| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Pārdomām |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=16206
PĀRDOMĀM 05.02.2010
Ar katru civilizācijas attīstības spirāles loku cilvēce arvien kļūst dumjāka. Katra jaunā paaudze ir dumjāka par iepriekšējo, tā ielaužas pasaulē, dedzīgi ticot, ka tā ir viņa, kas izdomājusi savu ideju. Viss agrākais nebija tas īstais… un lūk ieradāmies mēs! Mēs pārbūvēsim šo pasauli un ja vajadzēs, uzspersim to gaisā pie visiem velniem! Katra jaunā paaudze neredz, ka visas idejas (pilnīgi visas!), no kosmētiskiem tetovējumiem līdz smadzeņu saturam, viņam – jaunam un pārgalvīgam dumpiniekam sacerējuši veco onkuli ar diedziņiem grumbainajos pirkstos un šķelmīgu skatu piemiegtajās acīs… Visu līdz pēdējam, no aicinājumiem un lozungiem „mēs gribam pārmaiņas!”, līdz popmūzikai, „andergraundiem” - pagrīdes kultūra, kas sevi pretstata sabiedrībā valdošai kultūrai: mākslai, literatūrai, mūzikai un modēm ar plikajām nabām. „Onkuļi” vēro jauno aunu un aitu baru, kurus atdzinuši uz kaušanu. Un gudri smaida. Jaunie rauj ģitāru stīgas, nervus, rēc un blēj. Viņi gatavi visu apgriezt ar kājām gaisā. Viņi dzied mūžīgo protesta dziesmu. Tā nav viņu dziesma. Vārdus tai nav rakstījuši viņi. Vārdus raksta tie, ar diedziņiem… Vienmēr… Vajadzīgos vārdus… Bez izņēmuma… Pilns teksts: http://www.aisbergs.lv/?cat=74 | |
| Kategorija: Pārdomām | Pievienoja: Janis_A (05.Feb.2010) | |
| Skatījumu skaits: 1004 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |