas vai Īrijas pensionāru labā, ne santīma nemaksājot Latvijas pensiju fondā. Mums tā ir katastrofa. Latvijas pensiju sistēma jau irtu pa visām vīlēm, ja pensiju saņēmēju skaits nesamazinātos pavisam triviālu iemeslu dēļ. Paskatieties uz pensionāru skaita samazinājumu viena vienīga gada laikā! Ja runājam īsi, tad reformatori, radīdami pašreizējo pensiju sistēmas modeli, vadījās pēc 3 galvenajiem motīviem: 1. Maksimāla valsts (t.i., valdošās elites) atbrīvošana no jebkādas atbildības par sirmgalvju sociālo nodrošināšanu. Uzkrājošās sistēmas jēga – cik uzkrāj, tik saņemsi. Valsts izpilda tikai starpnieka lomu, lai strādājošā naudu ieskaitītu pensiju fondā. Analoģija ar ģimenes ārstu sistēmu – privāts bizness uz budžeta rēķina. 2. Prioritāra augsti apmaksāto valsts ierēdņu slāņa, privāto menedžeru, biznesmeņu interešu aizstāvība, pretstatā algoto darbinieku pamatmasas interesēm. Analoģija ar Lattelecom pirmo gadu privatizācijas sekām. Abonentu pamatmasa nesa milzīgu finansiālu slodzi, bet tehniskās modernizācijas rezultātus bauda krietni mazāka un pavisam cita sociālā grupa. 3. Milzīgu naudas summu uzkrāšana ar iespējām tās izmantot valdības vai privātā kapitāla vajadzībām. Statistika: 2007. gadā Latvijā 84 % vecuma
pensionāru – 467 165 cilvēki - saņēma pensiju, kas zemāka par iztikas minimumu. | |
| Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (01.Jan.2009) | |
| Skatījumu skaits: 1092 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |