http://www.aisbergs.lv/?p=4858

Latvija ir zaudējusi neatkarību

PĀRDOMĀM 14.01.2009

Latvijas politiķi savas nemākulības dēļ varu ir zaudējuši un reālā vara valstī nonākusi Starptautiskā valūtas fonda (SVF) rokās, turklāt vietējiem politiķiem to atgūt nebūs iespējams, jo Latvijai pārskatāmā nākotnē nav iespējas atdot 7,5 miljardus eiro, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Neatkarīgā” paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Notikumi, kuri norisinājās 2008.gada decembrī, ir pielīdzināmi 1940.gada 17.jūnijam. Latvija kā neatkarīga valsts ir pārstājusi eksistēt, protams, ja vien mēs neuzskatām, ka Latvijas PSR ar Kirhenšteinu priekšgalā bija valsts. Šoreiz tanki nav ienākuši, bet tas, kas ir noticis, ir daudz vairāk nekā tanki, sacījis Lembergs.

"Te dzird runājam, ka šīs saistības ir tikai uz trim gadiem. Tas ir blefs! Uzņemtās saistības Latvija nevar izpildīt pat divdesmit gados! Tas ir pilnīgi neiespējami. Tādēļ ir jālasa šā dokumenta [Latvijas solījumu SFV] beigas: "Mēs konsultēsimies ar SVF par šādu pasākumu pieņemšanu, laikus arī par šajā protokolā ietverto politiku pārskatīšanu saskaņā ar SVF politiku.” Tas nozīmē, ka mēs savu politiku drīkstam pārskatīt tikai saskaņā ar SVF politiku. Bet kurš zina, kāda ir SVF politika un kurš to nosaka? Latvijas Saeimu ir ievēlējuši Latvijas pilsoņi vispārējās tiešās aizklātās vēlēšanās. Kuras valsts pilsoņi ir ievēlējuši SVF ierēdņus? Ja tā būtu ASV politika, tad būtu pilnīgi skaidrs - Baraku Obamu ievēlēja konkrēti vēlētāji,” sacījis Lembergs.

.

"Pieņemsim, ka par aizdevumu gadā jāmaksā 5%, kas nozīmē procentos vien 375 miljoni eiro gadā. Tas ir tikpat, cik pie optimistiskas prognozes būtu bijis valsts budžeta deficīts. To nav iespējams atdot. Tādējādi mums nemaz nav pamata uztraukties”, aplēsis Ventspils mērs.

"Vara Latvijā ir pārgājusi SVF. Šajā institūcijā kontrolpakete pieder ASV valdībai. SVF ir pasaules organizācija. Bet es jau nespļauju sejā SVF, jo galu galā kreditors kredīta ņēmējam nosaka visu, ko vien viņš grib noteikt. Mēs esam lūdzēji - viņi ir devēji. Devēji nosaka visu, ko viņi grib. Pilnīgi visu! Līdz ar to jebkura veida vēlēšanām Latvijā būtiskajos jautājumos vairs nav nekādas nozīmes. Tā nav gaušanās, tā ir fakta konstatācija,” izteicies politiķis.

"Mūsu parlaments no varas jau ir atteicies, turklāt ne jau šodien vai vakar. Varu atgūt vairs neizdosies, pat ja Saeimā parādīsies rīcībspējīgi cilvēki. Vai tad nav nožēlojumi, ja valdības vadītājs triju mēnešu laikā nevar piedāvāt nevienu KNAB vadītāja kandidatūru? Kaut gan šāda piedāvājuma izteikšana nav tikai viņa tiesības, bet ir arī pienākums,” turpinājis Lembergs.

Taujāts, vai varas zaudēšanas apstākļos pilsoņiem ir vērts iet uz vēlēšanām, Lembergs sacījis: "Tas katram pašam jāizlemj. Vēlēšanu šovs jau paliks. Latvijas PSR jau arī bija šovs, tikai stipri atšķirīgs no tagadējā. Lai gan padomju laika vēlēšanām tieši mūsdienīga šova trūkums bija lielākais mīnuss - nebija daudzpartijiskuma, gānīšanās, kompromatu. Tad sanāca vienkopus Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti un pieņēma budžetu vienā dienā, kas visos galvenajos radītājos bija jau laikus saskaņots PSKP CK un PSRS valdībā. Tagad - SVF -, un arī šo mūsu pēdējo budžetu pieņēma vienā naktī. Starpības nav.”

"Problēma ir šādā apstāklī. Kad mēs bijām PSRS sastāvā, mēs zinājām, ka PSKP CK ģenerālsekretārs Brežņevs ir galvenais boss, otrais sekretārs bija Suslovs, aiz viņa - Ministru Padomes priekšsēdētājs Kosigins. Mēs zinājām, ka nākamais boss ir Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Baibakovs. Toreiz Latvijas PSR vadītāji skaidri apzinājās, ka pie ģenerālsekretāra jau nu viņi tiks švaki vai netiks, bet pie Ministru Padomes priekšsēdētāja - grūti, tikai uz īsu brīdi un augstos svētkos. Taču varēja tikt pie Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekiem un Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietniekiem. Būtiski, ka tolaik bija zināmas personālijas, kurām varēja piekļūt un risināt problēmas. Ļaunākais ir tas, ka nav zināms, pie kurām personām šobrīd iespējams piekļūt un ar kurām personām ir jārunā. Kolīdz ir zināms, ar ko runāt, ir zināms, kam var sūdzēties. Šobrīd ir bezjēdzīgi iet pie Godmaņa sūdzēties par to, ka par 15% tiek samazināta darba samaksa. Jāiet ir pie tā, kurš noteica, ka darba algas jāsamazina par 15%,” sacījis Lembergs.

"Kreditors nav publiska persona. SVF ir ierēdņi, klerki. Viņu uztverē Latvija ir statistisks jēdziens. Līdzīgi, kā jūs zināt, ka kādā tur cāļu fermā ir desmittūkstoš dējējvistu. Jums neinteresē šo dējējvistu vārdi un uzvārdi, valoda, kultūra, tradīcijas, izglītība, veselība, sociālās vajadzības utt., vienīgi interesē, cik šīs vistas izdēj olas kopā, cik ražīgākā, cik nedēj vispār un tāpēc nokaujamas. Es vēlreiz uzsveru, ka ar savu iepriekš teikto es neuzbrūku SVF jeb kreditoram. Mums šo naudu vajag, un paldies viņiem, ka viņi šo naudu dod,” teicis Lembergs.

"Man viņiem ir tikai viens vienīgs lūgums: neatļaut izsaimniekot iedoto naudu. Bet, lai viņi to izdarītu, viņiem šeit ir jābūt ļoti spēcīgai pārstāvniecībai. Tas nozīmē, ka viņiem šeit jāizveido savas institūcijas, līdzīgas bijušajam valsts plānam, KGB utt., kuriem ir dubultpakļautība. Nedrīkst dot 7,5 miljardus eiro tiem pašiem, kuri valsti noveda tik tālu, ka jāaizņemas tāda summa. Atgādinu, ka PSRS ārējais parāds pirms Gorbačova varas bija 18 miljardi ASV dolāru. Var teikt, ka mēs turpat vien esam. Bet salīdziniet - lielā PSRS un mazā Latvija!” izteicies politiķis.

12. janvāris (2009)
No: http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=576974