| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Noklusētais |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=14187
Kāda atklājuma vēsture (1. daļa) NOKLUSĒTAIS 14.01.2010
Gribu pārstāstīt jums kāda nozīmīga zinātniska, varētu teikt arī „aizliegta”, atklājuma tapšanas gaitu, kāda gadsimta kopgarumā. Tam ir nenovērtējama nozīme cilvēces veselības aizsardzības un atgūšanas jomā, bet par aizliegtību, - diez vai daudzi par to būs kaut vai ko dzirdējuši? v Dr. Rojals Raifs (Royal Raymond Rife, 1888 - 1971) Šo cilvēku var nosaukt par bioelektriskās medicīnas
aizsācēju. Viņa biogrāfi pieskaita viņu medicīnas dižgaru Paracelza, Pastēra,
Koha, Rentgena utt. plejādei.
Ieguvis dziļu un vispusīgu izglītību, pēc tam kādu laiku strādājis slavenajā Ceisa optikas firmā, Raifs pievērsās medicīnas problēmām. Šim nolūkam viņš uzkonstruēja unikālu mikroskopu. . . Vispārzināms ir fakts, ka mikroskopā nevar saskatīt objektus, kuri mazāki par gaismas viļņa garumu, tai skaitā vīrusus. Tos varēja saredzēt vēlāk radītajos elektronu mikroskopos, bet ar vienu atkāpi – ne pašus vīrusus, bet viņu „līķīšus”, čaulas, jo elektronu stars var darboties tikai dziļā vakuumā. Raifam šo likumu izdevās apiet ar līkumu! Viņš ņēma ultravioletas gaismas avotu ar ļoti īsu viļņa garumu, - kuru nevar saredzēt ar aci, - bet saskatāmību atrisināja oriģinālā veidā, ideju aizgūstot no radioaparātos izmantotā superheterodina principa, kur no uztveramās stacijas un iekšējā ģeneratora – heterodina – frekvenču starpības rodas trešā – starpfrekvence. Raifs izmantoja divas ultravioletās lampas, kuru frekvences starpība ir redzamajā diapazonā. Stāsta, ka mikroskops prasījis ļoti ilgu un piņķerīgu noskaņošanu, bet pēc tam iegūtie attēli bijuši ļoti spilgti un skaidri. Tā Raifs varēja vērot dzīvus virusus visās viņu darbībās. Tālākais bija atrast veidu, kā patogēnos baciļus un vīrusus iznīcināt, nekaitējot organisma šūnām. Tas izrādījās viegli izdarāms, izmantojot sīkbūtņu kristāliskās struktūras rezonanses īpašības. Ja tās nonāk attiecīgās rezonanses frekvences ultraskaņas plūsmā, jebšu vājas maiņstrāvas plūsmā, tās sasprāgst kā ziepju burbuļi. Līdzīgi kā dziedātājs ar balsi, uzņemot pareizo toni, var saplēst glāzi. Tad nu Raifs darīja milzu darbu – vāca dažādu patogēnu paraugus, un savā mikroskopā skatīdamies, meklēja, pie kādām frekvencēm kurš „uzsprāga”. Tā radās milzīga apjoma tabulas. Bet dažādu slimību ārstēšanai vajadzēja uzstādīt precīzu diagnozi, pats ārstēšanas process bija ātrs, skaitītāms minūtēs. Jāatgādina, ka tai laikā vēl nebija pat nojausmas par tranzistoriem, tādēļ vakuuma lampu ģeneratori bija respektablos izmēros. Bet Raifs, par panākumiem sajūsmināts, sāka publicēties presē – jauna ēra, nost ar zālēm, urā! Tas ļoti nepatika zināmām aprindām. Sākās dažādas represijas, ielaušanās laboratorijā, mikroskopa sabojāšana, piezīmju un tabulu nolaupīšana, dedzināšana. Arī pašam zinātniekam nācies ciest. Rezultātā pretiniekiem iecerētais izdevās, Raifs pārtrauca savas aktivitātes, un, kaut arī krietni pievērsies „grādīgajam”, tomēr nodzīvojis pagaru mūžu. Raifa biogrāfu ir vairāki, esot arī atraduši iespēju replicēt viņa mikroskopu, atjaunotas arī lielākā daļa frekvenču tabulu (tās var internetā sameklēt). Angliski lasošiem interesentiem var ieteikt daudz sīkāk palasīt šeit: http://www.rense.com/general31/rife.htm . Liekas savādi, ka oficiālā, allopātiskā medicīna šo metodi nekur praktiski neizmanto, lai gan to dara daudzi privātprakses dakteri, un arī „neorganizētie” pētnieki. Viena no viņiem darbus var lasīt šeit: http://educate-yourself.org/gw/ . Neskatoties uz visām pūlēm izdzēst šī ģeniālā zinātnieka piemiņu no ļaužu atmiņas, viņa darbi ir ievērojami ietekmējuši sekotājus. Par to tālāk. v v Dr. Halda Klarka (Hulda R. Clark, 1928 - 3.sept. 2009) Klarkas kundzi droši var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām personībām 20.g.s. medicīnas zinātnē.
