http://www.aisbergs.lv/?p=3875

Ierēdņi grāba, kamēr vien varēja

PĀRDOMĀM 14.12.2008

Valdība ar Ivaru Godmani priekšgalā visu šo gadu ir vicinājusi valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumu samazināšanas plānus, kuru aizsegā turpinājās ierēdņu skaita pieaugums un algu kāpums.

Pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumu samazināšanu savā darba kārtībā iekļāva jau iepriekšējā Latvijas valdība, bet I. Godmaņa laikā par taupību tika spriests pāris reižu mēnesī. «Ierēdņu skaitu samazinās tikpat slepeni kā inflāciju,» ziņoja Neatkarīgā 7. maijā, tūlīt pēc kādas no šīm valdības sēdēm. «Nekādus komentārus nesniegšu!» kareivīgi paziņoja I. Godmanis, bet ziņu aģentūras izplatīja valdības preses dienesta sagatavotu paziņojumu, ka «valdība šobrīd strādā vairākos virzienos». Šī valdības sēde izcēlās arī ar to, ka valdība tad atvēlēja papildus 2,54 miljonus latu sava labā tēla veidošanai ar bezcerīgi tukšvārdīgu paziņojumu sacerēšanas palīdzību.

.

Neatkarīgā toties atgādināja, ka tieši tāda pati spriešana par valsts izdevumu samazināšanu bija notikusi jau mēnesi iepriekš un beigusies ar protokollēmumu «visiem ministriem kompleksi izvērtēt iespējamos pasākumus attiecīgajā nozarē un valsts pārvaldē kopumā, lai samazinātu nodarbināto skaitu valsts pārvaldes iestādēs, vienlaikus paaugstinot valsts pārvaldes darba produktivitāti un efektivitāti». Tomēr neviena valsts iestāde līdz šim nav valdības lēmumus ņēmusi nopietni un tos pildījusi. Gatavojot pēdējos taupības pasākumu plānus un lēmumus, pati valdība savāca atskaites par atalgojumu pieaugumu ministrijās un citās augstākajās valsts pārvaldes iestādēs. Tas bija audzis straujāk nekā inflācija.

Jāņem, ko Eiropa dod

Salīdzinot dažādu ministriju centrālo aparātu uzturēšanas izdevumu pieauguma tempu, pirmo vietu ir izcīnījusi Veselības ministrija. Tās centrālā aparāta darbiniekiem izmaksātās atlīdzības kopsumma pieaugusi no 1,4 miljoniem pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos līdz 2,1 miljonam pēdējos desmit mēnešos. Pieaugums ir pusotrkārtīgs, bet jāatzīst, ka VM uzvaru šajā salīdzinājumā nodrošināja izdevumu zemā bāze iepriekšējā gadā. Citās ministrijās toties ir bijis lielāks izdevumu pieaugums latos.

VM preses pārstāve Egita Pole izdevumu pieaugumu Neatkarīgajai skaidroja tikai un vienīgi ar nepieciešamību apgūt Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu. VM bijusi neapmierināta ar to, kā 2004.–2006. gadā ar naudas piesaistīšanu medicīnas nozarei ir strādājusi Finanšu ministrijas paspārnē esošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, tāpēc VM izveidojusi pati savu struktūrvienību šo uzdevumu veikšanai. ES naudu piesaistošo darbinieku skaits VM pieaudzis no trim līdz 16 cilvēkiem. Tagad VM esot sagādājusi sev nepieciešamās izziņas, lai tās darbinieki drīkstētu veikt palīdzības fondu līdzekļu piesaisti, bet nu vairs nav naudas, ko piesaistīt – nav ES fondu apguvei nepieciešamā priekšfinansējuma un līdzfinansējuma Latvijas valsts budžetā, bet pirms šīs naudas iztērēšanas Latvija nevar iesniegt rēķinu ES.

Papīri ir, naudas nav

Darbu ar ES fondiem kā galveno papildizdevumu attaisnojumu Neatkarīgajai minēja arī Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Tā uzņēmusies revidēt palīdzības fondu līdzekļu izlietojumu, sākusi uzturēt pati savu pārstāvi Briselē u. tml. Otrs algu palielināšanas motīvs FM esot bijis arī vērtīgāko darbinieku noturēšana darbā, jo tādiem cilvēkiem arī šā gada otrajā pusē piedāvāti amati starptautiskajās auditoru firmās.

Ar ES fondu piesaistes vadīšanu FM nodarbojušies 70 cilvēki. Gan viņi paši, gan viņu mudinātie un instruētie kolēģi citās ministrijās ir nodrošinājuši, ka Latvija apgūšot visus 625 miljonus eiro, cik ES 2004.–2006. gadā bija atvēlējusi Latvijai savos struktūrfondos. Vēl citi darbinieki rūpējušies par normatīvajiem dokumentiem 2007.–2013. gadā atvēlēto 4,53 miljardu eiro apgūšanai. Tagad gandrīz visi nepieciešamie dokumenti naudas apgūšanas attaisnošanai esot sacerēti un apstiprināti, bet pieejamās naudas būs ļoti maz. Ekonomikas stabilizācijas plāna ietvaros valdība un Saeima samazināja nākamajam gadam pieejamo Latvijas priekšfinansējumu no 312 līdz 144 miljoniem latu. Līdz ar to ministrija nolēmusi atlaist piecus no saviem 70 palīdzības apguvējiem.

Atrod funkcijas un kvalifikāciju

Dažas ministrijas ir atradušas arī citus iemeslus, kuru dēļ tērēt vairāk naudas savu centrālo aparātu uzturēšanai. Iekšlietu ministrija 2007. gadā esot izveidojusi vairākas jaunas struktūrvienības un paplašinājusi jau tolaik esošās struktūrvienības, «tāpēc, ka IeM ir viena no mazākajām ministrijām (tolaik IeM štatā bija ap 160 darbinieku), kas vienlaikus koordinē un uzrauga vislielāko (darbinieku skaita ziņā) padotības iestāžu apjomu (IeM sistēma ir lielākā valstī – ap 20 000 darbinieku)», Neatkarīgajai atbildēja ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Iepriekš ministrijai naudas pieticis tikai «pamatfunkciju» izpildei, bet 2006. un 2007. gadā tā tikusi pie līdzekļiem vēl citu funkciju veikšanai.

Zemkopības ministrija savu izmaksu pieaugumu šā gada desmit mēnešos pamatoja ar 2007. gada beigās izdarītu atklājumu par ministrijas darbinieku augsto kvalifikāciju. Ierēdņu kvalifikācijas pakāpju paaugstināšana palielinājusi izdevumus viņu algošanai kopumā par 673 tūkstošiem, bet pabalstiem papildus iztērēti 112 tūkstoši latu.

Arnis Kluinis, «Neatkarīgā»
Sestdiena, 13. decembris (2008)

No: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/144126