Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Nodevība

Abrenes apriņķa vēsture

http://www.aisbergs.lv/?p=737

 

Abrenes apriņķa vēsture

NODEVĪBA 09.10.2008

 

Abrenes apriņķim ir gara vēsture, kas saistīta ar saskari, kas šajā punktā notika starp baltu, somugru un slāvu ciltīm, tautām un valstīm. Iespējams, tagadējais krieviskais nosaukums "Pitalova” saitīts ar somugru vārdu ”tulva”- tas, kurš maksā nodevas, plūdi. Latvijā izplatīta versija, ka "Pitalova” ir pārkrievots nosaukums "Pietālava” (Pie Tālava). Citas versijas min, ka "Pitalova” cēlusies no muižnieka uzvārdai, vai arī šai vietā esot bijusi spīdzinātava (karātava), no krievu valodas ”pytats” (пытать)- spīdzināt.

.

Šis reģions bija latgaļu (letgaļu, lettu, latvīšu) ziemeļaustrumu valsts (karalistes) Atzeles (Adzeles) (krievu valodā Očeļ) sastāvdaļa, kas robežojās ar citu latgaļu valsti- Tālavu (Tolowa, Tholowa). Iespējams, Tālava maksājusi meslus Smoļenskas Mstislavam (apmēram 1180. g.). 1218. gadā iebrukušie krievi nodedzināja latgaļu Abrenes pili. 1224. gadā Abrenes teritorija nonāca Rīgas arhibīskapa aizbildniecībā, kļuva par Livonijas daļu. 1431. gadā krievi triecienā iebruka Kacēnu un Augšpils apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni, kuru nosauca par Višgorodu. 1481. gadā Maskavas, Pleskavas un Novgorodas apvienotie spēki iekaroja Abrenes apriņķa atlikušās daļas un piespieda vietējos iedzīvotājus atteikties no katoļticības, pievienojoties pareizticīgajai baznīcai. 1581. gadā Višgorodu nopostīja Polijas un Lietuvas karaļa Stefana Batorija karaspēks, bet krievi drīz atguva Abrenes teritorijas austrumu daļas, kas tika pakļautas pilnīgai rusifikācijai, tomēr dažas vietas šajā apgabalā vēl apdzīvoja latvieši, kas tur bija atlikuši. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā filologi Augusts Johanns Gottfrīds Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein) un Kārlis Mīlenbahs šajā rajonā atklāja, ka daļa ļaužu, ko dēvē par "krievu latviešiem” arvien vēl runā latgaļu (latvīšu) valodā.

Pēc tam, kad lielinieki (boļševiki) tika padzīti no Latvijas vispār un no Latgales, Latvijas armija apstājās aiz Abrenes (Pitalovas), jo Abrenē atradās svarīgs dzelzceļa mezgls Latvijas ekonomikai un aizsardzībai.

Abrenes novads un 6 pagasti nonāca Latvijas valsts sastāvā 1920.gada 11. augustā pulksten 12.40, saskaņā ar parakstīto Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu, galvenokārt vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem, jo caur Abreni gāja Latvijai svarīgs dzelzceļa mezgls.

Šī robeža vispār nav īsti etnogrāfiska, un tas izskaidrojams ar to, ka miera līguma parakstīšanas laikā krievi piekāpās visvairāk ziemeļu robežas daļā; tā bija ekonomiski izdevīga, aiz šīs robežas Padomju Savienībā, tiešā pierobežā (Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā) palika dzīvot daudzi latvieši, kuri faktiski no Latvijas nemaz neizbrauca. Zināmas senas latviešu teritorijas uz austrumiem no oficiāli nospraustās robežlīnijas starp Krieviju un Latviju palika Krievijas republikas sastāvā.

Arheoloģiskie un etimoloģiskie (vietvārdu) pētījumi apliecina, ka pagātnē latvieši dzīvojuši apvidos uz rietumiem no Veļikajas upes un Sebežas un Drisas apkaimē līdz pat Polockai. Veļikajas upes vēsturiskais nosaukums ir Mude (Mudve), kas latviski nozīmēja ”ātra upe”. Daudzu vietu nosaukumi, tādi kā Drisa, Dzisna, Jazna, Jelna, Kleva, Osveja, Plisa, Sebeža, Sula, Vedega utt., joprojām uzrāda savu neslāvisko izcelsmi. Latvieši bija saglabājušies šajos apvidos gadsimtiem ilgi; vēlāk viņus lēnām asimilēja krievi.

Tautskaites laikā 1935.g. Abrenes apriņķī noteica sekojošu iedzīvotāju etnisko sastāvu: 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Tomēr etniskais sastāvs krasi atšķiras abās pusēs no Viļakas. Abrenes austrumu daļā latvieši etniski bija mazākumā: 17% Kacēnu pagastā, 5% Linavas pagastā, 32% Purvmalas pagastā, 5% Augšpils pagastā, un 4% Gauru pagastā, turpretī 71% Šķilbēnu pagastā un 91% Viļakas pagastā. Abrenes pilsētā dzīvoja 1242 iedzīvotāju, no tiem 484 latvieši.

1940. gadā Padomju Savienība prettiesiski iekļāva Latvijas Republiku PSRS sastāvā.

1944. gadā atbrīvojot no nacionālsocialistiskās Vācijas okupācijas, vienlaikus otrreiz pārņemot savā varā Latviju, Krievija pretlikumīgi atņēma Latvijai piederošo Abrenes pilsētu un sešus pagastus: Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils, Gauru, kopumā 1075,31 km², un 1944. gada 23 augustā iekļāva to jaunizveidotajā Pleskavas apgabalā, neskatoties uz vietējo iedzīvotāju neskaitāmajiem protestiem. Laika gaitā Abrenes novadā uz dzīvi apmetās krievi un citu PSRS tautu pārstāvji. Latviešu skaits manāmi samazinājās, un pēc pēdējiem statistikas datiem Pitalovas (Abrenes) rajonā dzīvo kopumā 73 cilvēki kuri norāda savu tautību- latvieši.

No: http://www.musuabrene.lv/?p=p_13

Kategorija: Nodevība | Pievienoja: Janis_A (01.Jan.2009)
Skatījumu skaits: 928
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika