http://www.aisbergs.lv/?p=5543

Latvijas un Argentīnas krīze – pārsteidzoši daudz sakritību!

PĀRDOMĀM 31.01.2009

Manu interesi par šo divu valstu ekonomisko problēmu līdzību izraisīja Pauls Krugmans (Paul Krugman), kurš savā lekcijā Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā izteica apgalvojumu, ka Latvija ir nākošā Argentīna (saite). Viņa vārdos būtu jāieklausās kaut vai tā iemesla dēļ, ka 2008.gadā viņš kļuva par Nobela prēmijas laureātu ekonomikas pētījumos.

Jo ilgāk vēroju Latvijā notiekošo, jo vairāk pārliecinos, ka Paula Krugmana teiktais varētu izrādīties skarbāka patiesība nekā daudziem gribētos ticēt (t.sk. arī man). Lai nebūtu jāiztiek ar tukšiem vārdiem, mēģināšu norādīt uz šo līdzību, uzskaitot sakritības starp Latviju tagad un Argentīnu toreiz:

.

1. Valsts ar relatīvi jaunu demokrātiski iekārtu - Argentīna atbrīvojās no diktatūras režīma 1983.gadā
2. Korupcija valdībā un valsts pārvaldē, kas noved pie līdzekļu izsaimniekošanas
3. Valdības nestabilitāte un nespēja pieņemt atbildīgus lēmumus
4. Fiksēts valūtas kurss – Argentīna piesaistīja savu naudu dolāram 1991.gadā
5. Turēšanās pie fiksēta valūtas kursa – Argentīna no tā atteicās tikai 2002.gadā
6. Importa pārsvars pār eksportu – fiksētais valūtas kurss negatīvi ietekmēja vietējo ražotāju konkurētspēju
7. Liels investīciju pieplūdums no privatizācijas pirmskrīzes periodā
8. Starptautiskā ekonomiskā krīze aizsāk problēmas – Argentīnai tā bija Āzijas krīze 1997.-1998.gados
9. Strauji augošs ārējā parāda apjoms – Argentīnā tas pirms krīzes bija 45% no IKP krīzes sākumposmā (Latvijā tas pašlaik ir aptuveni 60% no IKP)
10. Liela daļa aizņēmumu ārvalstu valūtā – Argentīnā tie bija ASV dolāri

Kā redzams, tad līdzību ir pārsteidzoši daudz. Pie atšķirībām var minēt tikai ģeogrāfiskos un sociālos faktorus – Argentīnā ir atšķirīgs klimats, vairāk iedzīvotāju un lielāka valsts teritorija. Kā atšķirību var minēt vēl vienu faktoru, kas atkal nerunā par labu Latvijai – ja Argentīnā iedzīvotāju skaits ir konstanti pieaudzis un nav problēmu ar dzimstību, tad Latvijā, sākot ar 2012.gadu, ir gaidāms straujš samazinājums darbaspējīgo iedzīvotāju pieplūdumā.

Ko es ar to visu gribu pateikt? Mans mērķis nav iebiedēt un norādīt, ka viss būs slikti un mums draud masu nemieri un ilgstoša depresija kā tas bija Argentīnas gadījumā. Es gribu vērst uzmanību, ka Argentīnas krīze neatrisinājās pati no sevis, bet gan ar atbildīgas un profesionālās valdības nākšanu pie varas. Tā bija valdība, kura pieņēma vairākus nepopulārus un sāpīgus lēmumus ar vienu mērķi – atjaunot Argentīnas ekonomiku, un tieši izlēmīga un profesionāla valdība ir tas, kas nepieciešams Latvijā.

Lai gan Argentīnas piemērs ir skarbs scenārijs, ja skatāmies, kas vēl ir priekšā Latvijai, tas parāda, ka mēs neesam unikāls pārpratums ekonomiskajā izplatījumā un varam mācīties no citu pieļautajām kļūdām un pareizi pieņemtajiem lēmumiem, kas beigās izveda Argentīnu no krīzes. Pašlaik atrodamies daudz labākā situācijā nekā toreiz atradās Argentīna – krīze vēl atrodas sākuma stadijā, mums ir plašs atbalsts no SVF un ES, mēs atrodamies ekonomiski attīstītākā reģionā, kura tuvumā ir labāki eksporta tirgi. Tas būtu tikai gudri un atbildīgi – kritiski izvērtēt citu valstu bēdīgo pieredzi un mācīties no tās kļūdām un labās prakses. Spēja mācīties ne tikai no savām kļūdām, bet arī no citu pieredzes galu galā liecina par zināmu briedumu ne tikai katra indivīda, bet arī visas valsts attīstībā. Ceru, ka atjaunotā Latvijas valsts ir pārvarējusi pubertāti un, pagājušā gada novembrī savu 90.dzimšanas dienu nosvinot, izturēsies kā pilngadīgs Eiropas pilsonis.

Jānis Birks
Piektdiena, 30. janvāris (2009)
No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/latvijas-un-argentinas-krize-parsteidzosi-daudz-sakritibu