http://www.aisbergs.lv/?p=5015

Valsts un privāto parādu kopsakarības

NEDRĪKSTAM KLUSĒT 17.01.2009

Latvijas valstiskuma grāvēji un likvidatori, kas visu laiku slēpušies aiz optimizācijas vairogiem, negrib atzīties ekonomikas graušanā un uzņemties atbildību par stāvokli valstī. Tāpēc tie sacerējuši dziesmu par kārajiem kredītu ņēmējiem, kas iedzinuši valsti postā. Vai tiešām tā ir?

Kredītu ņēmēju posts ir dziļi individuāls un ar valsts ekonomisko stāvokli tam nav sakara. Bankas bez žēlastības «dīrā» un pārdod ūtrupē kredītņēmēju iedzīves atlikumu, bet pēdējie pašu cieš par saviem nepiepildītajiem sapņiem. Valsts toties ir ieguldījusi visu budžeta naudu Parex bankas glābšanā un ne tikai to, bet arī krietnu daļu aizņemtās naudas. Nekur nav dzirdēts, ka valsts būtu mēģinājusi ar budžeta vai aizņemto naudu kaut daļējii palīdzēt kredītņēmējiem…

Pavisam ārpus šīs mākslīgi radītās finansu jezgas stāv tā Latvijas pilsoņu daļa, kas nekad nav mēģinājusi dzīvot uz kredīta. Neprasot nevienam, valdība nolēma glābt Parex banku. Tas nozīmē, ka par budžeta un aizņemto naudu LR valdība nopērk Parex tiesības uz kredītu piedziņu. Šai pašai valdībai nav nekāda konkrēta ekonomikas atveseļošanas plāna. Toties ir salīgts ārējais aizņēmums, kura atdošanā tiks iesaistīti visi Latvijas iedzīvotāji. Kam tas ir izdevīgi? Valdībai nav nekāda parāda atdošanas plāna. Bet pie varas tā turas kā piezīdusies ērce!

Kāda notikumu attīstība gaidāma? Latvijas valstiskuma grāvēju valdība, turoties pie varas, Parex vārdā turpinās «dīrāt» parādniekus un pie izdevības ar bankā ieguldītajiem līdzekļiem mēģinās savaņģot jaunus. Aizņēmumos iegūto naudu izdāļās saviem izredzētajiem, bet parādsaistības izdalīs uz visu Latvijas pilsoņu galviņām. Konkrēts ekonomikas atveseļošanas plāns jau tikai ierobežotu lielo aizņēmumu izdāļāšanu un būtu traucējošs.

.

Valdību neinteresē, ka šādas rīcības sekas būs netaisnas pret tautas lielāko daļu. Taisnīguma kategorijās tā vēl nekad nav domājusi.

Ja valdības mērķis būtu palīdzēt tautai, tad nekas nebūtu jāizdomā. Attiecībā uz kredītu un līdzingu darījumu atmaksāt nespējīgajiem jāpielieto tāds pats maksāšanas mehānisms, kāds jau tiek pielietots alimentu nemaksāšanas gadījumos. Valsts samaksā vajadzīgo summu, bet parāda saistības paliek tieši uz nemaksātāju, kuram parāds jādzēš kaut līdz mūža vakaram. Pēc Tverijona kunga informācijas, maksāt nespējīgo parāda kopīgā summa pagaidām nepārsniedz 100 miljonus latu. Tātad tā ir ievērojami mazāka par Parex glābšanai nepieciešamajām summām. Vienkārša loģika un taisnīguma princips prasa problēmu risināt tieši no šīs puses.

Kā taisnīgi atrisināt parāda problēmu Parex glābšanai? Absolūtajam Latvijas iedzīvotāju vairumam Parex bankā nav noguldīts ne santīms. Kādiem noguldītas milzīgas summas, citiem nelielas summiņas. Tātad bankas glābšanā ieinteresētas skaitliski nedaudzas fiziskās un juridiskās personas, kuras gan operē ar pamatīgu līdzekļu apgrozījumu gan bankā, gan ārpus tās. Viss, ko valdība iegulda Parex bankā, nāk par labu šim bankas klientu lokam. Nezināma daļa no šiem milzu līdzekļiem varētu tikt iepludināta darba vietu radīšanā un ekonomikas attīstībā. Cik īsti un kur? Tas paliks noslēpts aiz terjdeviņām atslēgām. Taču šī, iespējams, astronomiskā parāda dzēšanā tiks iesaistīti skolotāji, ārsti, policisti, pensionāri, bērni un mazbērni, visi bez izņēmuma glābs dažus anonīmos! Kam par godu? Pateicoties Godmaņa valdības nesankcionētam lēmumam. De facto viss jau bija noticis, kad valdība šajā spēlītē iesaistīja savu kabatas Saeimu. Tātad atbildīgie ir premjers Godmanis un ministrs Slakteris. Līdzatbildīgie: pašreizējais Ministru kabinets un Saeimas deputāti (protams, izņemot tos, kuri balsoja pret Godmaņa plānu). Sadalīt parāda atmaksu uz ieinteresēto, atbildīgo un līdzvainīgo galvām acīm redzot nāksies tiesai, jo atbildīgie jau pasteigušies daļu no parāda norakstīt uz tiesnešu rēķina.

Bet visu tautu, tāpat kā tiesnešus, interesē netaisnības un patvaļas novēršana, ko ir atļāvusies Godmaņa valdība.

A.Kavacis
Piektdiena, 16. janvāris (2009)
No: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/valsts-un-privato-paradu-kopsakaribas