http://www.aisbergs.lv/?p=12735

Lēmums par Latvijas bankrotu jau ir pieņemts

PĀRDOMĀM 20.08.2009

Lēmums par Latvijas bankrotu jau ir pieņemts

Ventspils augstskolas lektors, ekonomists Dmitrijs Smirnovs par Latvijas ekonomikas dzīvotspēju un perspektīvu portālam kasjauns.lv:

„Latvijas ekonomika nav dzīvotspējīga, jo vietējais tirgus nenodrošina ne preces, ne pakalpojumus. Netiek saražota pat lauksaimniecības produkcija, pārtika. Pārliecinieties lielveikalā – lielākā daļa no ikdienas pārtikas precēm ir importa. Valdības politika ir bijusi vērsta uz patēriņu, jo jau piecus gadus valsts tērē kredītu naudu. Kopš zviedru bankas naudu vairs nedod, valdībai ir viena izeja – aizņemties no starptautiskām finanšu struktūrām – Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda, bet ar to problēma ne tik vien nav atrisināta, bet – tikai padziļinās. Nauda drīz beigsies un rodas jautājums: ja mums vairāk nedos, ko darīsim? Ekonomikas ministrs saka, ka nākošgad ekonomiskā situācija uzlabosies un mēs no valsts budžeta varēsim atdod aizņēmumu. Pilnīgs absurds. Kurš tic šādām pasakām situācijā, kad  valstij pamatvajadzībām – veselības aprūpei un izglītībai pietrūkst naudas?

.

ES ir sprukās

Uz Eiropas Savienību (ES) vienmēr esmu raudzījies skeptiski. Visticamāk pēc trim, pieciem gadiem tā sabruks. Jebkurā gadījumā līdzšinējā veidolā tā vairs nepastāvēs. Jau sākotnēji ES uz mums raudzījās tikai kā uz jaunu patēriņa tirgu. Viņiem mūsu preces nav vajadzīgas, jo pašiem ir pārprodukcija, kas kaut kur jārealizē. Problēma ir tāda, ka, lai kaut ko nopirktu, sākumā kaut kas ir jāpārdod. Šajā situācijā nekāds brīvais tirgus nevar būt, jo mēs no vecajām Eiropas dalībvalstīm  atpaliekam vismaz četras reizes, tātad neesam konkurētspējīgi un jebkurā gadījumā paliekam zaudētājos. Par brīvo tirgu var runāt gadījumā, ja visi tā dalībnieki ir līdzvērtīgās pozīcijās.

Rezultāts ir tāds, ka ES izdevās iekarot mūsu tirgu, bet šobrīd cilvēkiem vairs nav iespēju nopelnīt naudu, līdz ar to iegādāties preces. Uzskatu, ka īstā krīze vēl nav pienākusi, tas ir tikai sākums. Arī ES šobrīd ir sprukās, jo nezina, ko ar mums iesākt. Iznīcināja mūsu lauksaimniecību, rūpniecību un tagad ir spiesti mūs uzturēt – dot naudu, lai patērējam, lai gan saprot, ka naudu neatdosim.

Situācija ir absurda, jo arī ES naudas nav. Lai palīdzētu Austrumeiropas valstīm, ES izlaida obligāciju emisiju, proti, aizņēmās, lai aizdotu tādiem spēlētājiem kā Polija, Ungārija, Bulgārija, Latvija u.c.. Visus šos gadus ES finansēja infrastruktūras attīstību – ceļus, tiltus, slimnīcas, bet uzņēmējdarbībai reāla atbalsta nebija. Par kādu naudu cilvēki ārstēsies modernajās par ES struktūrfondu līdzekļiem celtajās slimnīcās, kurās turklāt vēl nebūs kas strādā? Kas atradīsies jaunuzceltā ceļa galā? Strupceļš. Ražotne tur pati par sevi neradīsies. Tā nauda, kas tika piešķirta uzņēmējdarbībai, ir smieklīgi niecīga un liecina vien par to, ka reāli ES negribēja, lai attīstās ražošana.

Tiek uzsvērts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem uzņēmuma ienākuma nodokļiem. Tajā pašā laikā tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis, kas dod visnegatīvāko efektu. Tas jāmaksā pat tad, ja uzņēmums bankrotē.

Visu izlemj pelēkie

Manuprāt, Latvijas Banka (LB) strādā kā liels valūtas maiņas punkts, patiesībā – neko nedara. Ja to slēgtu un atstātu divus kasierus, nekas nemainītos. Centrālajai bankai ir pietiekošs instrumentu arsenāls, kas ļautu uzlabot ekonomisko situāciju, bet tā nevēlas to darīt. Piemēram, Amerikā, kad bija problēmas ar vairākām komercbankām, tās tika glābtas, izmantojot Centrālās bankas resursus, nevis nodokļu maksātāju naudu kā pie mums „Parex” bankas gadījumā. Pie mums šī nauda tika izņemta no budžeta, atņemot veselības aprūpei, izglītībai un citām svarīgām jomām.

Domāju, ka nākotnē Latvijā nebūs parlamenta un valdības līdzšinējā formā, bet tiks izveidota ārējā pārvaldība. Par to liecina tas, ka valdība dara visu, lai pasliktinātu situāciju, nestrādā Latvijas labā. Manuprāt, tas notiek apzināti. Lēmums par Latvijas bankrotu ir jau pieņemts. Nē, Eiropas oficiālajās struktūrās tas nenotiek – visur ir pelēkie kardināli, kas savā starpā vienojas un virza procesus. Ņemot vērā, ka naudu mums tomēr iedeva, pieļauju, ka bankrots ir pārcelts un nākošo gadu. Kas notiks? Budžetā vienkārši nebūs naudas. Tas nozīmē, ka pensijas un algas valsts sektorā strādājošajiem nevarēs izmaksāt. Situācija būs tāda ar kādu mūs baidīja PSRS laikos – preces veikalu plauktos būs, bet naudas par ko tās nopirkt nebūs.”