http://www.aisbergs.lv/?p=400

Ar robežlīgumu Krievijai atdoti zemesgabali arī ārpus Abrenes

NODEVĪBA 06.10.2008

Ar robežlīgumu Krievijai atdoti zemesgabali arī ārpus Abrenes

Pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas atklājies, ka Krievijai ir nostiprinātas tiesības ne vien uz Abrenes apriņķi, bet arī atdota daļa no Alūksnes rajona Liepnas pagasta, gabaliņš no Pededzes pagasta un, iespējams, arī vēl citi Latvijas zemesgabali, raksta «Latvijas Avīze».

Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols un šā pagasta zemes īpašniece Venta Belcāne neesot nojautuši, ka abu valstu robežas iezīmēšana kartē varētu beigties «ar patiesības noklusēšanu un maldināšanu, un sekām, par kurām atbildīgās amatpersonas nevēlas runāt un atcerēties, un pat neticot, ka kaut kas tāds ir iespējams».

Belcāne 1996.gadā nosūtījusi iesniegumu Alūksnes rajona Liepnas pagasta zemes komisijai, kur lūdza atjaunot īpašuma tiesības uz tēva zemi. Tajā pašā gadā ar zemes komisijas protokolu māju «Gobusala» zeme 21,1 hektāra platībā tika piešķirta likumīgajai īpašniecei, bet pēc trim gadiem, 1999.gada aprīlī, komisija atcēla sēdes protokolu, jo izrādījās, ka 1997.gada oktobrī Latvijas un Krievijas valstu ekspertu delegācijas apstiprinājušas tādu robežlīniju, ka 8,2 hektāri «Gobusalas» meža pēkšņi kļuvusi par Krievijas teritorijas sastāvdaļu. Liepnas pagasts nekad nav bijis Abrenes apriņķī, tātad tās teritorijā nekad nav bijusi Krievijas robeža.

.

Pagasta padome vērsās ar vēstuli Ārlietu ministrijā un lūdza izskaidrot lietas būtību par īpašumu «Gobusala», kā arī norādīja, ka šā īpašuma atjaunošana vecajās robežās joprojām ir darba kārtībā.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Virsis vēstulē Sīpolam norādījis, ka «pašreiz noteiktā Latvijas - Krievijas robežlīnija, kā arī līgumprojekts par valsts robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju, kas abu valstu ekspertu delegāciju līmenī tika saskaņots 1997.gada 30.oktobrī un akceptēts MK 1997.gada decembrī, paredz valsts robežu Liepnas pagastā pa Vorožas upi. Tādējādi 8,2 ha no «Gobusalas» māju zemes gabala atrodas Krievijas Federācijas teritorijā un, parakstot Latvijas - Krievijas robežlīgumu, minētais tiks apstiprināts juridiski».

Faktiski nekādu skaidrojumu, kāpēc šī zeme pagastam ir atņemta, Sīpols un Belcāne nesaņēma. Taču pagasta vadītājs saņēma brīdinājumu no Virša, «ka Liepnas pagasta padomes iespējamais lēmums par zemes īpašuma atjaunošanu vecajās robežās neatrisinās zemes īpašuma atgūšanas problēmu un var negatīvi ietekmēt Latvijas - Krievijas starpvalstu attiecības». Virsis norādījis, ka pagasta vadībai vajadzētu piešķirt «Gobusalas» mantiniecei citus līdzvērtīgus zemes gabalus vai arī lemt par atbilstošām kompensācijām. Lai neizceltos starpvalstu skandāls, valsts sekretāra vietnieks tomēr vēlējies zināt, ko Liepnas pagasta padome galu galā izlems, un lūdzis viņu informēt par pieņemto lēmumu.

Pagastam ir jāpilda likums, un tas uzliek par pienākumu atdot mantiniekiem to, kas viņiem pienākas. Robežlīguma jautājumu «iesaldēja», bet Belcāne vēlējās saņemt atpakaļ savu tēvu īpašumu un atteicās no it kā līdzvērtīgas zemes, kas patiesībā tāda neesot bijusi, bet ko pagasts viņai piedāvāja. Pašvaldībai nekas cits neesot atlicis, kā atkal atcelt iepriekšējo lēmumu un 2001.gadā atdot likumīgajai mantiniecei «Gobusalu», ko Belcāne tajā pašā gadā nostiprināja zemesgrāmatā un līdz pat šim brīdim maksā zemes nodokli arī par tiem 8,2 hektāriem, kas pēc Latvijas un Krievijas robežlīnijas iezīmēšanas kartē atrodas Krievijas teritorijā.

Ārlietu ministrija par šo situāciju joprojām nav informējusi Valsts zemes dienestu, kurš aprēķina nodokli un kuram jāpārzina zemes kā nacionālās bagātības un ar to saistīto objektu valsts uzskaite un pārraudzība. Zemesgrāmata, nostiprinot īpašuma tiesības, vadās pēc zemes dienesta apstiprinātajiem zemes robežu plāniem. Dienests Belcānes īpašumu apstiprinājis kā Latvijas teritorijas zemi un dienestā nav informācijas, ka šī zeme ir Krievijas teritorijā. Ne Ārlietu ministrija, ne Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā atrodas zemes dienests, nav tam nosūtījusi Latvijas un Krievijas robežlīgumam pievienoto karti, kas ir šā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta darba organizācijas nodaļas pārvaldes vecākā referente Irina Germova informējusi, ka zemesgrāmatas tiesnesis, nostiprinot īpašuma tiesības, vadās pēc tiem dokumentiem, kas ir iesniegti, un neprasa papildu ziņas, jo likums to neuzliek par pienākumu. Zemesgrāmata uzticas zemes dienesta mērījumiem un parakstītajiem robežplāniem. Tātad arī turpmāk nav izslēgti gadījumi, kad Latvijas zemesgrāmatā tiek ierakstīta zeme, kas atdota Krievijai.

Arī Alūksnes rajona Pededzes padomes priekšsēdētāja Inta Ņikitina atcerējusies, ka pagastam Latvijas un Krievijas eksperti atņēmuši gabaliņu no purva, pret ko pagasta vadītāja protestējusi, bet veltīgi. Krievijas puse gan neesot ļāvusi ne centimetru no savas zemes piešķirt Latvijai, tāpēc Pededzes pagastā robeža ar Krieviju dažbrīd iezīmēta gar māju sliekšņiem - kā iznāc no mājas, tā ar vienu kāju jau esi Krievijā.

Ārlietu ministrijas speciālists Aivars Vovers, kurš vadīja Latvijas delegācijas robežsarunas ar Krieviju, informējis, ka kartē iezīmētā robežlīnija esot saskaņota ar pašvaldību vadītājiem, no visiem pagastiem saņemta rakstiska piekrišana un ka delegācijas uzdevums neesot bijis risināt konkrētus strīda gadījumus, tāpēc par Liepnas pagastam atņemto zemi un Belcāni neko nezinot. «Šā konkrētā gadījuma nebija vai arī es nebiju informēts,» teicis Vovers.

Drīzumā sāksies kartē ievilktās robežas, kas pēc robežlīguma noslēgšanas jau tiek apsargāta, nospraušana dabā, kas varētu ilgt divus gadus un par ko atbildēs demarkācijas komisijas vadītājs bijušais Latvijas vēstnieks Ķīnā Jānis Lovniks, kurš Vovera delegācijas sastāvā atbildēja par reālās Latvijas un Krievijas robežas atjaunošanas procesu.

Valdis Birkavs, kura vadītajā Ārlietu ministrijā tika sagatavots paredzētais robežlīgums ar Krieviju, bijis pārsteigts par Liepnas pagasta notikumu, tāpat kā bijušais Ministru prezidents Guntars Krasts, kura laikā valdība apstiprināja robežu Liepnas pagastā pa Vorožas upi. Krasts sacījis: «Robežas iezīmēšana tika saskaņota ar pagastiem, vismaz tā man apgalvoja darba grupa, ko vadīja Vovers. Man stāstīja, ka noris nepārtrauktas darba grupas sarunas un informācijas apmaiņa ar pierobežas pagastu pārstāvjiem. Tad jau tagad atklājas, ka tomēr daudz kas bijis formāli un miglā tīts un ka robežlīnijas iezīmēšana nav bijusi piesaistīta vietējām interesēm. Izrādās, ka daži nemaz nebija informēti, ka viņu zeme atradīsies Krievijā!”

Krastam gan vajadzējis zināt par Belcānes gadījumu, jo 1998.gadā toreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vērsies ar vēstuli pie premjera Krasta, kurā informējis, ka astoņi hektāri no «Gobusalas» zemes paliek aiz Latvijas robežas un ka Liepnas pagasta zemes komisija pieņēmusi lēmumu lūgt Alūksnes virsmežniecību piedāvāt līdzvērtīgu meža nogabalu no virsmežniecības zemēm. «Šajā situācijā ir vajadzīgs Valsts meža dienesta atbalsts pagasta zemes komisijai zemes kompensācijas veiksmīgai atrisināšanai. Ir nepieciešams izdarīt meža taksāciju atsavināmajā īpašumu daļā un piedāvāt no valsts meža fonda līdzvērtīgu mežaudzi mantiniekiem pieņemamā vietā,» rakstīts vēstulē.

Saeimas deputāte Anna Seile skaidrojusi, ka tādā veidā šo jautājumu nevarēja atrisināt ne Krasts, ne Rasnačs un tieslietu ministram to vajadzējis zināt, jo valstij piederošo zemi nedrīkst privatizēt, un Seile to uzskata par savu panākumu, ka izdevies to nepieļaut. Ja valdības delegācijai, kas Maskavā saskaņoja robežas jautājumu, būtu interesējusi Latvijas pilsone Belcāne, valdība, ņemot vērā likumu par mantas atsavināšanu valsts un pašvaldību vajadzībām, varēja šos astoņus hektārus atsavināt, kas nozīmē, ka tie no mantinieces būtu jāatpērk par tirgus cenu. Vovers uz jautājumu, vai, iemērot robežu dabā, tomēr nevajadzētu atdot atpakaļ Liepnas pagastam slepeni piesavināto zemi, teicis, ka robežu dabā, salīdzinot ar kartē novilkto, ir iespēja pamainīt nelielā apjomā, bet ikviena izmaiņa nevarot notikt bez Krievijas piekrišanas.

Liepnas pašvaldības vadītājs Sīpols atminējies, ka kopā ar abu valstu robežsargiem un zemes ierīkotājiem izstaigājuši Liepnas pagasta robežu ar Krieviju un ka kaimiņvalsts Palkinas rajona mērnieki esot piekrituši, ka viss Liepnas pagasts ir Latvijas teritorija, kas fiksēts arī kopīgi parakstītā saskaņošanas aktā. Sīpolam pieprasīts iesniegt Vovera vadītajai delegācijai sava pagasta robežas detalizētu aprakstu, ko viņš arī izdarījis.

Liepnas robeža nav mainīta arī pagasta teritorijas plānojuma kartē, jo nav bijis neviens rīkojums, pavēle, pat ne mutiska informācija no valsts institūcijām, ka tas būtu jādara. Sīpols skaidrojis: «Mums neviens to jauno Latvijas un Krievijas robežas karti nerādīja. Ja jau man prasīja sīku robežas aprakstu, tad būtu tikai loģiski, ja tas būtu atspoguļots kartē. Diemžēl tā nenotika. Lai dabā būtu vienkāršāk iezīmēt robežlīniju, to nolēma laist pa Liepnas pagastā plūstošo Vorožas upi, nerēķinoties ar vietējiem iedzīvotājiem.«

Arī bijusī Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāja Veronika Jurča apliecinājusi, ka pašvaldību pārstāvjiem robežas jautājumā bijusi maza teikšana, lai neteiktu, ka nekāda. Varēja piedalīties darba grupas sēdēs un klausīties, bet ne vairāk.

Belcānes īpašuma lieta ir nonākusi Saeimā, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tās priekšsēdētāja Seile ir uzrakstījusi vēstuli ārlietu ministram Mārim Riekstiņam un tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurā aicina izvērtēt minēto situāciju un rast tai risinājumu, iespējams, pat sagatavot speciālu likumu. Deputāte Ilma Čepāne, kura arī ir iepazinusies ar šo lietu, paudusi viedokli, ka tā ir absolūta politiska nevēlēšanās noregulēt šo jautājumu, skaidri zinot, ka nākotnē būs problēmas. Ja valsts to neatrisinās, tad būs jārisina tiesai, kur Belcānei ir pilnas tiesības vērsties pret valsti un robežlīgumu, kura izstrādātāji viņu piemuļķojuši.

No: http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/132561
LETA, sestdiena, 19. jūlijs (2008)