http://www.aisbergs.lv/?p=752

Latviskā Jaunlatgale (nedaudz vēstures)

NODEVĪBA 09.10.2008

Vietējie iedzīvotāji atminas savus latviskos senčus.

Pēdējos gados strauji izzūd nepareizais uzskats par Jaunlatgales austrumu apgabalu kā krievu zemi un krievu apdzīvotu. Atdzimst pareizais - Jaunlatgale ir sena latviešu zeme un tās iedzīvotāji - pārtautoti latvieði.

Savus latviskos senčus atminas daudzi Jaunlatgales tā saucamie "krievi”. Tā bij. saeimas deputāts Sergejs Trofimovs stāstīja savus novērojumus par seno Jaunlatgales piederību pie Tālavas-Atzeles latvieðu valsts. To pašu atzīst Augšpils skolotājs Teodors Stepanovs un zina arī par saviem latviskajiem senčiem.

Bij. deputāts Jānis Korniļjevs arī izteicies par savu piederību pie latviešu tautas, jo tā ģimenei ir latviskas tradicijas. Augšpils pagasta Kotonovas ciema N. Osipovs teicis, ka seni latviešu ciemi ir, starp citiem, arī Augšpils pag. Kotonova, Gauru pag. Šauri un Zacharenki. Jaunlatgales darbinieks Aborinskis to pašu teicis par Augšpils pag. Jaškavu, Mastišciem, Bērtuļiem u. c. ciemiem. Andrejs Gavrilovs par Purmales pagasta Belkinu pie Vāveres stacijas u. c. Latviski bijuši arī Jaunlatgales pievārtes Pietalavas un Bābiņu ciems. Pirmajā to zina Andrijanovi.

Gauru pagasta Nagļu ciema Andrejs Petrovs zina daudzas ziņas par Nagļu, Potašu, Brantu, Zīlavas kalna, Krupenātu, Semelu, Rakovkas, Grinču u. c. ciemu vēl neseno latvisko dzīvi. Latvietis, kas jau atgriezies pie savas tautas, Jānis Garmanovs un citi Makšu ciema iedzīvotāji stāsta par tag. Punduru un Skangalu novadu latvisko pagātni. Purmales skolotājs Šķute noklausījies Rītupes iedzīvotāju liecības par latvisko piederību, stud. S. Šakins to pašu zina par Purmales un Šķilbēnu pagasta "krieviem”, cand. oec. A. Snipe par Vecumu un Katleðu novadu. J. Patmalnieks par Gauru pagasta Bukalavas, Orinsku, Jepiku, Novoseljes, Novožiļu u. c. ciemiem. P. Lībietis par Linavas pag. Baltā Pagraba un kaimiņu ciemiem, Bucharins par Rādavu, un daudzi citi.

Kā kuriozu gadījumu stāstīja Baltinavas pagasta Rudikavas tautietis Patmalnieks par no Iekškrievijas uz Purmales slimnīcu atsūtīto ārstu, kas nevarējis saprast turienes "krievu” valodu, kamdēļ sapraties ar žestiem. Zināmi gadījumi, kad "krieviete” pa krieviski nepratusi paprasīt zirga apaušus un citas lietas.

Podlipjes un citos Purmales "krievu” ciemos 20 gadus atpakaļ sievieši un bērni nav mācējuši krieviem pa krieviski ceļu pastāstīt. Bērni no krieviem pat baidījušies.

Kā latviešus pārkrievoja.

Mūsu kultūrvēsturnieks A. Goba raksta: "Kacēnu, Linavas, Purmales, Augšpils un Gauru pagasta vecu vecie iedzīvotāji ir latvieši, par ko tagad vairs nevar būt šaubu. Tikai vēlākie ienācēji no Krievijas ir patiesi lielkrievi, bet to nav visai daudz… Ka šo pagastu iedzīvotājiem nelatviski uzvārdi, tas mūs nesamulsina, jo uzvārdus deva tikai nesen un devēji bija krievu ierēdņi. Un polītisko partiju laikā, kad dažam krievu deputātam vajadzēja balsu, lai tiktu Saeimā, tad iedzīvotājos tika dzīta aģitācija un apgalvots, ka šie pagasti ir īsti krieviski. Tomēr vismaz viens no bijušiem krievu deputātiem vaļsirdības brīdī atzinies, ka viņa vectēvs bijis latvietis.”

Etnogrāfs Ed. Paegle saka, ka "vietu pārkrievojumi mums spilgti rāda, kas noticis ar mūsu tautas dzīvo materiālu. Gan ar labu, gan ar ļaunu, vilinot ar debess un zemes labumiem vai draudot ar sodiem, tūkstošiem īstu latviešu pārkrievoti, atņemot vispirms valodu. Daudz kultūras vērtību esam saviem kaimiņiem devuši, bet daudz, ļoti daudz dēlu un meitu atsvešinājušies no savu senču valodas un ierašām. Cik būs to, kas, atzīdami savus maldu ceļus, atradīs teku atpakaļ uz savu tēvu sētu?”.

Jaunlatgales sabiedriskais darbinieks A. Briedis stāsta: «Dzīvojot Jaunlatgalē es novēroju, ka daļa krievu samērā labi un tekoši sarunājās latviski un krieviski runā ar ne visai pareizu akcentu. Pieci bijušās Pliskavas guberņas pagasti līdz apmēram 1933. gadam tika uzskatīti ne kā latviski, bet īsti lielkrieviski pagasti, un tur saimniekoja minoritātu deputāti. Tomēr vecie ļaudis šais pagastos noteikti apliecina, ka agrāk runājuši latviski un krievi viņus saukuši par latviešiem. Bet tagad vecie pamazām izmiruši un jaunos krievu skolas un baznīcas audzinājušas par krieviem pat Latvijas laikā.”

Kā izdarīta pārtautošana, par to dosim vārdu pašiem pārtautotiem latviešiem. To spilgti raksturo Purmales pagasta Skarlatinas ciema Ivans Bravins: "Agrāk mans tēvs runāja latviski un nemaz nemācēja krieviski. Tāpat krieviski nemācēja arī citi mana tēva brāļi. Mūs mācīja krievu valodā, un tagad mājās mēs visi runājām krieviski, jo bērni ļoti vāji latviski prot vai pat pavisam neprot. Mani bērni mācās (1933. g.) krievu skolās, jo tās mums valdība dod. Tur viņus māca krievu valodā, dzied krievu dziesmas. Svētdienās ejam Verchnij-Ovsišču pareizticīgo baznīcā, kur arī visi dievkalpojumi notiek tikai krievu valodā. Mēs dziedam krievu dziesmas, jo latviešu neprotam. Tagad arī es vāji protu latviešu valodu, jo maz to runāju. Visi īstie latvieši ar mums runā krieviski. Man vienalga, vai esmu krievs vai latvietis, bet sevi gan skaitu par krievu. Pirms Latvijas valsts vēl daudzos ciemos runāja latviešu valodā, bet tagad tur jau krieviski vien. Bērni pat kaunas latviski runāt, jo vāji runā.”

Jaunlatgales pilsētas tuvumā atrodas Podlipjes Siru ciems, kuŗā dzīvo Solniškinu ģimene. Tās apmēram 80 gadus vecais tēvs no bērnības runājis tikai latviski, sevi skaitot par latvieti, un tikai vēlākajos gados iemācījies krievu valodu. Viņa apm. 40 gadus vecais dēls prot abas valodas. Mazdēls vairs latviski neprot, bet tikai krieviski.

Gauru pagasta Skrinžu un citu ciemu vecie iedzīvotāji stāstīja, ka ejot Krievijā kaŗa dienestā nepratuši krieviski. Tad ticis piedraudēts, ja arī mājās nerunās krievu valodā, tad atņems zemi un izdzīs no mājam, kamdēļ krievu valodu iemācījušies un ar piederīgajiem vēlāk tikai krieviski runājuši.

Līdzīgas ziņas arī par citiem novadiem.

