Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām

Krahs

http://www.aisbergs.lv/?p=16315

 

Krahs

PĀRDOMĀM 16.02.2010

 


Kā iznīcībai nolemtā valsts tiek sagatavota tās ekonomikas sagrāvei un finansiālai pakļaušanai? Kur slēpjas šīs virsvalstu pārvaldes metodes būtība, kas sagrāva arī mūsu valsti un pakļāva iznīcības draudiem tautu? Mums taču bija izglītoti cilvēki un augsti kvalificēti visdažādāko profesiju speciālisti. Valstī bija attīstītā materiāli-tehniskā bāze, sekmīgi strādājoša rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, kura pilnībā nodrošināja valsts iekšējo patēriņu un vēl ļāva eksportēt gan lauksaimniecības, gan rūpniecības, gan zivsaimniecības produkciju. Ļāva eksportēt augsti kvalitatīvus, bioloģiski tīrus pārtikas produktus. Galu galā – valstij ir arī izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Un visbeidzot – nebija neviena (rubļa, dolāra) valsts parāda!
. . . . . . . .

.

Galvenais iemesls bija tas, ka personīgās iedzīvošanās nolūkā, visas līdzšinējās valsts varas un pārvaldes struktūras, ievērojot konceptuālās varas uzstādījumus, darīja visu iespējamo, lai iespējami ātrāk likvidētu valsts rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, iznīcinātu visu ražot spējīgo infrastruktūru un līdz ar to arī valsts finansiāli-ekonomisko neatkarību un politisko patstāvību. Viņi darīja visu, lai valsti un tās iedzīvotājus (visos iespējamos veidos piedāvājot cilvēkiem „ātrus” un „lētus” kredītus) pēc iespējas ātrāk nodotu neatgriezeniskā starptautisko finansiāli-ekonomisko korporāciju atkarībā.
. . . . . . . . .

Mūsu valsts ir spilgts piemērs šīs vergturu doktrīnas varenībai. Salīdziniet tās summas, kuras mums (pareizāk sakot – ārzemju banku filiālēm mūsu valstī, kas arī „nopelna” savus procentus) ienāk ko „palīdzības devējiem” un cik daudz no katra valsts iedzīvotāja nopelnītā tiks atvilkts valsts parāda procentu nomaksai vien, nemaz nerunājot par kredītu pamatsummām.

Uzsveru – no katra valsts iedzīvotāja (pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa un bezgala daudz citu, plašākai sabiedrībai apslēptu atskaitījumu un preču mākslīga sadārdzinājuma veidā), neatkarīgi no tā vai viņš ņēmis kādus kredītus, vai nē. Tas ir klasisks mūsdienu starpvalstu reketa (kad parādniekam ieslēgts „skaitītājs”) piemērs! Jo, ja valstī nav savas rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas, tad par kaut kādu kredīta atdošanu nemaz nevar būt pat runas – tas principā ir absolūti neiespējami.

Vai mūsu valsts no tai piešķirtajiem kredītiem uzbūvējusi kaut vienu rūpnīcu vai lauksaimniecības uzņēmumu? Nē, jo šādu līdzekļu izlietojumu kredīta devēji nekad neatļaus. Viņi taču nenokaus vistu, kura dēj zelta oliņas… Jo tad (lai arī nepārredzami tālā nākotnē) varētu pienākt diena, kad kredīti tiktu atdoti un valsts atkal iegūtu ekonomisko patstāvību. Kredītus drīkst tikai „apēst” – izmaksāt valsts aparāta (neko reāli neražojošo) darbinieku algās, pensijās, utt., lai pēc neilga laika vajadzētu lūgt atkal jaunu kredītu, utt.

Fragments no: http://www.aisbergs.lv/?p=9612
(viss «ASTOŅKĀJA» teksts: http://www.aisbergs.lv/?cat=109)
Attēls no: http://strelec.ucoz.ru/news/gotika_oboi_dlja_rabochego_stola/2010-02-15-40010

Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (16.Feb.2010)
Skatījumu skaits: 1047
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Statistika