http://www.aisbergs.lv/?p=16345

Formulēsim mūsu sistēmu…

PĀRDOMĀM 22.02.2010

Atmetuši liekas frazes, runāsim par katras domas nozīmi, apgaismosim apstākļus ar salīdzinājumiem un slēdzieniem. Tā tad, es formulēju mūsu sistēmu no mūsu un goju viedokļa.
Jāaizrāda, ka ļaudis ar ļauniem instinktiem ir vairākumā, tādēļ labākos rezultātus viņu valdīšanā sasniedz ar varu un iebiedēšanu, bet ne ar akadēmisku spriešanu.
. . . . . . . . . .

Polītiskā brīvība ir ideja, bet ne fakts. Šo ideju vajag mācēt pielietot, kad par idejisku „kumosu” vēlas iegūt tautas piekrišanu savai partijai, ja tā nodomājusi salauzt otru, kas atrodas pie varas..
. . . . . . . . .

Mūsu laikos liberālo valdnieku vietā stājusies zelta vara.
Bija laiks, kad valdīja ticība. Brīvības ideja nav reālizējama, tādēļ, ka neviens nemāk viņu izlietot ar mēru. Vajag tikai tautai uz kādu laiku dot pašvaldību, un šī pašvaldība pārvērtīsies izlaidībā. No šā brīža ceļas savstarpējas ķildas, kas drīz pāriet sociālās cīņās, no kuŗām valstis sāk degt un viņu nozīme pārvēršas par pelniem.
Vai valsts pati novājinās konvulsijās, vai arī iekšējās ķildas to nodod ārējo ienaidnieku varā – katrā gadījumā viņu var skaitīt par neglābjami pazudušu; viņa ir mūsu varā. Kapitāla despotisms, kas viss atrodas mūsu rokās, sniedz valstij salmiņu, pie kuŗas tai gribot negribt jāķeras, jo citādi tā iekritīs bezdibenī.
. . . . . . . . . .

.

Polītikai nav nekā kopēja ar morāli. Valdnieks, kas seko morāles principiem, nav polītisks, un tādēļ ir nedrošs savā tronī. Kas grib valdīt, tam jābūt viltīgam un jāprot izlikties.
Tautas augstās īpašības – vaļsirdība un godīgums – polītikā nozīmē trūkumus, tādēļ, ka viņas nosviež no troņiem labāk un drošāk par stiprāko ienaidnieku. Šādas īpašības lai ir goju valstu atribūti, mums nevajaga vadīties no viņām.
. . . . . . . . . .

Lai izstrādātu mērķveidīgas darbības plānu, jāņem vērā pūļa zemiskums, nepastāvība, nenoteiktība, viņa nespēja saprast un cienīt pašu dzīves, pašu labklājības noteikumus. Jāaptveŗ, ka pūļa vara ir akla, nesaprātīga, pūlis neprāto, bet klausās pa labi un pa kreisi. Akls nevar vadīt aklos, nenovezdams viņus pie bezdibeņa, tā tad, pūļa ļaudis, kas uzpeld no tautas, kaut viņu gudrība arī būtu ģeniāla, ja tie nekā nesaprot polītikā, nevar uzstāties kā pūļa vadītāji, pretējā gadījumā tie pazudinās visu tautu.
. . . . . . . . . .

Uzlūkojiet spirtā apdullinātus dzīvniekus, kuŗus apreibinājis alkohols, kuŗa bezmēra lietošanas tiesības dotas līdz ar brīvību. …Goju tautas alkoholisko dzērienu apdullinātas, bet viņu jaunatne apdullināta no klasicisma un agras izvirtības, kuŗā to ievilka mūsu aģentūra – guvernieri, sulaiņi, guvernantes, … mūsu sievietes goju uzdzīves vietās. Pie šīm pēdējām es pieskaitu arī tā saucamās „sabiedrības dāmas”, viņu brīvprātīgās sekotājas izvirtībā un greznībā.
. . . . . . . . . .

Mūsu uzvaru atviegloja vēl tas, ka satiksmē ar mums vajadzīgiem cilvēkiem mēs allaž spēlējām uz cilvēku prāta pašām jūtīgākajām stīgām: aprēķina, kārības, materiālo vajadzību nepiepildamības. Bet katra no uzskaitītajām īpašībām par sevi var nokaut iniciātīvu, atdodot cilvēka gribu tā rokās, kas samaksā viņa darbošanos.