http://www.aisbergs.lv/?p=11573

Verdzības jūgā…

NODEVĪBA 29.07.2009

Par to, ko negrib dzirdēt un teikt tautai

Daži fakti no jaunāko laiku Latvijas Republikas vēstures.

2009.gada janvārī Eiropa Savienības Ekonomikas un finanšu komisārs Hoakins Almunja vēstulē Latvijas Republikas premjeram Ivaram Godmanim un finanšu ministram Atim Slakterim raksta, citēju:

"Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni.”

.

Maikls Hadsons (bijušais Volstrītas ekonomists un Kanzassitijas Misūri Universitātes (UMKC) profesors; konsultējis daudzu pasaules valstu valdības un Apvienoto Nāciju Organizāciju) un Džefrijs Somerss (Rīgas Ekonomikas augstskolas vieslektors) situāciju LV raksta sekojošo, citēju:

"… Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis un vairums citu postpadomju ekonomiku, jau pāri galvai apkrāvusies ar parādiem, krietni pārsniedzot savas spējas tos nomaksāt, turklāt hipotēkas parādi izteikti ārzemju valūtās, tāpēc ne Latvija, ne citas postpadomju valstis nevar likt lietā seno un labi pārbaudīto metodi, izkuļoties no parādiem ar inflācijas palīdzību. Nepalīdzēs arī tas, ja valdība aizņemsies no starptautiskajām institūcijām, tādām kā Starptautiskais Valūtas fonds un ES, lai atdotu zviedru un citām ārzemju bankām sava maksātnespējīgā nekustamā īpašuma sektora parādus. Situācija, kad sabiedriskais sektors aizņemas, lai izpestītu nepiedzenamos parādos iekūlušos privāto sektoru, nozīmētu tikai to, ka nauda jāizspiež no iedzīvotājiem, apkraujot darbaspēku ar vēl lielākiem nodokļiem un pazeminot algas, lai samazinātu importa apjomus. Šīs pārspīlētās finansiālās un fiskālās izmaksas jau tagad izstūmušas Latvijas darbaspēku un rūpniecību no pasaules tirgiem, padarot ekonomiku nespējīgu nopelnīt pietiekami, lai kompensētu savu slogu – pašas atkarību no importa un kapitāla aizplūšanu. Vienīgā stratēģija, ko Latvijai piedāvājuši tās kreditori, ir ārējās tirdzniecības deficīta samazināšana, pazeminot jau tā bēdīgo dzīves līmeni. Šo problēmu satriecoši skaidri parādīja ES komisāra Hoakina Almunjas nu jau bēdīgi slavenā vēstule Latvijai 2009. gada janvārī. Viņš nepārprotamos vārdos norādīja uz nosacījumu, ka Latvija EK aizdevumus nedrīkst izmantot, lai attīstītu savu ekonomiku vai atvieglotu nodokļu nastu, radot jaunas darba vietas – tikai un vienīgi, lai atdotu parādus Rietumu kreditoriem un samaksātu par precēm, kas tiek no tiem importētas. Šāds "nosacījums” Latviju būtībā nostāda karā zaudējušas reparāciju maksātājas stāvoklī. Ne jau to šī valsts gaidīja, ne uz to tā cerēja, kad izteica vēlēšanos ES un lūdza Rietumeiropas palīdzību, vēloties rietumnieciskot savu ekonomiku.”

Lai iegūtu 1,2 miljardu eiro aizdevumu no EU, 2009.gada 13.jūlijā (dokuments publiskots sabiedrībai 2009.gada 20.jūlijā) tika slepus parakstīts „Papildu saprašanās memorands starp Eiropas kopienu un Latvijas Republiku".

Lai iegūtu 0,2 miljardu eiro aizdevumu no SVF, 2009.gada 27.jūlijā (dokuments sabiedrībai joprojām nav publiski pieejams) Latvijas Republiku Valdību veidojošās koalīcija partijas JL, TP, ZZS, TB/LNNK, PS paraksta SVF nodomu vēstuli.

Vai ir vēl kādi jautājumi?

Bomzis Vamzis
No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/bomzis-vamzis/par-to-ko-negrib-dzirdet-un-teikt-tautai
Otrdiena, 28. jūlijs (2009)

V

Piezīmes:
Attēls no: http://latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1890
Teksta izcēlumi un iekrāsojumi – mani.
Juris P.