v Nepievērsīšos viņas dzīves detaļām, bet tikai galvenajam. Amerikāniete, divu zinātnisku grādu īpašniece. Apveltīta milzīgām darba spējām un pacietību. Viens no viņas unikālajiem atklājumiem, kura rezultātā tapuši pārējie, ir neliels aparātiņš, kuru viņa nosaukusi par sinkrometru (the Sincrometer). Tā ir tipiska laboratorijas ierīce, pēc konstrukcijas bezgala vienkārša, un prasa krietnu treniņu, lai ar to sekmīgi strādātu, toties ar izcilu jutīgumu un selektivitāti. Pamatā ir vienkāršs viena tranzistora oscillātors ar skaļrunīti. Šim oscillātoram ir pievienotas divas, varētu teikt, platformiņas, virs aparāta korpusa, - nelieli metāla folijas kvadrāti. Bet aparātiņa pamatuzdevums ir – konstatēt pētāmajā vidē (dzīvo audu paraugā, pārtikā u.c., pat pacientā) kādas vielas vai konkrētas sīkbūtnes (vīrusa, baktērijas) klātbūtni, pat ļoti niecīgās koncentrācijās. Ar to nevar nomērīt precīzu koncentrāciju, vienīgi „daudz vai maz”, bet tā jūtība ir apskaužama. Aparāta darbības princips balstās uz torsionu lauku izmantošanu (kuru teoriju diezgan pamatīgi izstrādāja divi krievu akadēmiķi Akimovs un Šipovs, citi šos laukus sauc par orgonu). Uz vienas no platformiņām liek meklējamās vielas vai sīkbūtnes paraudziņu, pudelītē vai ampulā (bet kas ir interesantākais, - pietiek pat ar paraudziņa attēlu – diapozitīvu, t.i. informāciju par paraudziņu, tas aparāta precizitāti nemazina). Uz otras platformiņas novieto pētāmās vides paraudziņu, bet pacietu piekontaktē elektriski. Tad operators, kurš ir būtiska visas šīs sistēmas sastāvdaļa, izdara manipulācijas ar speciālu elektrodu, radot skaļrunītī sēriju īsu slīdošu toņu, pie kam ar speciālu slēdzi pamīšus pieslēdz un atslēdz vienu no platformiņām, ar dzirdi salīdzinot toņus. Darbs diezgan piņķerīgs, bet rezultātu atkārtojamība ļoti augsta. Metode atļauj ātri konstatēt vides, pārtikas vai organisma piesārņojumu ar konkrētu vielu vai inficēšanos ar konkrētu patogēnu. Pats par sevi saprotams, ka metode ātri – bez sarežģītām analīzēm – atļauj izdarīt diagnozi, kā arī novērtēt jebkuras ārstniecības procedūras efektivitāti. Pateicoties šādam efektīvam un jūtīgam indikatoram, Klarkas kundze tika izstrādājusi savu ārstēšanas tehnoloģiju un aparātus. Pētot Dr. Raifa metodes, kurš izmantoja klasisku sinusoidālu maiņstrāvu (divpolāru, t.i., kura katru pusperiodu maina savu tecēšanas virzienu), Klarkas kundze ievēroja, ka vienpolāru (t.i., mainīgu no nulles tikai vienā - pozitīvā virzienā) taisnstūra formas impulsu secība ievērojami pastiprina efektu, bet stāvu fronšu impulsi rada daudz harmonisko, tādēļ vairs nav būtiska precīzās frekvences piemeklēšana (un atbilstoši precīzās diagnozes noteikšana). Tā radās zapera (Zapper – iznīcinātājs) pirmparaugs, uz populārās mikroshēmas – 555 taimera – bāzes samontēts impulsu ģenerators, ar standarta 9 V baterijas barošanu, plastmasas kārbiņā, ar vadiem, kuru galā elektrodi – pa vara caurules gabalam, ko turēt rokās, vai arī pa metāla plāksnei, uz kurām uzlikt pēdas. Aparātiņš nodrošina strāvas amplitūdu caur audiem, ne lielāku par 1-3 mA. Sākotnēji tika izmantota frekvence 30 kHz, bet izrādījās, ka tik augsta frekvence cenšas plūst pa ķermeņa virsu, maz spiežoties dziļumā, vēlāk pārgāja uz zemākām frekvencēm (1000 Hz u.c.). Sākotnējais protokols bija 3 periodi pa 7 minūtēm, ar 20-30 min. starplaikiem. Tas tika darīts tādēļ, ka Klarkas kundze atklāja interesantu sakarību: lielākie parazīti nes sevī mazākus. Pirmajā periodā sairst tārpi, atbrīvojot baktērijas (no kā var inficēties), tādēļ pēc brīža otrajā sagrauj tās, atbrīvojot vīrusus, kurus savukārt pieveic trešajā. Vēlāk atklājās, ka vienkāršāk, bet ne mazāk rezultatīvi ir procesu turpināt vienā paņēmienā kādu stundu vai vairāk, bez kādām blakus parādībām. Šeit noteikti jāpiemin, ka zaperu lietojot, tomēr vienai lietai noteikti jāpievērš vērība. Gadījumā, ja pacientam infekcija ir ļoti masīva (augsta temperatūra, drudzis vai tml.), patogēnu organismā ir ļoti daudz, tad visus tos nogalinot uzreiz, viņu toksīni atbrīvojas un nonāk asinsritē, kas var radīt šoku. Ja nav bijusi iespēja pārtraukt infekciju uzreiz, parādoties pirmajām saslimšanas pazīmēm un ir ļauts slimībai attīstīties, procedūra jāveic ar īsākiem periodiem un toksīnus jāskalo ārā, dzerot daudz tīra ūdens. No zapera lietošanas vajadzētu atturēties arī pacientiem ar aktīviem sirds stimulatora implantiem. Šur tur ir lasītas ziņas arī par zaperu sekmīgu izmantošanu veterinārijā. Tur elektrodu vietā izmanto traukus ar sāls šķīdumu, kuros ievieto kustoņu ekstremitātes. Klarkas kundzes kontā ir arī vēl citas ierīces. Un viņa ir sarakstījusi virkni bezgala vērtīgu grāmatu: 1. 1993. «The Cure for All Cancers»………………. - Visu
audzēju ārstēšana Šīs grāmatas var pasūtīt http://www.newcenturypress.com, kā arī dažas brīvi lejupnolādēt http://educate-yourself.org/cn/huldaclarkbooks.shtml . Tās ir tulkotas arī citās valodās. Diemžēl ne latviski. Tās būtu varējušas palīdzēt saglabāt daudz dzīvību un aiztaupīt daudz moku. Trešā no saraksta ir tulkota krieviski un mēdza būt dabūjama arī mūsu Rēriha grāmatnīcā (Hiļda Klark – Ņeizļečīmih boļezņej ņet). Tikai jābrīdina, ka tulkojums satur daudz kļūdu un ačgārnību, acīmredzot zinātnisku tekstu tulkojis literāts (nāk prātā humors – neārstējies pēc grāmatas, - vari nejauši nomirt no drukas kļūdas!). Klarkas kundze ilgu gadu darba rezultātā nonākusi pie secinājuma, ka visām slimībām (protams, izņemot traumas), ir divi galvenie cēloņi – infekcija: parazīti, mikrobi un virusi, un piesārņojums: indes vidē un pārtikā. Savās grāmatās viņa ļoti sirsnīgā manierē skaidro, gan kā nesaslimt, gan kā no slimībām tikt vaļā. Amerikā veselības aizsardzības jomā ir spēkā dzelžaini likumi – atļauts ir tikai tas, kas konkrēti ir atļauts. Ja mediķis ir paglābis no nāves pacientu ar nelicenzētu paņēmienu, viņš tiek saukts pie tiesas. Tā ir vairākkārt noticis arī ar Klarkas kundzi. Zapers skaitās aizliegts ar likumu. Taču firmas tos ražo un izplata, instrukciju iesākot ar lielu spilgtu brīdinājumu, ka ierīce domāta vienīgi zinātniskiem eksperimentiem, uz augiem utt., ar eksperimentētāja pilnu atbildību, - un tālāk, kā un ko ārstēt… Te ir viena interesanta vietne, kuru katram derētu apskatīt, arī tiem, kas angliski nesaprot, http://www.paradevices.com/petition_link.html , tā ir dažus gadus atpakaļ kādas ļaužu grupas rakstīta petīcija Amerikas Kongresam par zaperu legālizāciju, apskatiet tās apjomu… Pēc tam gan nekas par izmaiņām nav dzirdēts, varbūt Obamas jaunā programa… Varu vēl piebilst, ka sertificētus zaperus ražo Krievijā, kādas pāris firmas. Vienu tādu tikām izpētījuši, samērā primitīvs, bet ar visādām „ekstrām” – somiņām utt. bet ar šaušalīgu cenu, kādi 350 EUR. Pāris zinātāji man ir apgalvojuši, ka Krievijā sertifikātu neesot grūti nopirkt… Ar Klarkas kundzi sarakstījāmies vairāku gadu garumā, viņa interesējās par mūsu eksperimentu rezultātiem un izmantotajām shēmām. | |
| Kategorija: Noklusētais | Pievienoja: Janis_A (14.Jan.2010) | |
| Skatījumu skaits: 1665 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |