http://www.aisbergs.lv/?p=5463

Latvisko sabiedrisko mediju "pareizā” politiskā uzraudzība

PĀRDOMĀM 30.01.2009

Šīs nedēļas sākumā kā zibens no skaidrām debesīm nāca ziņa, ka valsts populārākais medijs, "Latvijas Radio” (LR) iedzīvojies 700 000 latu lielos parādos, bet radio bankas kontā atlikuši vien 8000 latu, līdz ar ko radās pilnīga neskaidrība, kā viens no diviem Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kurš lielā mērā ir arī latviskās vides un kultūras uzturētājs, varēs turpināt savu darbu.

Galvenais LR virsuzraugs Latvijā ir Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kuras sēdē, izvērtējot situāciju, tika pieņemts lēmums par "ugunsdzēsēju” jeb ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelt bijušo LR ģenerāldirektoru un pašreizējo LR Ziņu dienesta vadītāju Dzintri Kolātu. Tautā cienītu un mīlētu cilvēku, ja kas. Kā stāsta, tad balsojuma iznākums bijis negaidīts pašiem politizētās NRTP locekļiem, jo no politikas aizkulisēm uz šo posteni tika virzīts izbijušais politiķis un VDK aģents Edvīns Inkens. Pēdējam gan konkrēta plāna radio glābšanai nebija, un arī ar priekšstatiem par šīs iestādes funkcionēšanu izrādījās tā pašvaki, un tieši tamdēļ ar minimālu pārsvaru priekšroka tika dota pārbaudītām vērtībām Dz. Kolāta personā.

.

Tradicionāli latviskās peripetijas kuras apvija šo NRTP sēdi, pārstāstīt nav vērts – intrigu un dažādas liekulības varas koridoros nekad nav trūcis, taču jautājums šoreiz ir par ko citu – kā NRTP pamanījās "neredzēt” radio katastrofālo finanšu stāvokli un kas galu galā atrodas šīs iestādes priekšgalā. NRTP vada žurnālistikas pasniedzējs Ābrams Kļeckins, kuru šim amata izvirzīja it kā opozīcija esošā partija "Saskaņas centrs” - politiskais spēks ar prokrievisku orientāciju. Nekā personīga, taču situācija ir visai absurda – Latvijas sabiedriskos medijus uzrauga opozīcijas, pie kam nevis nacionālās, bet gan prokrieviskās, izvirzīts cilvēks, neraugoties uz to, ka šie mediji ir latviskās kultūrvides kopēji un galvenie latvietības idejas nesēji sabiedriskajā telpā.

Šeit nu būtu vietā atcerēties, ka vēl nesen Ābrams Kļeckins, iespējams (šī piebilde gan šeit pievienota tikai politkorektu motīvu dēl) politisku apsvērumu dēļ ietekmējot Latvijas televīzijas (LTV) darbu un liedzot televīzijai Krievijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā demonstrēt Francijas dokumentālo filmu "Putina sistēma”. Leģendārais izteikums par "horizontālo taimkodu” (visticamāk, ka lielākajai daļai televīzijas darbinieku pašiem nav saprotams, kas tas tāds par tehnoloģisko brīnumu) ir tiešs Kļeckina darba "sabiedrības labā” rezultāts. Protams, ka nekādu līdzatbildību par iejaukšanos Latvijas sabiedriskās televīzijas darbībā un atkāpties no NRTP vadītāja amata savulaik cienījamais pasniedzējs negrasījās un šobrīd situācija atkārtojas.

Šajā sakarībā man kā pilsonim un nodokļu maksātājam rodas aizdomas, ka Kļeckina kunga kļūšana par NRTP vadītāju ir daļa no plašāka politiskā darījuma, kura ietvaros tāda partija kā "Saskaņas centrs” faktiski ir kļuvusi par valdības neoficiālu dalībnieci. Neredzu nekādus citus saprātīgus argumentus, kamdēļ lai sevi par nacionālām dēvējošās Tautas partija vai TB/LNNK klusu ciešot pieļautu stāvokli, kad nacionālo sabiedrisko radio virsuzrauga Latvijai ne visai simpatizējoša politiskā spēka virzīts cilvēks. Negribētos piekrist bijušajam Valmieras mēram Mārim Kučinskim, ka tā ir NRTP iekšējā lieta – tā ir valsts nozīmes lieta.

Manuprāt, šis arī ir vēl viens piemērs tam, ka nacionālisms valdošās koalīcijas politiķiem ir tikai tukša skaņa, kura tiek izmantota tikai priekšvēlēšanu gaisotnē. Kā citādi lai paskaidro Abrenes juridisku atdošanu Krievijai, gāzes elektrostacijas projekta, kura īstenošana padarīs Latviju aizvien vairāk atkarīgu no Krievijas, virzīšanu un vēl virkni citu līdzīgu pasākumu? Tomēr pats skumjākais, ka (kā liecina publiski pieejama informācija)  Latvijas Radio un televīzijas centrs šobrīd ir uzkrājis 28 miljonus latu, no kuriem bez īpašām problēmām būtu iespējams piešķirt līdzekļus Latvijas Radio, taču to darīt valdība acīmredzami negrasās. Tā vien šķiet, ka tai nav neieciešams sabiedriskais medijs, kurš vairāk vai mazāk objektīvi informē sabiedrību par valstī notiekošo un piedevām vēl centīgi kopj latvisko kultūrvidi. Kā teikt – ja nav ar mums, tad lai ne tikai put ārā, bet mēs vēl piepalīdzēsim izputēt un tad kāds no mūsu politizētajiem gudriniekiem vietā radīs radio, kurš sniegs iedzīvotājiem tikai "pareizu” informāciju. Pie varas esošajiem ir visas iespējas pierādīt pretējo.

Guntars Galvanovskis
23.01.2009.

No: http://www.2v.lv/index.php/apskati/40-apskati/2077–latvisko-sabiedrisko-mediju-pareiz-politisk-uzraudzba