http://www.aisbergs.lv/?p=16614

Kukuļošana kā Latvijas saimnieciskā modeļa sastāvdaļa

PĀRDOMĀM 08.04.2010

No «AISBERGA» pasta kastītes.

v

Kā maizītes kukulīti sašķēlēt
jeb
kukuļošana kā Latvijas saimnieciskā modeļa sastāvdaļa

Kā vienmēr pirms vēlēšanām vai tiesu varas amatpersonas apstiprināšanas (kas šoreiz sakrīt) sabiedrībā sāk uzjundīt kukuļošanas skandālus. Kuri parasti beidzas ar neko, kad vēlēšanas vai amatā apstiprināšana ir notikusi. Cik veca un hroniska kaite ir kukuļošana Latvijā? Kā no to izārstēt un vai kāds to taisās darīt? Lai izprastu kukuļošanas īpatnības Latvijā, mēģināsim nedaudz ieskatīsimies vēsturē.

Varbūt ir vērts atcerēties, ka kukuļošana un valsts izzagšana, to pārvaldot, nav pie mums kas jauns. To šeit kā neatņemamu sistēmas sastāvdaļu importēja padomju okupācijas režīms kopā ar saviem atsūtītajiem aģentiem 1940.g. Un tā sekmīgi lielākā vai mazākā mērā darbojās visus LPSR pastāvēšanas gadus. Jāatzīst, ka padomju vara šo mantojumu saņēma no senās Krievijas. No laikiem, kad kņazi vojevodas amatos lika „na kormļeņije” (lai barojas). Lai arī valsts vara imitēja cīņu ar to, bet acīm redzot spēki bija nevienlīdzīgi. Korupcija LPSR pārējo republiku starpā bija viena no augstākajām PSRS. Un cīņa notika ne ar sistēmisku korupciju, bet ar dažiem, „nepareizajiem”, korumpantiem. Jo tieši šādai pārvaldes sistēmai bija nepieciešams, lai katrs pārvaldē esošais indivīds būtu ar kādu vainu sistēmas priekšā. Tieši tas noteica cīņas veidu visās nozarēs, kad cīņa notiek, piemēram, ar prostitūtām, ne ar prostitūciju…

Ar šādu vēsturisko mantojumu nācās saskarties LR neatkarības atjaunotājiem 1991.gadā. Plašākā sabiedrība un iedzīvotāji. ierindas TF aktīvisti, pat nezināja, ar ko tiem nāksies sastapties. Jo domas bija tikai par to, kā atgūt politisko neatkarību. Likās, ka viss pārējais atrisināsies pats no sevis. Toreiz lielākā daļa tautas un Tautas Frontes biedru pat nezināja, ka jaunā TF Valdība ar I.Godmani priekšgalā, sekmīgi likvidējot un graujot PSRS sistēmas paliekas LR, tajā skaitā tautsaimniecību, vienlīdz sekmīgi sagrāva arī valsts īpašumu aizsardzības un izlaupīšanas novēršanas struktūras. Vispirms jau Iekšlietu sistēmas sastāvā esošo tā saucamo Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas apkarošanas nodaļu, tautā sauktu par OBHSS. Tāpēc 90-o gadu sākumā atjaunotajā LR faktiski nebija nevienas struktūras, kas rūpētos par liela mēroga valsts īpašuma izlaupīšanas novēršanu. Šodien varam minēt - vai tā bija vai nebija apzināta rīcība.

.

Sliecos domāt, ka tas notika ne jau Valdības nekompetences vai nezināšanas dēļ. Tā bija apzināta rīcība paredzamam rezultātam, jo šāda struktūra varētu traucēt tālākajai valsts īpašuma izsaimniekošanai un prihvatizācijai. Uz to vedina domāt arī tas, ka pat līdz šodienai LR IeM sastāvā nav tādas policijas struktūras, kuras uzdevums būtu cīnīties ar valsts un pašvaldību līdzekļu izsaimniekošanu. Tikai Valsts kontrole, kuras teikto neviens neņem vērā, dara publiski pieejamus secinājumus. Ne KNABs, ne SABs, ne Ģenerālprokuratūra…

Formāli jau it kā daļu no šīm funkcijām piekabināja KNAB, Ekonomikas policijai un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei. Taču nevienai no tām tas nav pamatuzdevums. Tātad valsts īpašuma izsaimniekotājiem visi ceļi vaļā līdz pat šai dienai.

Atskatoties uz LR pēdējos 20 gados noieto neatkarības ceļu, uz saimnieciskajiem rezultātiem, tad vispirms acīs krīt vispārēja un totāla, ekonomiski nepamatotā rūpniecības un lauksaimniecības sagraušana. Kas cieši savijās un organizatoriski nodrošināja valsts un pašvaldību īpašuma prettautisku, pretvalstisku izsaimniekošanu, tautā sauktu par prihvatizāciju. Būtu naivi domāt, ka tas bijis iespējams bez valsts politiskās elites atbalsta. Gluži otrādi - visus šos gadus reāli tāda ir bijusi valdošās elites faktiskā tautsaimniecības politika. Tā tika realizēta LR, un neslēpsim, ka tā it bieži guva visai plašu iedzīvotāju atbalstu. Kamēr arī tiem kas tika no šīs „bezsaimnieka mantas”… Tomēr prihvatizācijas labumi, kā jau bija sagaidāms, ātri beidzās. Viegli iegūtie līdzekļi nelietderīgi notērēti. Jaunu ieguvei vairs nav ne resursu, ne naudas. Tauta un valsts kā saka, novesta līdz kliņķim. Tas viss valdošajai politelitei lielā mērā izdevās pa daļai ar sīkumiem uzpērkot tautu (denacionalizācija), pa daļai uz arhaiskā neoliberālisma ideju pamata solot sviesta kalnus un ķīseļa upes…bez lielas piepūles un darba…ja ne katram, tad daudziem… Un daudzi uz tā uzķērās!

Apsmērējot prihvatizācijas „labumus” ar privātās iniciatīvas biezu sviesta kārtu un solījumu veidā to visu pasniedzot neinformētai sabiedrībai arhaiskā liberālisma formā, valsts politiskā elite nonākusi starptautisko aizdevēju totālā pārraudzībā un ir spiesta pildīt to norādījumus. Kā jau bija paredzams, šādos apstākļos tā pati zaudē teikšanu par sazagto. Doma, ka prihvatizētais paliks elites rokās mūžu mūžos, arī izrādījies par kārtējo mītu. Protams, ka atteikties no vieglas naudas ir ļoti grūti, it sevišķi ja tā 20 gados nākusi bez pūlēm. Lūk, kāpēc daži pazīstami prihvatizatori vai tā saucamie uzņēmēji tā sarosījušies pirms vēlēšanām un dibina savas partijas, stājās veco partiju vadībā… Vārdu sakot cer, ka izdosies visu paturēt sev, un vienlaikus, tiekot pie politiskās varas, „noslēpt visus galus ūdenī.” Tas gan nav manīts, ka šāds, viņu iecerētais variants, 20.gs. vēl kādā valstī pasaulē būtu realizējies. Agrāk vai vēlāk visur valsts noziedznieki tikuši sodīti. Ne vienmēr tiesiskā veidā… Jo politiskiem noziegumiem nav noilguma. Un tas jau nekas, ka praktiski ģenerālprokuratūras valstī nav. Tomēr ne par to šeit runa.

Visā šajā putrā, kurā tauta un valsts apzināti ievilkta, dažu varas un naudas kāru cilvēku dēļ, mums visiem tagad jākuļas, un putra jāizstrebj. Kā sludina valsts amatvīri – valsts un tautas labā solidāri. Un notiek tas uz vismazāk ieguvušās sabiedrības daļas rēķina. Jo tieši korupcija visaugstākajos varas ešelonos ir tā sērga, kura velk tautu un valsti bezdibenī. Saskaņā ar senu teicienu, zivs pūst no galvas, kaut arī tīra to no astes.

Uz šī fona „Daimler-Crysler” kukuļošanas afēra, ar 2,6 milj. Eiro, Rīgas Domes amatpersonām 1998-2008.g. tāds sīkums vien izskatās (iespējams tieši tāpēc latviski rakstošā prese par to praktiski klusē..?). Bet sākums bija G-24 kredīti 1993.g. 73.4 milj. USD apmērā. Tas 90-o gadu sākumā varēja kalpot par labu atspērienu valsts tautsaimniecības attīstībai. Neiedziļināsimies visos šīs afēras sīkumos. Atļaušos tikai atgādināt, ka noteicošie šo kredītu sadalē bija tādi labi pazīstami politiskās elites un valsts amatu vīri kā E.Repše, U.Osis, O.Kehris, A. Bataraga, I.Godmanis, U. Vītoliņš. Viss LC toreizējais „zieds”. Apmēram tajā pat laikā Latvija saņēma EEK aizdevumu 48.1 milj. USD apmērā, Zviedrijas – 20.9 milj. USD, Somijas 4.1 milj. USD… Arī par šiem ārējiem kredītiem un to izmantošanu vēsture klusē. Nedaudz vēlāk presē parādījās informācija par to, ka dokumentāli pierādīts, ka liela daļa no šīs naudas nonāca dažādu kriminālo grupējumu rokās, kā „slavenā” „Pārdaugava”, Tovanceva grupa, Haritonova grupējums utt. Un noklusa…

Vērts atcerēties, ka tas viss notiek 20.gs 90-o gadu pirmajā pusē un vidū, vienlaikus ar totāli izvērsto prihvatizāciju. Tieši toreiz tika prihvatizēti lielākie Latvijas valsts pārtikas pārstādes uzņēmumi kā „Laima”, „Uzvara” , „Rīgas balzams”, „Rīgas vīni”, Rīgas, Jelgavas, Valmieras, Talsu gaļas pārstrādes uzņēmumi… utt. Tālāk seko bankas ‘’Baltija’’ un ‘’Latvenergo’’ afēras… Īsto vainīgo, protams, nav…. Pa starpām bankrotē dažādas sīkākas finanšu piramīdas kā bankas „Bonus banka” un „Top” banka, „Latvijas Rekonstrukcijas un attīstības banka” mākslīgi veidotās finanšu struktūras. Bankas „Bonuss” īpašnieks Igors Petrovs pat pēc bankas ļaunprātīgas novešanas līdz bankrotam un viņa izsludināšanas meklēšanā nebaidās atklāti staigāt pa Rīgas centru. Neatradās nevienas partijas, neviena redzama valsts politiķa, kurš rosinātu aizdarīt caurumus likumdošanā, kuru dēļ tas viss bija iespējams, lai vismaz turpmāk to novērstu šādas iespējas…

Vai tas viss notika bez politiķu atbalsta? Visa šī pretvalstiskā rīcība ar valsts īpašumiem un mākslīgie firmu bankroti varēja notikt bez valdošās elites ziņās? Ja kāds tiešām tā domā, tad nav jābrīnās, kāpēc šobrīd Latvijā ir tā kā ir, kāpēc tā nokļuvusi ārvalstu donoru parādu jūgā, bez paredzamas iespējas parādus jeb kad dzēst (I. Sudraba, citāts pēc atmiņas).

Bet atgriežoties pie korupcijas Latvijā. Kā tikko atcerējāmies, korupcijai pie mums ir dziļas un „slavenas” saknes… un nav pamata domāt, ka līdz ar „Daimler” afēras iespējamo atklāšanu, šajā jomā valstī kas varētu radikāli mainīties. Tie paši vien uzraugi šobrīd ir pie uzraudzības, un nomainīt tos neviens netaisās. Rīgas autobusu iepirkšanā vainīgos var atrast un var arī sodīt (šaubos, ka tiks darīts), bet kas mainīs pašu ekonomisko, politisko un juridisko sistēmu, kas nodrošina valsts apzagšanu?

Nemainot to, maz cerību, ka jel kad pārredzamā nākotnē izdosies valsts izzagšanu apturēt. Pavērosim, kādas tik nav kārtējo reizi saradušās partijas pirms pašām Saeimas vēlēšanām. Gan priekš uzņēmējiem, gan par prezidentu, gan citas… Tikai… neviena nerunā par pašu galveno: „Kā pārtraukt valsts izzagšanu.” Neviena pati. Visas sola debesu mannu saviem vēlētājiem… G.Ķirsons pat aizrunājās tik tālu, LTV1 raidījumā, ka aicināja vecās lietas augšā necelt… Tātad tautas izzadzējus neaizskart. Tautai ir nozagts pats galvenais - mierīgas eksistences pamats. Bet uzrodas piedāvājums - zagļus liksim mierā. Un iesim šo ceļu tālāk. Nomainīsim uzņēmējus politikā ar citiem uzņēmējiem, nemainīsim politiku.

Der pajautāt, kas tie Latvijā ir par likumiem, kuri atļauj bijušajiem prihvatizatoriem – kredītizzadzējiem nodarboties ar politiku un nodrošina iespējas tikt pie valsts stūres. Pilnīgi pretēji sabiedrības uzskatam, ka šādi cilvēki ir pelnījuši tiesu. Mūsu sabiedrotie no ASV brīdina Latvijas varas vīrus un tautu: Latvijas valsts ir nozagta (K.Tod – Beilija, bij. ASV vēstniece Latvijā Dž. Buša administrācijā). Ko saka Latvijas elite? A. Kalvītis, toreizējais Valsts premjers paziņo: „Tas ir K. Beilijas personiskais viedoklis…” ASV valsts departaments ir spiests paziņot, ka tāds ir ASV administrācijas oficiālais viedoklis. Un? Visa Latvijas politiskā elite, ieskaitot „tautas prezidenti” V.Vīķi – Freibergu, klusē…

Mainās pasaules politiskais klimats. ASV pie teikšanas nāk prezidents Obama. Kurš paziņo, ka pie ekonomiskās krīzes lielā mērā vainojami Volstrītas lielbagātnieki (treknie runči) un vispirms jau ASV bankas… Ka šīs lietas tiks izmeklētas un vainīgie sodīti… Ka ASV tauta nemaksās par dažu baņķieru alkatību…

Latvijā klusums… Nekādas reakcijas. Lai arī vienmēr uzsveram, ka ASV ir mūsu tuvākais stratēģiskais sabiedrotais. Pat informācija par Obamas centieniem ASV korupcijas apkarošanā Latvijas masu saziņas līdzekļos tiek stingri filtrēta.

Londonā uz 70 gadiem notiesā biržas valūtas piramīdas autoru.

Latvijā klusums…

Šai sakarā nevar neatzīmēt vēl viena talantīga Latvijas prihvatizatora domas par ārvalstu privātām investīcijām. Tas ir sabiedrībā labi pazīstamais LPP/LC spices vīrs A. Šlesers… Tas pats, kurš pārstāv vēl vienu līdz šim nenosauktu prihvatizācijas formu Latvijā - valsts un pašvaldību īpašumu izpārdošanu ārvalstu monopolkompānijām par sviestmaizi… To tagad saucot par ārvalstu investīciju piesaisti… Kādas ir šīs „investīcijas”, vislabāk redzams pēc koncerna „Daimler” piemēra. Un atkal nav Latvijā nevienas pašas institūcijas, kura izvērtētu šādu „investīciju” lietderību valstij un tautai…

Jautājums. Kāpēc V. Dombrovska vadītā valdība, zinot kāds ir patiesais korupcijas stāvoklis valstī, un kas pārstāv spēku, kura galvenais lozungs bija - cīņa ar korupciju - klusē par visiem tiem iepirkumu konkursiem, kurus rīko kā valsts, tā pašvaldību iestādes. Kur, kādos aizmirstības ūdeņos nogrimusi bankas „Parex” lieta ar visu tās nacionalizāciju (kas glāba 2% noguldītāju prihvatizācijas periodā „sapelnīto”)? Kāpēc klusē Ģenerālprokuratūra? Kāpēc neizvirza apsūdzības Dienvidu tilta 23 milj. Ls izsaimniekotajiem? Kā tas var notikt, ka valsts līdzekļi tiek izsaimniekoti pa labi un kreisi, ja visas valsts iestādes pilnas ar iekšējā audita nodaļām un departamentiem, kur strādā cilvēki par smuku naudu, kuru galvenais uzdevums – sargāt valsts finanšu līdzekļus (jebšu tos, kuri izsaimnieko?)?

Kāpēc cien. V. Dombrovska k-gs nevērš savu vērīgo skatienu šajā virzienā, bet ķeras klāt pensionāriem un maznodrošinātajiem? Kādus, savas valdīšanas laikā, JL ir iesniedzis normatīvo aktu labojumus, lai kardināli mainītu pašu sistēmu. Sistēmu, kura atļauj korumpantiem sekmīgi darboties politikā un nesodīti apzagt valsti un tautu? Atbilde vienkārša - nekādus. Uzprasās secinājums, ka JL ir kauls no esoša mafiozā grupējuma kaula un miesa no viņa miesas. Tādu pat „uzņēmēju” partija kā citas.

Kāpēc klusē 4. vara vai avīžnieki? Kāpēc sabiedrības daļa, kura nekautrējās sevi lepni saukt par radošo inteliģenci un sabiedrības sirdsapziņu, nevēlas sistēmas maiņu, dodot priekšroku sistēmas vadītāju nomaiņai? Arī tie būtu piepirkti? Ja tas tā, tad jau iznāk, ka nauda izlietota ne tikai prihvatizatoru vajadzībām. Bet izmantota, apejot valsts budžetu, arī šo sabiedrības grupu iebarošanai. Bet tas savukārt liecina tikai par vienu - valsts vara ir tikusi apzināti veidota pārāk vāja. Lai tā nevarētu pretotos prihvatizatoru pretvalstiskajām interesēm. Tas nozīmē, ka šīs valsts aparāts kalpo, un, kamēr tā būs, arī kalpos, tikai un vienīgi naudas maisu interesēm. Tauta un valsts tiem ir sveši jēdzieni.

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās daudzi vēlētāji nobalsoja par SC cerot, ka tas nesīs izmaiņas tieši šajā jomā. Pēc vairāk kā pusgadu ilgas valdīšanas Rīgas Domē, jāapzinās, ka pārmaiņu nebūs. Visi vecie kadri, kuri bija pie teikšanas RD vecajos „labajos latviešu” laikos, tur sēž vēl līdz šim. RD vadība nav spējusi veikt ne funkcionālo, ne saimniecisko auditu Rīgas Domē. Rezultāta kārtējais korupcijas skandāls par Latviju un RD uzpeld no ASV, ne no Latvijas vai Rīgas Domes amatpersonām. Līdz ar to RD politiskā vadība ir parādījusi sevi, kā veco „latvisko” partiju tradīciju sekmīga turpinātāja, kura nespēj aizstāvēt rīdzinieku intereses neatkarīgi no viņu nacionalitātes un valsts piederības. Domes vadības iesniegums prokuratūrai par Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdētajiem 23 milj. Ls ir palicis vienīgais SC „sasniegums” korupcijas apkarošanas jomā. Varbūt tādēļ, ka izšķērdēšanu paveica „latviskās” partijas…

Valsts kontrole, neilgi pirms tam pārbaudot pašvaldības uzņēmumu „Rīgas Satiksme”, tur nespēja konstatēt kādus vērā ņemamus pārkāpumus, pat neskatoties uz to, ka autobusi iepirkti no firmas „Daimler” par paaugstinātu cenu. Lai starpība kukuļu veidā atgrieztos RD… Kā lasījām presē, tad tagad šīs lieta izmeklēšanai nodota KNAB. Tajā pat laikā ne ģenerālprokuratūra, ne KNAB, ne arī IeM nav iesniegusi kādus rosinājumus likumu izmaiņām Valdībā un Saeimā, lai turpmāk šādas lietas nepieļautu. Viss gluži kā iepriekšējos 20 gados: Valsts tiek apzināti izzagta, bet politiskā elite un tiesībaizsardzības struktūras klusē, vai bezpalīdzībā, kā Maizītis, plāta rokas. Nekādu izmaiņu! Nekādu pārmaiņu! Viss ir vislabākajā kārtībā!

Interneta portāli pilni ar komentētāju informāciju par korupciju valsts un pašvaldību iepirkumos, bet tiesu vara klusē. Kas sagaida valsti pie šādas vispārējas korupcijas? Laikam jau tikai visu trešās pasaules vāji attīstīto valstu liktenis, iekšējās ķildas un konflikti. Tā visa iemesls ir vājā valsts vara, kas nozīmē vāju cīņu ar korupciju. Tas savukārt nozīmē zemu ekonomiskās attīstības līmeni un zemu Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspēju. Viss kā kādā Āfrikas valstī!

Nav šaubu, ka atsevišķu noziedznieku atklāšana un sodīšana ir valstiski svarīga lieta. Tomēr daudz svarīgāk ir izveidot sistēmu, kurā šādas iespējas būtu novestas līdz minimumam. Bet par to mūsu valdošā elite klusē, gluži tāpat, kā jaunizveidotās partijas. Tas nozīmē tikai vienu - ja nākošajās Saeimas vēlēšanās atkal uzvarēs tie paši vēži citā kulītē, tad nekādu pārmaiņu nebūs. Un reta kāda valsts izzadzēja vilkšana pie tiesas, būs vairāk skaidrojama ar konkurences cīņu. Ne ar valsts interešu ievērošanu.

Jebkuras citas domas ir un paliks tikai ilūziju līmenī. Nav jābūt ģēnijam lai saprastu - valsti un sabiedrību uz priekšu virza radošs darbs, ne zagšana. Sabiedrībā, kuras vērtības un orientāciju nosaka zagļi, nekas tāds nav iespējams.

I.Burvis, LR pilsonis.
07.04.2010.