| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Nedrīkstam klusēt |
http://www.aisbergs.lv/?p=18928
Vēstule, kura nesasniedza adresātu… NEDRĪKSTAM KLUSĒT 26.12.2010
NO «AISBERGA» PASTA KASTĪTES Šo vēstuli vakar mēģināju kopā ar pievienotajiem failiem nosūtīt Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomniekam vēsturniekam Antonijam Zundam uz E-pasta adresi antonijs.zunda[at]president.lv Rezultāts: Nevar validēt. Acīmredzot apsardze kā viduslaikos. . A. god. A. Zundas kungs! Jūs traucē 78-gadīgs Jūrmalas pensionārs Jānis Jerkins, kādreizējais Līgoņa Zatlera pamatskolas klases biedrs no Valmieras. Ar viņu satikušies neesam jau 63 gadus, tikai pa retam sazināmies pa telefonu, tagad arī dažreiz caur internetu. Tuvu kontaktu nav, tāpēc viņa starpniecību nemeklēju. Rakstīt tieši Prezidentam arī nav vērts, ja arī vēstule izies caur birokrātisko aplenkumu, viņš to tikpat nelasīs. Kaut nemākulis, ar nolietotu datoru, tomēr uz Jums izeju atradu caur „Google”. Un tagad par būtību: . Tautai ļoti aizvainojoši 71. gadā pēc okupācijas, un tai sekojošā pusgadsimta Latvijas tautas (ne tikai latviešu) genocīda uzzināt, ka Prezidentam, tāpat kā Rīgas birģermeistaram Ušakovam un tā parteigenassem Urbanovičam, bez abu valstu vēsturnieku papildus pētījumiem Krievijas specdienestu arhīvos, nav skaidrs, bija okupācija, jeb kā (citēju no PSKP vēstures grāmatas), - „…darbaļaužu masas pieprasīja nekavējoties atjaunot 1919. gadā Antantas gāzto Padomju varu un pievienošanos PSRS.” Ar vārdu „Okupācija” augšējos plauktos apietās gluži kā ar karstu kartupeli, ka tikai no Putina atkal nedabū kārtējās „ēzeļa ausis”. Te vietā Adolfa Aloisoviča 1933. gada aforisms no Discovery pārraides „Gitļer - diktator”, - „Valdībām veicās, jo tautas neprot domāt.” (Vienīgais pareizais viņa aforisms). Lai netraucētu tautas letarģisko miegu, Latvijas vēsturi, kā atsevišķu priekšmetu, skolās pasniegt aizliegts. Pašreiz lieto divas Pasaules vēstures grāmatas vidusskolai. Vienā no tām ap 40 lpp, otrā ap 50 lpp. par Latvijas vēsturi. ( ! ) Bez komentāra. Grāmatā „LATVIJAS VESTURE 20. gadsimts”, kuras līdzautors esat arī Jūs, un kuru Vaira Karlovna kādā starptautiskā saietā uzdāvināja Putinam, par to saņemot izsmieklu par „ēzeļa ausīm”, par Latvijas okupāciju, 20. gadsimta mūsu lielāko traģēdiju, ir tikai nepilnas 5 lappuses. Tas ir ap 1% no apjoma. 1992. gadā iznāca izcila pēc satura, bagāta ar datiem, toties neizskatīga, uz slikta papīra Ilgas Gores un Aivara Strangas grāmata „LATVIJA: neatkarības mijkrēslis. Okupācija.” (Ls 1,70.) Vairs nav atrodama. Atkārtoti neizdod. Tāpat Laimonis Purs nevar izdot savu „Aizejot atskaties - 3”. Tās saturs pārāk atklāts, godīgs, ne vienu vien augstmani atmaskojošs. (Toties tā izdota ASV un tiks, vai ir jau izdota Austrālijā). Tamāra Heidemane nevar izdot savu otro grāmatu par Sibirijas latviešu masveidīgo genocīdu „Kā tev gāja Sibīrijā, Latviet?” Dažu vēstures grāmatu cena veikalos sasniegusi 60 (sešdesmit !) latu. Nav ko brūķēt lielu muti, kaitināt atdzimušos staļiniskos Putinjugendistus. (Pat Majoros Jomas ielā patreiz ir liels reklāmas plakāts ar lozungu, tulkojumā apmēram, - „Latvija ies aiz Putina”, Putina portretu un uzaicinājums uz saietu ar norādītu adresi un laiku.) Jaunā paaudze tiek turēta mucā un pa spundi barota. Mani mazbērni nav izņēmums. Man nebija vajadzīgi vēsturnieki un Krievijas Čekas arhīvi. No sava rīcībā esošiem dokumentāliem materiāliem dzimtas mazbērniem sagatavoju un saspiedu uz divām lappusēm ŠPIKERI ar nosaukumu „TEODORS JERKINS uz hronoloģiska vēstures fona 1928-1934-1940-1942”. Ja ne viņi, tad varbūt viņu bērni, ja tādi būs, ja dzīvos Latvijā un vēl pratīs dzimto valodu, to kādreiz izlasīs un sāks domāt. Varbūt pat darboties?! Centīšos pievienot: 1/ Augšminēto Špikeri, Neesmu pārliecināts, vai manu sūtījumu lasīsiet, tomēr aiz cieņas pret Jums, mēģināšu nosūtīt. Informācija par augšminētām „samizdata’ un „tamizdata” grāmatām – teodorakis2@inbox.lv Jānis Teodora dēls
Jerkins . ŠPIKERS: TEODORS JERKINS uz hronoloģiskā vēstures fona 1928-1934-1940-1942 No 1928. gada - Kreisais sociāldemokrāts (SSS - Strādnieku Sports un Sargs = ”SISENIS”) ———————— 1934.15.05. ULMAŅA APVĒRSUMS. T. Jerkinu atlaiž no darba Valmieras apriņķa valdē un 17. vai 18. maijā Drošības policija to arestē. Kratīšanā izņem sociāldemokrātu dokumentus un ieročus.(Divus zobenus - Sociāldemokrātu Strādnieku tautas nama teātra rekvizītus, kurus pēc dažām dienām, pie atbrīvošanas no aresta atdod). Teodora vecāko brāli Jāni (augstāka ranga „siseni” arī arestē un kopā ar citiem gandrīz 500 politiski neuzticamiem aptuveni uz 6 mēnešiem ievieto Liepājas koncentrācijas nometnē. Pēc atbrīvošanas Jānis bez problēmām atgriezās darbā Valsts kontrolē un kontrolē Kara (!) ministriju. Pēc 15. maija uz īsu laiku arestē arī vectēvu Teodoru Mārtiņa d. Jerkinu un vecmāmiņas māsu Karlīni Dreijeri, kuri bija finansējuši sociāldemokrātu Tautas nama celtniecību ar 3’000 latiem, dāvinot arī būvmateriālus un zemi. ———————— UVERTĪRA:1939.23.08. Molotova-Ribentropa pakts. Draugi sadala Eiropu. PSRS teritoriālai ietekmei tiek Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, daļa Polijas un Besarābija. 1939.01.08. Hitlers, pēc 16 dienām Staļins iebrūk Polijā. SĀKĀS OTRAIS PASAULES KARŠ. __ Pēc 18 dienām- 1939.05.08.”Līgums par bāzēm”. Latvija (kopā ar Igauniju un Lietuvu) kļūst par PSRS protektorātu.__Pēc 6 dienām 1939.11.10. Serovs paraksta NKVD pavēli # 001223 „Par pretpadomju elementu deportācijām no Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Lietuvas PSR.__Tai paša laikā_ 1939.g.oktobrī iespiesta armijas kartē. (Dozorceva žurnālā „Daugava” ap 90-to gadu bija iespiesta karte – Staiceles apkārtne. Uz robežas ar Igauniju jau „Latvijskaja SSR un Estonskaja SSR). Arī M. Vulfsons tādu (iespējams to pašu) rādīja MA studentiem un PSRS Augstākajā Padomē Gorbačovam. (Epizodi rādīja pa TV). ————————- 1940.15.06.Pie Baltijas valstu robežām 460’000 sarkanarmiešu. Naktī uzbrukums 2. un 3. Abrenes robežsargu bataljoniem. Nodedzina abu bataljonu ēkas, nošauj 2 robežsargus, 2 sievietes, 1 bērnu, smagi ievaino 1 sievieti un 1 bērnu. Sagūsta un aizved uz aizrobežu 10 robežsargus un 27 privātpersonas. (Kā pirms iebrukuma Somijā, tā arī te izmantota „pirmrindas pieredze” - hitleriešu provokācija - uzbrukums Gleivicas radiostacijai pirms iebrukuma Polijā 1939.01.09)__ Nākošajā dienā- 1940.16.06. Ultimāts par okupaciju. Termiņš 16.06. pl.23oo. (Materiāls # 1,& 23.) Vakarā ar krievu kara lidmašīnu ierodas Višinskis un naktī krievu sūtniecībā, kopā ar V. Lāci un P. Blauu (drīz ministru, no 1941.g. jūlija jau „Gulagā”), (Mat. # 13.) , uzsāk sastādīt jaunās Latvijas valdības sastāvu. (Mat. # 10.,263.lpp) ____ 1940.17.06. 12oo Krievu tanki Rīgā. Nekārtības. Ulmanis Pilī, mājas arestā. Pie Pils tanki, blakus - Daugavā 2 krievu karakuģi. Kopā ar armiju, bez jau iepriekš iefiltrētajiem (arī armijas vadībā un Drošības policijā, (viens no tiem piedalījās T. Jerkina arestēšanā kā 1934.gada maijā, tā arī 1940.g.27.07.). Ievesti arī speciāli sagatavotie civilokupanti. (To skaits un sadalījums pa specialitātēm, - Materiāla # 2. 112. lpp + # 2. 189. - 194. lpp).__Nākošajā dienā- 1940.18.06. Staļins savam draugam un sabiedrotajam, Ādolfam Aloizovičam nosūta telegramu un apsveic ar Parīzes ieņemšanu. Petens lūdz Hitleram pamieru. __Vienlaicīgi- PSRS vēstniecībā turpinās „Tautas valdības” sastādīšana. Daži no uzaicinātiem atsakās. Tautas maldināšanai Leļļu valdība jāsastāda bez komunistiem, profesora Augusta Kirhenšteina vadībā. (Viņa četri brāļi, tai skaitā Rūdolfs, NKVD pulkvedis, Maskavā nošauti kā tautas ienaidnieki). (Materiāla # 10., 266.lpp ) __ Pēc 3dienam - 1940.21.06. POLITISKO POLICIJU pārņem Maskavas čekisti Šustina vadībā. Kam nelatviski uzvārdi, tiem izraksta Latvijas pases ar latviskiem uzvārdiem. (Ebrejs Šustins līdz septembrim kļūst par Silenieku). (Materiāli #5., # 6., # 4., # 2. 98. - 112.lpp + T. Jerkina krimināllieta). Tajā pašā dienā atbrīvo visus politieslodzītos. To sanāca 253, tai skaitā arī ap 40 - 50 „pērkonkrustiešu”. Salīdzinājumam: Ulmaņa diktatūras gados netika izpildīts neviens nāvessods. Okupanti no jūnija līdz augustam (nepilnu 3 mēnešu laikā) arestē jau 714, daudzus no tiem noslepkavo. Sarakstā, ko pievienošu, nav visi tajā laikā represētie. Terors pēc pievienošanas PS tikai uzņēma apgriezienus. Par to - zemāk __ Nākošajās dienās, - Acīmredzot, cerot, ka pats tiks barā, oberkolobracionists K.Ulmanis apstiprina