http://www.aisbergs.lv/?p=6756

Jaunie laiki, 15.maijs un hunta

PĀRDOMĀM 10.03.2009

Vērojot patlaban notiekošo, ir smaga vilšanās sajūta, tāds bēdīgs secinājums, kas liek atcerēties dažkārt pieminēto Alberta Einšteina plānprātības definīciju. Proti, ka plānprātība ir atkārtota, vienāda kaut kā darīšana, katru reizi gaidot citu rezultātu. Tieši tā kā patlaban notiek mūsu valstī. Pareizāk sakot, valsts varas, tautas kalpu aprindās.

Atkal tiek veidota koalīcija (šis vārds vien jau izraisa nelabumu), atkal kāds sastādīs valdību, atkal šoreiz vislabāko. Paga, paga - atkal vislabāko? Vai tad tas nav jau daudzas reizes dzirdēts? Kā tas notiek ar dažādām reklāmām, kad kaut kas nākamais tiek iestāstīts kā vislabākais, it kā tie iepriekšējie nebūtu tieši tāpat savā laikā bijuši tie labākie. Bet vistrakākais, ka vezums vienalga tā īsti nekust ne no vietas, tāpēc nepieciešami ir kādi kardināli pasākumi. Kaut kas tāds, kas pārvar demokrātijas radītos ierobežojumus, kas liedz valsti un sabiedrību izvest saulītē.

.

Tāpēc, sākot apsvērt dažādos variantus, jāsecina, ka nebūt vēl nav izsmeltas visas iespējamās valsts pārvaldes formas. Mūs vēl nekad nav pārvaldījis labais monarhs, ko varētu samērā viegli nokārtot, ar referenduma palīdzību ieceļot kādu Eiropas aristokrātu ķēniņa godā, lai tad kā pa diedziņu tas varētu še pat vietējos savukārt iecelt dižciltīgo Saulītē. Cik tad tur tā darba un ceremonijai nepieciešamo zobenu pietiks, jo tie jau laikus ir pasūtīti. Tomēr šķiet, ka ar monarhiju diez vai izdosies situāciju glābt, nebijusi krīze. Patlaban, kad melnie mākoņi ir savilkušies pārlieku, nepieciešams kaut kas nopietnāks. Šoreiz nav pat jēgas pievienoties kādai bagātai valstij, kļūstot par tās anklāvu, jo tām pašām sokas švaki, un Vatikāns diez vai gribēs iegūt tādu lielu teritoriju, kur tā bagātības var ātri vien izsīks.

Tātad nepieciešams kaut kas cits. Kaut kas tāds, kas var būtiski vai vismaz šķietami uzlabot situāciju. Tāpēc ir ļoti iepriecinoši, ka to laikam jau sapratuši varas vīri, apdāvādami viens otru ar ieročiem. Kāpēc? Ne jau lai nošautos neveiksmes dēļ. Tam ir nepieciešama sirdsapziņa, tāpēc visticamākais šķiet, ka varas vīri kaut ko «brūvē», un tas kaut kas ir jauns tikai pie mums, bet pasaulē daudzkārt pieredzēts. To ir praktizējuši vadoņi tā saucamajās banānu republikās, kad ekonomiskā situācija kļuvusi līdzīga kā pie mums. Tāpēc nebrīnīsimies, kad kādā rītā līdzīgi kā 1934.gada 15.maijā mēs pamodīsimies un uzzināsim, ka noticis apvērsums, un šoreiz valsti pārvalda militāra hunta. Ka Doma laukumu (jo Esplanādē, kas kļuvusi par parku, tagad tā pamaz vietas) ir ieņēmusi kavalērija. Tas nekas, ka uz koka zirgiem kājstarpē, toties bruņoti ar zobeniem un gravējumiem rotātām pistolēm. Tāpat ļoti ticams, ka huntu, kas būs veidota no daudzajiem bijušajiem aizsardzības ministriem, vadīs bijusī, kaut īsu laiku, ministre, tā visai pasaulei demonstrējot, ka pie mums nepastāv dzimumu diskriminācija.

Tāpēc, nebrīnoties par vēstures atkārtošanos jaunā kvalitātē, var pieņemt, ka tas notiks 15.maijā un, visticamāk, šogad, jo laiks negaida, situācija diktē. Un pilnīgi skaidrs, ka patlaban veidojamā valdība ar tās potenciālo priekšnieku faktiski tik vien kā tāds māņu manevrs ir, lai novērstu sabiedrības uzmanību, lai nesabojātu pārsteiguma efektu, kas tādos gadījumos spēlē liktenīgu lomu, jo tādus pasākumus jāveic ātri, izlēmīgi ieņemot ne vien telegrāfu, pastu un dzelzceļu, bet arī modernos saziņas līdzekļus, kā satelītsakarus un internetu kopumā (kā tas iespējams, to šie zina gan, jo mācījušies fiziku). Un tad atliks vien tāds nieks, kā beidzot pakļauties spiedienam ticēt. Ticēt jaunajai ģenerāļu (nav grūti par tādiem iecelt līdz šim neģenerāļus) valdībai, un šo ticību apliecināt, kā un kur vien iespējams, lai kalpošana, resp., pārvēršanās no valdības kungiem par kalpiem, būtu kaut cik ciešama. Bet to paveikt nenāksies grūti, jo pieredzes apveltītā paaudze, kam nācās tā dzīvot, vēl ir pietiekami sprauna, lai varētu palīdzēt iemācīt iztapību jaunajiem. Vai dzīve kļūs labāka, grūti teikt, bet vieglāka gan, jo nevajadzēs vairs pašiem domāt, kā izdzīvot. Hunta gādās par visu un neviens nevarēs kādam pārmest, ka pats vainīgs, ka bankrotējis.

Sandris Romanovskis
Pirmdiena, 9. marts (2009)
No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/jaunie-laiki-15-maijs-un-hunta