Tamdēļ vēl tagad pārtautotie latvieši nekavējoties pārtrauc sarunas un neatbild latviski, tiklīdz to dzird sveši cilvēki.

Jaunlatgales latviešu pārkrievošanu veikuši krievu mācītāji, pareizticīgo baznīca, krievu ierēdņi un skolas, krievu agrārpolītika u.t.t. Visrosīgākie bijuši krievu mācītāji, kas četrus gadsimtus šī apgabala pareizticīgo baznīcās pārkrievoja latviešus. Arī vēl šodien turienes baznīcās, kuŗu pēc skaita vairāk kā 10, pareizticīgie latvieši klausās krievu valodu. Pat tīri latviskās draudzēs, ka, piemēram, Baltinavas, Viļakas, Verchnije-Ovsišču u.c., par mācītājiem krievu tautības priesteŗi, latviešu valodas nepratēji. Ja latvietis nesaprot krievu valodu, tad tam jāpaliek bez dievvārdiem. Patiesībā pareizticība nav nekāda "krievu ticība”, bet gan ir vispārēja kristticība pēc senās grieķu baznīcas paražām. Tāpēc latviešu valodas ievešana pareizticīgās baznīcās ir nepieciešama.

Otra pārtautotāja ir krievu skola. Maz skolu Jaunlatgales apgabalā bija priekš kaŗa. Iedzīvotāji tautības jautājumā bija vienaldzīgi. Latvija apgabalam deva gara gaismu, bet tikai ar krievu skolām, kā to vēlējās turienes polītikāņi. Tagad no tautības ziņā neapzinīgiem izaudzināti daudzi pārliecināti citas tautas patrioti.

Par pārkrievošanās tieksmēm runā arī 1937.g. 7. februāŗa vēstule: «Neskatoties uz pēdējo laiku lielajiem un neapšaubāmiem ieguvumiem un sasniegumiem, pārkrievošana, kaut gan maskoti, tomēr visādiem līdzekļiem turpinās. Krievu skolotāji, kas negribēdami vai neprazdami pienācīgi izteikties latviski, bieži pat jauktu tautību skolās lieto krievu valodu. Daži mācītāji, neprazdami latviski, stāsta bērniem, ka viņi krievi, un pasniedz ticības mācību krievu valodā. Pareizticīgajiem skolās kā tēvu valoda ievesta krievu, lai gan Purmales pag. u. c. nav neviena īsta krievu ciema. Saprotams, ka tamdēļ bērniem latviešu valodas zināšanas ļoti trūcīgas, un tie skolnieki, kuŗiem arī mājā vairs nerunā latviski, nespēj pienācīgi piesavināties un saprast latviešu valodu.”

Par šiem pašiem apstākļiem raksta skolu inspektors O. Svenne: "Vēl šodien Latgalē atrodam veselus pagastus un draudzes, kuŗas sevi skaita par krieviem un neatlaidīgi prasa krievu skolas un krievu valodas mācīšanu. Bet ja dziļāk ieskatāmies šo novadu iedzīvotājos, tad redzam, ka te īstenībā nekādu krievu nav, bet ir tikai pilnīgs tautiskās apziņas trūkums un jēdzienu sajukums, pie kam vislielākā laužu šķirošana notiek pēc ticībām. Ir pārliecība, ka pareizticīgie visi esot krievi. Ja pastāstām, ka Vidzemē ir pareizticīgo latviešu draudzes un veseli novadi, kuŗus apdzīvo pareizticīgie latvieši, tad par to vietējie zemnieki neticīgi krata galvas, jo pareizticība un latvietība šķiet gluži viņiem nesavienojamas lietas. Lūk, tādēļ arī Latgalē katrs pareizticīgais zemnieks sevi skaita par krievu, jo viņam taču esot "krievu ticība” un tādēļ viņš citādāks nemaz nevarot būt!”

Ļoti lielu pārtautošanu veikusi Krievijas agrārbanka ar savu nācionālos nolūkos veicināto agrārpolītiku. Latviskos novados nometināti krievu zemnieki, latviešus spieda pāriet pareizticībā un mājās lietot krievu valodu.