|
http://www.aisbergs.lv/?p=16291
„Demokrātija” bez grima
PĀRDOMĀM 12.02.2010
Demokrātijas
teorija apgalvo, ka valstī vara netiek sagrābta ar spēku. Un netiek dota no
Dieva. Valsts varu izvēlas pati tauta. Tauta, kā valsts varas avots un
apliecinājums, izvēlas pašus cienījamākos, kuriem uztic varu. Lai demokrātija
nekļūtu par diktatūru, vara tiek uzticēta uz fiksētu laiku, pēc kura tā tiek
nodota nākošajam izvēlētajam. Ja izvēlētais neattaisno uzticību, tauta izvēlas
citu. Tā ir demokrātijas būtība.
. . . . . . . . . . .
No pirmā acu skatiena – viss saprātīgi. Bet ir viens liels „BET”. Lieta tā, ka,
lai veiktu apzinātu izvēli ir nepieciešamas zināšanas. Ne daļējas un
virspusīgas, bet gan dziļas zināšanas. Aicinājums vēlēt „pēc sirdsapziņas”
liecina – vēlēšanu rīkotāji atzīst faktu, ka tautai nav šādu zināšanu. Bez
zināšanām izvēle nav iespējama. Jūs taču neizvēlieties zāles, ja jums nav
attiecīgu zināšanu. Pēc iepakojuma skaistuma izvēle nav iespējama tādēļ, ka tā
būs iepakojuma nevis zāļu izvēle. Tāpat „ar sirdi” nevar noteikt labāko
zinātnisko darbu no diviem pieejamiem, ja nav attiecīgu zināšanu. Ja cilvēku,
kuram nav attiecīgu zināšanu, mudinātu izvēlēties, viņš izvēlēsies nevis
zinātnisko darbu, bet tā iesējumu; nevis zāles, bet iepakojumu.
. . . . . . . . . . .
Visas tautas vēlēšanas tiek pārvērstas par klaju dumjību – tauta kā bērns,
vienmēr dod priekšroku konfekšu papīriņam nevis tā saturam. Tautas izvēle
balsojot „ar sirdi”, vienmēr noved pie formas, nevis būtības.
. . . . . . . . . . .
.
Riņķis
ir noslēdzies: tautai nav zināšanu; bez zināšanām nav izvēles; bez izvēles nav
demokrātijas. Francijā, Krievijā vai ASV (arī Latvijā – tulkotāja piezīme)
nav nekādas demokrātijas. Mīts par demokrātiskām vēlēšanām šajās valstīs ir
apzināti meli.
. . . . . . . . . . .
Demokrātija izrādījās par slazdu, bet paši demokrāti par demagogiem, kuri
spekulē uz emocijām un vienkāršo ļaužu nesapratni. Lieliski zinot, ka nekādu
izvēli ļaudis izdarīt nevar, viņi vienalga mudina tos vēlēt.
. . . . . . . . . . .
Likumsakarīgi, ka no „svētās govs” – demokrātijas barojas ciniski un zemiski
blēži, kuri, izņemot naudu, nekam citam nav spējīgi ticēt. Tas, kurš visskaļāk
kliedz „par demokrātiju” ir vai nu pilnīgs idiots vai izteikts blēdis.
Demokrātija, kura jau vairākus gadsimtus saēd mūsu sabiedrību, tradicionālām
valstīm pēc būtības ir tāda pati sveša parādība kā kanibālisms. Tā visām
valstīm ir uzspiesta pret to gribu, ar maldīgiem priekšstatiem, manipulācijām
ar apziņu un tendencioziem faktu sagrozījumiem. Zem tiesību un brīvību
izkārtnes, demokrātija rada labvēlīgus apstākļus visu veidu netiklībai. Veids
kā tā sagrauj sociālās dzīves pamatus precīzi atkārto vēža šūnu darbību,
aprijot organismu.
. . . . . . . . . . .
Vislielākā kļūda ir tā, ka cilvēki galveno vainu neredz sistēmā, kura ģenerē
blēžus un valsts apzadzējus, bet gan pašos blēžos un valsts apzadzējos, tas ir
– sistēmas produktos. Reti kurš ir spējīgs aizdomāties, ka tos radījusi
sistēma. Ja novāc vienus valsts apzadzējus, sistēma radīs citus – tieši tādus
pašus.
. . . . . . . . . . .
Cilvēki kļuvuši gluži kā akli. Neviens neredz to, ka visās demokrātijās
problēmas līdzīgas viena otrai kā dvīņi. Visās „brīvajās” valstīs krītas
dzimstība un tikumība, aug mirstība, narkomānija un citi netikumi. Acīm
redzami, ka cēlonis jāmeklē nevis ierēdņu kvalitātē, bet gan konstrukcijas
kvalitātē, bet ļaudis kā apmāti soļo pa tukšu lozungu apli.
v
No: http://www.aisbergs.lv/?p=1342
(viss teksts: http://www.aisbergs.lv/?cat=80)
|