http://www.aisbergs.lv/?p=16465

Latvijieši

PĀRDOMĀM 17.03.2010

Tā tie latvieši šajos 50 gados tika audzināti. Tas nu ir latviešu pedagogu nopelns. Latvieši ir audzināti gļēvi un bailīgi, kas labprātāk pielīdīs cittautiešiem, vienalga savas zemes vai svešzemju, nekā aizstāvēs savu patību, savas nacionālās intereses. To tagad sauc par latviešu izcilo tolerantumu? Laikā, kad krievu skolās tika audzināti interfrontieši, latviešu skolās – internacionālisti. Ar atbildību izsaku šo pārmetumu, jo pats esmu kara un pirmajos pēckara gados Ulmaņlaika skolotājus izbaudījis. Tie nebaidījās audzināt latviešus. Tāpat kā leišu skolotāji visu okupācijas laiku nebaidījās audzināt leišus.

Arī pēdējos 18 "neatkarības” gados latviešu skolās nekas būtiski mainījies nav, paaugstini pedagogiem algas, vai ne, tie audzina internacionālistus. Vēstures skolotāju asociācija ar tās priekšsēdētāju Dz. Liepiņu, LU Vēstures fakultātes dekāns G. Straube, LU profesore I. Apine u.c., tostarp pazīstamo Nilu Muižnieku, aktīvi pretojas Izglītības ministres I. Druvietes rīkojumam ar 2006. gada rudeni sākt mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu.

Ar nožēlu jākonstatē, ka tautas vidū savairojusies vesela plejāde jaunlatviešu, kam savas ieilgušās identitātes meklējumos vārds latvietis zaudējis savu tautiskuma jēgu un transformējies profesijā ar izteiktu sabiedriski aprobežota varaskāra kleptomāna sertifikātu, kura darba lauku ierobežo Latvija. Tāpēc pagaidām, kamēr Latvijas iemītnieki nav saintegrējušies (sačupojušies), kā darba rīku tas spiests lietot savu nelaimīgā kārtā iedzimto latviešu valodu. Kā nepelnīti brīvībā palaists, komunisma kosmopolītiski audzināts, nesagremota rietumnieciska individuālisma piesūcies, kā Latvijas izcelsmes dzīva radība, tas ir latvijietis jeb latviešvalodīgais, kam zudusi saite ar etnosu. Tas ir kaut kas līdzīgs kārklu latvietim, kā savulaik latviešu vidū bija kārklu vācieši. Tam pilnīgi sveša cieņa pret iepriekšējo paaudžu darbu, tautas pagātni, tās vēstures un tradīciju nesējiem – vecākiem cilvēkiem. Tam viss maksā tik, par cik to viņa brīvajā tirgū var pārdot šajā brīdī.

.

Saiti ar tautas pagātni zaudējis latvijietis kā sabiedrību vienojošu galveno faktoru izvirza valsts budžetu, jo tajā, lūk, satekot visu valsts iedzīvotāju intereses, neatkarīgi no to etniskās piederības. Pēc tāda budžetnieka domām, ja ieceļotājs strādā Latvijā, maksā nodokļus, t.i., piedalās valsts budžeta veidošanā, tas vien jau dodot tam tiesības "uz atdevi proporcionāli tā ieguldījumam”. Tīra kolonizatoru politekonomija! Tā staiguļiem un viņu advokātiem ļauj piesavināties Latvijas pamatiedzīvotāju iepriekšējo paaudžu materializētā darba augļu daļu kopproduktā – atdod manu (pēc pašreizējā iedzīvotāju sastāva) budžeta daļu, un viss! Tuvu budžetniekiem ir tie uz budžeta barojumu orientētie kultūristi, kas kultūrā redz vienīgo sfēru, kas spēj integrēt visu Latvijas sabiedrību.

Latvieši ir pavisam kas cits. Tie ir tie, pārsvarā vecākās paaudzes, cilvēki, kas saglabājuši savu etnisko patību un netaisās to likt ne uz kolonizācijas, ne uz globalizācijas altāra, apzinās savas un savas valsts tiesības, kuru dēļ viņu tēvi cīnījās par savu valsti, un šodien tās prasa no varas. Par latviešiem jāsaka, ka, neskatoties uz savējo stukaču un okupantu izkalpiņu pūlēm to latvieti internacionalizēt, tautā nacionālais pat okupācijas laikā kvēloja.

Diemžēl latviešu pedagogi 50 gados ir izaudzinājuši pārsvarā latvijiešus. Tādus pseidolatviešus kā Šķēle, Kalvītis, Pabriks, Gundars Bērziņš un daži citi bērziņi, pret kuriem nu pašiem par savu aldziņu un eksistenci jācīnās. Tagad mums ir kosmopolītiska valsts vara, kas nesaprot jeb negrib saprast latviešu tiesības, ka latviešu valodas un vēstures zinātnēm, kā arī latviešu skolām kā vienīgajām pasaulē ir tiesības būt prioritāri un pilnīgi finansētām! Tos nedaudzos latviešus, kas no varas to prasa, ērtāk ir no varas institūcijām iztīrīt.

Ne jau tikai varas kārotājos izplatīti tie latvijieši. Padomju laikā augušo garīgās (kultūras darbinieku) frontes pārstāvju vidū to nav mazāk. Piemēram, kaut vai visiem laikiem un visām varām derīgie inteliģences pārstāvji Džemma Skulme un Jānis Peters. Dzimto valodu, literatūru apguvuši kā eksaktu priekšmetu, tie savā produkcijā, kas ir tautiska pēc formas, bet kosmopolītiska pēc satura, sevi piesaka kā pasaules līmeņa demokrātus un liberāļus. Tauta tiem ir tikai tirgus placis to mākslas darbu noietam, kas derīgi tikai latvijiešu garīgās pasaules atražošanai.

No: http://www.aisbergs.lv/?p=3277
(viss teksts: http://www.aisbergs.lv/?cat=91)