Višinska steigā, (nav zināms, kāda par to var būt Vācijas reakcija), sastādīto „Tautas valdību” bez komunistiem un bez komunistu lozungiem un tā A. Kirhenšteina vadībā sanāk uz pirmo sēdi un - 1940.04.07.nozīmē vēlēšanas 14. un 15. jūlijā, un pie viena pavēl visām iestādēm iegādāties un izkārt PSRS valsts karogus __Tam visam paliek 8 (astoņas) ! dienas - Bez vienīgā - komunistu, - „Darba tautas bloka” saraksta bija vēl __ „Pilsoniskais”__ Tā iesniedzējus , - rakstnieku Ati Ķeniņu, (Višinska studiju biedru, kurš tam (V.) pat rakstīja vēstuli un, protams, atbildi nesaņēma), ģenerāli J.Balodi (rusofīlu), H.Celmiņu, R. Kronbergu, R. Turku un citus miliči arestēja par neatļautas sapulces rīkošanu (priekšvēlēšanu laikā !). Pēc laika dažus atbrīvoja, pārējos represēja.__ ”Strādnieku arodbiedrību”__ sarakstu vispār atteicās pieņemt, iesniedzējus vienkārši iztrenkāja. Kopā tika mēģināts iesniegt 17 sarakstus, no tiem vismaz viens bijis ar vienu kandidātu - Mavriku Vulfsonu, arī tas netika pieņemts. (Materiāli: # 4., 106 - 107 lpp.). Teodors Jerkins, Ulmaņa diktatoriskā režīma pretinieks, nezinot slēptas „vēlēšanu” aizkulises bija Vidzemes Vēlēšanu apgabala komisijas loceklis. 1940.11.07. Vēl 4 dienas līdz vēlēšanām, vēl 10 dienas pirms Deklarācijas par iestāšanos Padomju Savienībā, BET JAU-__ Timošenko pavēle # 0141 „Par Kaļiņinas Kara apgabala izformēšanu un Baltijas Kara apgabala saformēšanu ar centru Rīgā”.__ Līdz pievienošanai PSRS vēl 25 dienas. 1940.15. - 16.07. ”VELĒŠANAS”. Daudzos iecirkņos vēlēšanas Krievu armijas pārstāvju stingrā uzraudzībā. Jaunpiebalgas iecirknī nepietiekama vēlētāju aktivitāte. Pa telefonu Nr. 238 komisija mēģina vēlētāju iespaidošanai izsaukt no Cēsīm krievu zaldātus ar kādu tanku un bruņumašīnu. Vēlēšanu biļetenos svītrojumi aizliegti. Vēlēšanu sarakstu nav, (no kā aprēķināja %-tus ?), bet jau nākošajā dienā zināmi precīzi rezultāti: visā Latvijā nobalso (?) 94,8 % , (Saldū pat 100 %). Par komunistiem, (to pēc J. Kalnbērziņa civilsievas, toreiz, Olgas Augustes datiem ap to laiku visā Latvijā bija līdz 500 gab.), nobalso 94,8 %. Komentāri lieki. (Dati no grām. „Pad. varas nodib. LPSR un iest. Pad. Sav.).__ Līdz Latvijas uzņemšanai PSRS sastāvā vēl 9 dienas bet jau <<<>>> 1940.27.07 . Teodoru Jerkinu arestē pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 145. un 158. panta pamata. (Tā rakstīts aresta dokumentā). Līdz tā piemērošanai nākošās Latvijas PSR teritorijā vēl jāgaida bez vienas dienas 4 mēneši. <<<>>> (Materials #1., & 60). Pratināšanas protokoli un citi dokumenti iespiesti jau latviešu-krievu valodā. Pratinātājs latviešu valodu nepārvalda, pratina un raksta krieviski. Kratīšanā pie aresta, tāpat, kā 1934. g. maijā, atkal izņem sociāldemokrātu dokumentus, arī atkal zobenu, - bijušo Tautas nama teātra rekvizītu, (šoreiz vienu). Viens no arestētājiem bija tas pats, kas 1934.g.maijā. Laikam jau toreiz tam pamata darbavieta bija NKVD.__ Pēc 3 dienām daļa no „Saeimā” nozīmētajiem lūdzējiem (jau mainītā sastāvā) izbrauc uz Maskavu.__Vēl pēc 5 dienam- 1940.05.08. Delegāti ierodas PSRS Augstākajā Padomē. Līdziedotos latviešu valodā AP nolasāmos, pēc nolasīšanas krieviski pārtulkojamos tekstus pirms sēdes savlaicīgi cenzējis Višinskis. Kirhenšteina sagatavei rekords - atzīta par pieņemamu tikai pēc 7-kartīgas pārstrādes ar katrreizēju tulkošanu. Teātris. Latvija kļūst par Latvijas PSRS uz pusgadsimtu. Tad uzņēma apgriezienus jau naktī no15. uz 16.jūniju sekmīgi uzsāktais- TERORS. Komunistiskā sistēma Padomju Savienībā darbojās kā „samojedi” (nejaukt ar tautiņu), kā Sātānistu sekta. Sākot ar Staļinu, Kaganoviču, Molotovu, Vorošilovu, daudziem citiem, pat Hruščovu, represēja, spīdzināja, slepkavoja arī savus ģimenes locekļus (Pjatakovs un Ježovs savas sievas demonstratīvi pat personīgi), kā arī līdzgaitniekus. Vienkāršo tautu iznīcināja desmitiem miljonu. (Mat. #11., 225.lpp +…) Tādi paši „samojedi” - sātanisti ieradās, uzradās un vairojās bijušā Latvijā. (Mat. # 12. 285. lpp). Jau minēju par 1938.gadā Maskavā nošautajiem A. Kirhenšteina četriem brāļiem, jau 1935. g. arestēto, Gulagā bojā gājušo J. Kalnbērziņa-Zaķa sievu un trim, pa dažādiem „prijutiem” izvietotiem bērniem, (viens no tiem, zīdainis, piedzima Gulagā). Pat zvērīgākā latviešu tautas ienaidnieka Arvīda Pelšes sieva tika nošauta 1937. g. (pienācās precēt M. Suslova sievasmāsu). (Mat. # 10., 240. lpp) Jau 1941. g. Gulagā gāja bojā deputāts, leļļu valdības ministrs, rakstnieks, Viļa kolēģis Jūlijs Lācis, trīsdesmitajos gados ne tā ir rakstījis „Jaunākajās Ziņās”. Par „Dvēseļu putenis” sarakstīšanu nošāva rakstnieku Aleksandru Grīnu. Bet „Vecā jūrnieka ligzda” autors Vilis Teņisovičs Lācis acīmredzot atpirkās ar savas tautas slepkavību un deportāciju organizēšanu. Par deportācijām neminēšu. Karam sakoties Šustins aizbēdzis pirmais, bet palikušie čekisti cietumos, Pierīgā, Valmierā, tās piepilsētā un citās vietās sekmīgi turpināja ieslodzīto apšaušanu. Daudzviet tos nepaguva aprakt. Tēvabrālis Jānis meklēja Teodoru Jerkinu Valmieras līķu kaudzēs un pēc fotogrāfijām Rīgā, bet neatrada. ——————— Par Teodora Jerkina likteni pēc viņa NKVD krimināllietas, viņa reabilitācijas 1988. gadā ,krievu laiku beigās, un citiem materiāliem var izlasīt Laimoņa Pura „Aizejot atskaties” 3.grāmatas 1. nodaļā .(Pagaidām tā izdota tikai ASV, tiks, vai jau ir izdota Austrālijā). Latvijā pagaidām L. Pura principialitāte, saucot visus vārdā, dažiem nav pieņemama tāpēc tā izplatās „samizdata” un „tamizdata” veidā. Varu to, kā arī no jūnija līdz augustam 714 čekas arestēto sarakstu (nepilnīgu) pārsūtīt no (teodorakis2@inbox.lv) ————————– 1942.30.01. Novosibirskas NKVD sarakstā ar # 88. T. T. Jerkinu OSOBOJE SOVEŠČĀŅIJE ”kā sociāli bīstamu elementu” notiesā uz 5 gadiem izsūtījumā uz Novosibirskas apgabalu. ————————— 1990.27.04., pēc tam, kad jau biju panācis tēva reabilitāciju, Rīgā „Stūra mājā” KGB pulkvedis L. Gailītis man deva iepazīties ar tēva krimināllietu, (protams, pirms tam izņemot no tās dažus dokumentus), nosauca tēva izsūtījuma vietu - Novosibirskas apgabals, ģerevņa (nepierakstīju, neatceros), rajons nebija norādīts, kā arī miršanas (?) datumu - 1942.22.05. L. Gailītis gan piebilda, ka „kak latyša, mogļi i rasstreļatj”. Mājienu uzreiz nesapratu. Kad pēc dažām dienām tam piezvanīju, saruna bija tāda, it kā viņš man neko nebūtu teicis. (Tagad saprotu, ka arī viņš baidījās no totālas noklausīšanās). Cenšoties beigt sarunu, pulkvedis L.Gailītis ieteica uzrakstīt vēstuli Novosibirskas apgabala Iekšlietu pārvaldei, kur jābūt visiem datiem. Par cik toreiz vēl strādāju milicijā un man atvaļinājuma laikā bija brīvbiļete pa visu Padomju Savienību, vēstuli uz norādīto adresi nosūtīju, cerot varbūt aizbraukt uz tēva bojāejas vietu. PARODIJA,ja nebūtu tik skumja un aizvainojoša. Saņēmu atbildi uz Novosibirskas apgabala iekšlietu pārvaldes veidlapas ar tādu pašu apaļo zīmogu un tekstu: „Par cik 194(?). gadā Novosibirskas apgabals „uprazdņon”, nekādu Jūs interesējošu datu mums nav. Nožēloju, ka nesaglabāju šo absurdo papīru, tagad būtu to pielicis pie sienas starp Ben-Ladena un Stendzinieka bildēm. Tad aizeju pensijā, tātad brīvbiļetes vairs nebūs. Naudas nav un nebūs. Padomju Savienība atdalās. Krievijā iesācies un uzņem apgriezienus „Vācijas 33.gads”. Gali ūdenī.__ Tad izlasīju Andas Līces „VIA DOLOROSA”. Tās 3. daļas 176. - 190.lappuse man daudz ko apgaismoja. Arī nesakritību - ap 1948. gadu mātei čekā pateica, ka T. Jerkins miris Noriļskā, datums cits. Pirms tam uz tēva brāļa vēstuli atbildē arī ticis dots pavisam cits datums un cita nāves vieta. Tad attāls radinieks Kārlis Liepiņš, kurš Sarkanā armijā pie Maskavas bija zaudējis kāju, klīstot pa Sibīriju 1942. g. maijā knapi bija izglābies, kad ķerti un kopā ar izsūtītajiem apšauti arī izbadējušies, rāpojušie kara invalīdi. ———————- Vācu tauta nāca pie prāta pēc Nirnbergas. Esam piedevuši tiem kādreizējos 700+4 gadus. Tagadējā Krievija, ar retiem izņēmumiem, grimst atpakaļ staļiniski - imperiālistiskā purvā un alkst atgriezties zaudētajās robežās. Latvijā tās lienošā piektā kolona nesodīta, neatmaskota, atkal uzņem apgriezienus. Ja nekas nemainīsies, piedošanas tiem nav un nevar būt. Jāmācās no brāļiem lietuviešiem un brālēniem igauņiem. ———————- Materiali: 1/ ”Okupācijas varu
politika Latvijā 1939-1991”
Nordek 1999 02.07.2010. | |
| Kategorija: Nedrīkstam klusēt | Pievienoja: Janis_A (26.Dec.2010) | |
| Skatījumu skaits: 1703 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |