| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Noklusētais |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=21231
NOKLUSĒTAIS 24.08.2011
NACIONĀLAIS FAKTORS Sabiedriskais, t.i., nacionālais faktors ir cilvēces vēstures virzītājspēks. Vēsturiskās attīstības pamatā ir sabiedriskās saites, kas apvieno cilvēkus kopībās, sākot ar ģimeni un beidzot ar cilti un nāciju. ………………………………… VĒSTURES VAROŅI IR PERSONĪBAS, KURAS UPURĒ SEVI - KOPĪGAS LIETAS LABĀ. Cita apzīmējuma nevar būt. Rodas jautājums: kas tā par "kopīgo lietu”? Viņi upurē sevi citu labā. Bet kas ir šie "citi”? Tie ir ar viņiem saistītie cilvēki. Personības un kolektīva saites ir sabiedriskās saites, citiem vārdiem sakot, cilvēku savstarpējās saites. Nacionālās kopības pamatā ir nacionālā pašapziņa, tātad šīs kopības problēmas būtībā ir nacionālās problēmas. ………………………………… Nacionālās saites ir sabiedriskās saites, tās ir cilvēku kopību saites. Vārdi "kopība” un "sabiedrība” ir tuvi pēc nozīmes. Vārdam "sabiedriskais” ir kopīga sakne ar vārdu "sabiedrība”, bet vārdam "nacionālais” - ar vārdu "nācija”. Ja sabiedriskās saites ir nacionālās saites, tad sabiedrība neatkarīgi no tās skaitliskā sastāva paredz noteiktu nacionālu kopumu, bet nācija ir kopība. . ĢIMENE Cilvēkam kā atsevišķai personai ģimene ir svarīgāka par valsti. Cilvēce pazīst jēdzienu "personība” (cilvēks), bet normāls cilvēks (personība) - jēdzienu "ģimene”. Ģimene ir cilvēka šūpulis, viņa tēva mājas un sociālā aizsargātība. No laika gala cilvēci sastāda Personības un Ģimenes, bet nebūt ne Valstis. Cilvēcei nav tāda jēdziena kā Valsts. Valsts ir mākslīgi radīta politiska, ekonomiska un dažkārt arī militāra sistēma, kura nekādi nav saistīta ar jēdzienu "cilvēce”. ………………………………… Sabiedrība, kurā kaut kādu apstākļu dēļ pastāv draudi ģimenes vienotībai un tās pastāvēšanai, atgādina plantāciju, kurā augi var tikt izrauti ar saknēm, nokalst aiz valgmes trūkuma un aiziet bojā no sausuma vai vienkārši novīst. Cilvēku sabiedrībā ir līdzīga ziedošam dārzam vai koptai druvai, kur augi attīstās dabīgi, zied, aizmetas un dod augļus. ………………………………… Ziedoša ir sabiedrība, kurā plaukst ģimene, kur cilvēks brīvi attīstās ģimenē, ar kuru ir saistīts ciešām saitēm. Viņš atgādina lapu, kuras eksistence bez zara nav iespējama. Tāpat arī cilvēka dzīve ārpus ģimenes zaudē jēgu un sabiedrisko saturu. Ja cilvēku sabiedrība kādreiz kļūs par sabiedrību bez ģimenes, tā būs klaidoņu sabiedrība un atgādinās mākslīgu augu. NĀCIJA Nācija vispasaules sabiedrības ietvaros ir tas pats, kas ģimene cilts ietvaros. Jo stiprāks naids starp ģimenēm, kuras ietilpst cilti, jo stiprākas katras ģimenes savstarpējās saites, jo lielākus draudus šis ģimenes rada ciltij. Analogas parādības ir vērojamas ģimenē: jo izteiktāka ir viena ģimenes locekļa nepatika pret otru, jo stingrāk katrs no viņiem aizstāv savas personīgās intereses, jo vairāk ir apdraudēta ģimenes pastāvēšana. Ja ciltis, kuras veido nāciju, naidojas un katra cilts uzstājīgi aizstāv tikai savas intereses, nācijas pastāvēšanai draud lielas briesmas. Nacionālais fanātisms, spēka lietošana pret vājākām nācijām, kā arī vienas nācijas progress uz otras īpašuma iekarošanas rēķina: nodara ļaunumu un kaitē visai cilvēcei. SIEVIETE Sieviete ir cilvēks. Vīrietis arī ir cilvēks. Tā ir neapstrīdama patiesība. Tātad vīrietis un sieviete vienādā pakāpē ir cilvēki un uzsvērt viņu atšķirības kā starp vienlīdzīgām būtnēm ir acīm redzama un ne ar ko neattaisnojama netaisnība. Sieviete, tāpat kā vīrietis, ēd, dzer, neieredz un mīl, domā, mācās un saprot. Sievietei, tāpat kā vīrietim, ir vajadzīga pajumte, apģērbs un pārvietošanās līdzekļi. Sieviete, tāpat kā vīrietis, izjūt badu, slāpes, tāpat kā vīrietis, sieviete dzīvo un mirst. ………………………………… Un tomēr vīrietis ir vīrietis, bet sieviete ir sieviete. Kāpēc? Kāpēc sabiedrība nesastāv tikai no vīriešiem vai tikai no sievietēm, bet kā no vieniem, tā otriem? Vīrieti un sievieti ir radījusi pati daba. Ar ko vīrietis atšķiras no sievietes? Kāpēc daba ir radījusi viņus abus? ………………………………… Acīmredzot viņu abu vienlaicīgā pastāvēšana uz zemes ir dabiska nepieciešamība. Attiecīgi, katrs no viņiem nav tāds kā otrs. Tātad starpību starp viņiem ir noteikusi daba, ko apliecina viņu vienlaicīgā eksistence uz zemes. No tā izriet, ka katram no viņiem ir sava noteikta, atšķirīga loma. Tātad katram no viņiem ir vajadzīgi apstākļi savu lomu izpildīšanai, turklāt šie apstākļi ir dažādi. Lai saprastu, kādas ir šīs lomas, nepieciešams noskaidrot sievietes organisma atšķirības no vīrieša organisma, tātad to, ar kādām atšķirībām viņus ir apveltījusi daba. ………………………………… Tendence atņemt sievietei tās dabīgo mātes lomu un aizstāt viņu (māti) ar mazbērnu novietni ir atteikšanās no humānas cilvēku sabiedrības likumiem un to aizstāšana ar bioloģiskas sabiedrības likumiem, kas padara dzīvi mākslīgu. Bērnu atšķiršana no mātēm un viņu uzturēšana mazbērnu novietnēs padara viņus līdzīgus cāļiem putnu fermās. Pašas mazbērnu novietnes var salīdzināt ar inkubatoriem, kuros nobaro cāļus. Cilvēku sabiedrībā ir pieļaujamas tikai dabīgas attiecības, kad māte pati audzina savu bērnu. Tas ir saskaņā ar cilvēka dabu un viņa pašcieņu. BĒRNAM IR JĀAUG ĢIMENĒ, MĀTES UN TĒVA, BRĀĻU UN MĀSU SABIEDRĪBĀ, bet ne "putnu fermā”. ………………………………… Sievietei, kuru daba ir apveltījusi ar viņai vien raksturīgām funkcijām, kas atšķiras no vīrieša funkcijām, ir jārada citādi apstākļi nekā vīrietim, tādi apstākļi, kuros viņai būtu dotas iespējas izpildīt savas dabīgās funkcijas. ………………………………… Mātes instinkts ir dots sievietei, nevis vīrietim, tāpēc, bez šaubām, bērnu nevar atraut no mātes. Jebkurš mēģinājums šķirt bērnu no mātes ir vardarbība un patvaļa. Sieviete, kura atsakās izpildīt mātes pienākumus, nonāk pretrunā ar savu dabas noteikto dzīves uzdevumu. Sievietei ir jānodrošina visas tiesības un jārada visi apstākļi, lai viņa spētu izpildīt savas dzīves galveno aicinājumu, turklāt jebkura varmācība, kas piespiestu sievieti izpildīt viņas mātes pienākumus nelabvēlīgos apstākļos, ir jānovērš. ………………………………… Vīrieša un sievietes vienlīdzīgas tiesības pārnēsāt smagus priekšmetus, kad sieviete ir grūtniecības stāvokli, ir patvaļa un cietsirdība. Abu dzimumu vienlīdzība netīra darba izpildīšanā ir nesavienojama ar sievietes skaistumu un sievišķību. Tā ir cietsirdība. Vīrietis un sieviete ir vienlīdzīgi visās cilvēku attiecību sfērās. Piemēram, nav pieļaujams, ka viens no viņiem stātos laulībā pret paša gribu, laulības šķiršana taisnīgas tiesas vai bez abpusējas vienošanas bez tiesas starpniecības. Sieviete ir mājas saimniece, tāpēc ka māja ir viens no svarīgākajiem faktoriem sievietes grūtniecības, dzemdību un bērna zīdīšanas laika. Mātes instinkts ir viņas dabas pamatā. Liegt bērniem māti vai liegt sievietei māju ir patvaļa. ………………………………… Tādējādi vīrieša vai sievietes nevēlēšanās izpildīt savu dabīgo dzīves lomu var izpausties tikai nelabvēlīgos apstākļos, kas ir pretrunā ar brīvības likumu un apdraud cilvēku eksistenci. Tādēļ, lai novērstu materiālos apstākļus, kas traucē sievietei izpildīt viņas dabīgo pienākumu un spiež viņu izpildīt vīrieša darbu abu dzimumu vienlīdzības principa vārdā, ir nepieciešams apvērsums pasaules mērogā. Nav šaubu, ka šāds apvērsums, sevišķi rūpnieciski attīstītās valstīs, pašsaglabāšanās instinkta rezultātā ir neizbēgams. Tas notiks pat bez tādu ārējas aģitācijas līdzekļu ietekmes, kāda ir «Zaļā Grāmata». ………………………………… VISAS PATLABAN PASTĀVOŠĀS SABIEDRĪBAS REDZ SIEVIETĒ TIKAI PRECI. AUSTRUMI SKATĀS UZ VIŅU KĀ UZ PIRKŠANAS UN PARDOŠANAS OBJEKTU. RIETUMI ATSAKĀS SASKATĪT VIŅĀ SIEVIETI. ………………………………….. LIKT BĒRNAM IZPILDĪT PIEAUGUŠO DARBU IR PATVAĻA UN VARDARBĪBA! TĀDA PATI VARDARBĪBA UN PATVAĻA IR LIKT SIEVIETEI VEIKT VĪRIEŠA DARBU! ………………………………………. Cilvēka tiesības vienādā pakāpē attiecas uz visiem - vīriešiem, sievietēm un bērniem. Taču viņa pienākumi nevar būt vienādi. ………………………………………… IZGLĪTĪBA Obligātā, ar programmu reglamentētā apmācība īstenībā ir varmācīga tumsonības uzspiešana masām. Visas valstis, kas īsteno apmācības procesu oficiāli noteiktos priekšmetu un disciplīnu ietvaros, varmācīgi izturas pret saviem pilsoņiem. Vispasaules kultūras revolūcijai ir jāsagrauj vispārpieņemtās apmācības metodes un jāatbrīvo cilvēka saprāts no tendenciozām programmām un cilvēku gaumes, izpratnes un prāta ieviržu pakārtošanas. ………………………………… Sacītais, kā dažam labam vulgarizētājam var likties, nebūt nenozīmē, ka ir jāslēdz mācību iestādes un jāliedz cilvēkiem iespēja mācīties. Tieši otrādi - teiktais nozīmē, ka sabiedrības pienākums ir nodrošināt saviem pilsoņiem jebkuru izglītību, turklāt ļaujot izvēlēties tādu izglītības veidu, kāds visvairāk atbilst katra cilvēka dabai. Tas savukārt prasa pietiekamu mācību iestāžu skaitu visās zināšanu jomās. To nepietiekamība ierobežo cilvēka brīvību, piespiežot viņu studēt pastāvošās disciplīnas pastāvošajās mācību iestādēs. Līdz ar to viņam tiek liegta dabīgās izvēles brīvība, jo daudzās zinātņu nozarēs mācību iestāžu vienkārši nav. ………………………………… Sabiedrība, kas ir aizšķērsojusi ceļu uz zināšanām vai arī monopolizējusi šīs tiesības, ir atpalikusi, tumsonīga un brīvībai naidīga sabiedrība. Tikpat atpalikusi, tumsonīga un brīvībai naidīga ir sabiedrība, kas ir monopolizējusi reliģiozās zināšanas, vai sabiedrība, kurā sagrozītā veidā tiek pasniegta sveša kultūra, reliģija un dzīves veids. Tas pats attiecas uz sabiedrību, kas ir monopolizējusi materiālās zināšanas. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz zināšanām, un neviens nedrīkst viņam liegt šīs tiesības. Vienīgi viņš pats var atteikties no tām. Tumsonībai pienāks gals, kad katram cilvēkam būs pieejams ceļš uz objektīvas patiesības apgūšanu. SPORTS UN IZRĀDES Tūkstošiem aplaudējošo skatītāju, kuri piepilda stadionu tribīnes, ir tūkstošiem piemānītu cilvēku, kas, paši nespēdami nodarboties ar sportu, dīki sēž tribīnēs un aplaudē iniciatīvu pārtvērušam čempionam, kurš ir atbīdījis viņus malā un monopolizējis sporta nodarbības, izmantojot masu sniegtās iespējas. Stadionu tribīnes pastāv vienīgi tāpēc, ka masām ir liegta iespēja nokļūt stadionos un sporta laukumos un nodarboties ar sportu. Stadionu tribīnes kļūs tukšas un izzudīs vienīgi tad, kad masas sapratīs, ka sports ir viens no sociālās aktivitātes veidiem, pieplūdinās sporta arēnas un iesaistīsies nodarbībās kā dalībnieki. Par skatītājiem var būt vienīgi uz sporta nodarbībām nespējīga minoritāte. ………………………………… Teātru un koncertu zāles ir piepildītas ar nenopietniem cilvēkiem, kas nespēj spēlēt savu lomu dzīvē, ar tiem, kuri nesaprot vēsturisko notikumu jēgu un nestādās priekšā nākotni. Šie dīkdieņi apmeklē teātru un koncertu zāles, lai noskatītos, kā rit dzīve, un pamācītos, līdzīgi tam, kā to dara skolēni pārpildītajās klasēs. ………………………………… Dzīves radītājiem nepiedien vērot, ka aktieri uz skatuves tēlo dzīvi. Tāpat kā jātniekiem sacīkšu laikā nepiedien sēdēt tribīnēs. Ja katram būtu zirgs, nepaliktu sacīkšu novērotāju. Tribīnēs sēd tie, kas paši neprot nodarboties ar šo sporta veidu. No Muammāra Kadāfi grāmatas «ZAĻĀ
GRĀMATA» trešās daļas. | |
| Kategorija: Noklusētais | Pievienoja: Janis_A (24.Aug.2011) | |
| Skatījumu skaits: 1217 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |