http://www.aisbergs.lv/?p=16356

Apskatīsim finansu programmu…

PĀRDOMĀM 23.02.2010

Saimnieciskās krizes pie gojiem mēs radījām ne ar ko citu, kā ar naudas izņemšanu no apgrozības. Lieli kapitāli koncentrēdamies uzsūca valsts naudu, tā kā valstīm bija jāgriežas pie šiem kapitāliem pēc aizdevuma. Šie aizņēmumi apgrūtināja valstu finanses ar procentu maksājumiem un noveda tās minēto kapitālu kalpībā… Rūpniecības koncentrācija kapitālistu rokās, iznīcinot amatniekus, izsūca dzīvības sulu tautām un līdz ar to arī valstīm.
. . . . . . . . . .

Ikviens aizņēmums pierāda valsts nevarību un savu tiesību nepazīšanu. Aizņēmumi karājas kā Damokla šķēps virs valdnieku galvām, kuŗi neuzliek vis nodokli saviem pavalstniekiem, bet iet ar izstieptām rokām lūgt žēlastības dāvanas no mūsu baņķieŗiem. Ārējie aizņēmumi ir dēles, ko nekādi nevar noņemt no valsts miesas, līdz viņas pašas nenokritīs, vai arī valsts pati tās nenometīs. Bet goju valstīs tās nemet nost, tikai liek vienmēr jaunas sev klāt, tā kā viņām neizbēgami jāiet bojā no labprātīgas asinsnolaišanas.

Īstenībā, kas gan cits ir aizņēmums, it īpaši ārējs?! Aizņēmums – tas ir valdības vekseļu izlaidums, kas satur aizņemajamam kapitālam samērīgu procentu saistību. Ja par aizņēmumu maksā 5%, tad divdesmit gadu laikā valsts par neko samaksā sumu, kas līdzinās aizņemtajam kapitālam; četrdesmit gados viņa samaksā divkāršu sumu, sešdesmit gados – trīskārtīgu, bet parāds tāpat paliek nenomaksāts.

.

Tā redzam, ka ar nodokļiem uz galvām valsts ņem nabaga nodevu maksātāju pēdējos grašus, lai varētu tos nomaksāt ārzemju bagātniekiem, no kuŗiem viņa pati naudu aizņēmusies, kur taču tā būtu varējusi savākt tos pašus grašus savām vajadzībām bez procentu piemaksāšanas.

Kamēr aizņēmumi bija iekšējie, goji tikai pārvietoja naudu no nabaga kabatas bagāto kabatās, bet kad mēs uzpirkām tos, ko vajadzēja uzpirkt, lai pārvestu aizņēmumus uz ārzemēm, tad visas valstu bagātības sāk plūst uz mūsu kasēm un visi goji sāka mums maksāt pavalstnieku meslus.

Ja goju valdnieku vieglprātība attiecībā uz valsts lietām un viņu ministru pērkamība, vai arī citu vadošo personu nesaprašana finansu lietās novedušas viņu valstis nesamaksājamos parādos mūsu kasēm, tad jāzina, cik tas mums prasīja darba un naudas!
. . . . . . . . . .

Cik tuvredzīgi ir goju tīri dzīvnieciskie prāti, redzams no tā, ka viņi aizņēmās naudu no mums un maksāja procentu procentus, neapdomādami, ka šo pašu naudu un vēl ar procentiem tiem vajadzēs paņemt pašiem no savu valstu kabatas, lai būtu ko atmaksāt mums! Vai tad nebūtu daudz vienkāršāk, paņemt vajadzīgo naudu no savējiem tieši?!…

Tas arī pierāda mūsu izredzēto prātu ģeniālību, jo mēs esam tā mācējuši viņiem attēlot aizdevumu lietu, ka viņi pat atraduši tos sev par izdevīgiem.

Fragmenti no: http://www.aisbergs.lv/?p=1251
(viss teksts: http://www.aisbergs.lv/?cat=78)
v