http://www.aisbergs.lv/?p=2226

Kāpēc es izslēdzu televizoru?

PĀRDOMĀM 13.11.2008

Neprāta mūsu dzīvē pietiek atliektiem galiem. Cits izpaužas finanšu krīzes organizēšanā un veiksmīgā novadīšanā, iesaistot pat tautu ažiotāžā un tad īstajā brīdī apturot, garlaicīgi nav un žurnālistiem darba pietiks vēl ilgam laikam.

Es šodien par to, kas saistās ar reklāmu televīzijā, tā visus skar ļoti tieši un neko daudz no tās nevar izvairīties. Tās trauku mazgāšanas, tējas sildīšanas pietiek pirmajām pāris pauzēm, bet, kad viena raidījuma vai filmas laikā ir jau 4.reize un pulkstenis sāk iet pāri pusnaktij, tad ir skaidrs, ka manā dzīvē fakts, kurš kuru tur dabūs vai nedabūs, vai paliks kopā, patiesi neko nenozīmē. Es slēdzu ārā.

Bet viss atkārtojas no dienas dienā. Parēķiniet, cik gadus šis eksperiments ar mūsu psihi notiek? Varbūt, ka jaunākajos TV aparātu modeļos tomēr ir kāda maza actiņa, kas mūs vēro un pa satelītu vai LattelekomTV vadiem nodod ziņas, cik ilgi kurš indivīds izturēja? Un kur tad vēl «balsojiet, balsojiet! Visu izšķirs jūsu balsojums!».

«… nu, par labāko pāri jūs tomēr nenobalsojāt, tas izstājas, bet šis arī ir labs, un viņam būs līgums ar mūsu kompāniju par reklāmu uz nākošo gadu!»

Diez vai tas labākais pāris, par ko mēs balsojām, būtu ar mieru veselu gadu piederēt vienai idejai. Neviens skaitlis netiek parādīts, reizēm izskan, ka kopā nobalsoja desmitiem tūkstošu. Bet tas arī drīz beigsies, jo cilvēki, tāpat kā izslēdz aparātus pēc nesamērīgām reklāmām, tā arī vairs nebalsos, ja jutīs, ka viņu domas nu nekādi nesakrīt ar veidotāju iecerēm. Meliem īsas kājeles, ilgi nevar staigāt.

.

Nopietnākais reklāmas paužu lietā ir tas, ka tās pamatīgi bojā cilvēka psihi, pārtraucot tās emocionālo darbību. Tu sāc sekot, iedziļinies, dzīvo līdzi, tad tevi pārtrauc, var vēlreiz atsākt, bet ne jau tā, kā pie mums notiek. Man gribas to nosaukt par tādu mežonīgā kapitālisma iezīmi, kur tiek risinātas savas problēmas, nedomājot, ko tas nodara cilvēkiem un sabiedrībai. Vai tik barbariski tas ir arī citās valstīs? Ne tikai intīmajā dzīvē nav pieļaujams procesa pārtraukums, tikpat nepieļaujams tas ir visā, kur kaut kam ir jāizaug un jāsasniedz kāds nobriedis, pārdomāts gala rezultāts. Ja par tādu procesu netiek uzskatīti seriāli, tad varbūt nevajag tērēt tiem laiku un rādīt ko tādu, kam pašam par sevi ir vērtība, kuru nedrīkstētu bojāt.

Kāpēc Kultūras ministrija Mākslas muzejā nav pie gleznām piestiprinājusi nekādus reklāmas saukļus? Ziedojiet Gaismas pilij! Vai vismaz blakus Purvītim kāds pikants Dailes teātra plakāts?

Daudz jauno ģimeņu izvēlas dzīvi bez televīzijas, lielākā daļa iztiek bez laikrakstiem. Ko tas nozīmē? To, ka katrās nākošajās vēlēšanās par mūsu kopējo dzīvi lems cilvēki, kuri dzīvo kādā citā pasaulē, kurus neaizsniedz pārējo rūpes. Kuri nezina, kā vispār sauc vienu vai otru amatpersonu, no kuras lēmumiem ir atkarīgs arī viņa problēmu risinājums.

Tas, ko es te sarakstīju, ir kā dzirkstelītes, kas sprēgā no ugunskura, kurā mēs visi sildāmies, bet varam arī sadegt un ko derīgu nosvilināt. Būtu jāatrod veids, kā par to domāt kopīgi, kā iespaidot procesu attīstību kopumā. Es gan neesmu gatavs domāt, kā televīzijai naudu nopelnīt, tas nu gan mums nav jādara, jo tad mēs varam nonākt arī pie tā, ka vajadzētu nolikt uz tilta pie viņu mājas pirātus, kas ņem gūstā mašīnas. Ar ko atšķiras fiziskais no garīgā pirātisma, kāds tiek piekopts pašlaik? Tas notiek slēptā, pieklājīgi pamatotā veidā, bet pamatā ir tas pats – man vajag!

Juris Zariņš,
TV izslēdzējs

No: http://jauna.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/kapec-es-izsledzu-televizoru