http://www.aisbergs.lv/?p=6421

Pozitīvisma kults ar negatīvām sekām

NEDRĪKSTAM KLUSĒT 20.02.2009

Pēdējā laikā dažādos masu saziņas līdzekļos publicētajos rakstos un raidījumos uzradušies skolotāji, kas mūs māca norobežoties no negatīvās informācijas. Esot jāmācās domāt pozitīvi. Negatīvā informācija, lūk, slikti ietekmējot cilvēka prātu, paralizējot viņa gribu, radot depresiju, traucējot pieņemt konstruktīvus lēmumus, samazinot darba spējas, laupot cerības, tendējot uz pašnāvību un radot vēl neskaitāmus citus briesmīgus ļaunumus. Interesanti, ka šeit runa neiet par informācijas patiesumu vai nepatiesumu, bet gan par informācijas emocionālo saturu. Mūs māca norobežoties no tādas informācijas, kas varētu izsaukt negatīvas emocijas. Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Vai tiešām šajā cinisma, nežēlīgas konkurences un alkatības pārņemtajā laikā kāds tik ļoti rūpējas par mūsu labsajūtu?

Iedomāsimies, ka mums katram uz pleciem sēž divi mazi neredzami eņģelīši. Tas, kurš sēž mums uz labā pleca, labajā ausī čukst tikai pozitīvo informāciju. Eņģelītis uz kreisā pleca – tikai negatīvo. Kā jau tas eņģeļiem pieklājas, viņi nekad nemelo.

.

Ir vēls vakars un pa naksnīgajām pilsētas ielām jūs dodaties mājup. Eņģelītis uz labā pleca jums ausī čukst, ka vēl tikai mazliet un jūs ienāksiet savā siltajā, mājīgajā dzīvoklītī, novilksiet virsdrēbes, ieiesiet siltā vannā un pēc tam zvilnot mīkstajā dīvānā skatīsieties televizorā savu iemīļoto seriālu. Arī eņģelītis uz kreisā pleca neklusē. Viņš jums saka, ka, lūk, tur, tajā tumšajā pavārtē, kurai jūs tūliņ iesiet garām, slēpjas narkomānu banda. Ja nepāriesiet uz otru ielas pusi, viņi jums uzbruks, jūs piekaus un aplaupīs. Bet jūs taču zināt, cik kaitīga ir negatīvā informācija, tādēļ norobežojieties no tās un turpiniet savu ceļu.

Un tiešām, nepaiet nemaz ilgs laiks un jūs jau esat mājās. Ar sāpēs sakostiem zobiem novelkat notraipītās un saplēstās virsdrēbes, vannas istabā nomazgājiet asiņaino seju un pēc siltās vannas līmējat plāksterus uz asiņojošām brūcēm. Mazliet vēlāk jūs, iekritis mīkstajā dīvānā, ar neko neredzošu skatu urbjaties televizora ekrānā un domājat par pazaudētajiem dokumentiem, naudu un sabojāto fizionomiju…. Abu eņģelīšu sniegtā informācija ir apstiprinājusies.

Un tagad nekaitētu padomāt par to, kura eņģelīša teiktajam vajadzēja pievērst lielāku uzmanību. Kurš no eņģelīšiem ir īstais mūsu labvēlis? Vai negatīvā informācija tiešām ir tik kaitīga, kā to mums cenšas iestāstīt un vai ir gudri no tās norobežoties?

Liekas pavisam nesen mēs visi demokrātiski nobalsojām par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Kādu tik pozitīvo informāciju mūsu ausīs nelēja „labie eņģeļi”! Par Rietumu tirgiem, kas mūsu priekšā atvērsies, par Eiropas Savienības subsīdijām, kas stimulēs un modernizēs mūsu tautsaimniecību, remontēs mūsu ceļus, palīdzēs mums izglītoties, uzlabos veselības aprūpi un dabas aizsardzību, radīs drošību un pārticību. Jā, bija arī tā saucamie eiroskeptiķi, kas brīdināja par visu to negatīvo, kas mūs sagaida, iestājoties ES. Bet lielākā ļaužu daļa norobežojās no šis informācijas un vēlēšanās nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Par to nobalsoja cukurfabriku un citu, tagad jau likvidēto, rūpniecības objektu strādnieki. Par to nobalsoja tūkstošiem tagad jau bankrotējošo zemnieku un tūkstošiem citu zemnieku, kuru saimniecības šodien vēl tikai atrodas bankrota priekšā. Par to nobalsoja zvejnieki, kuru kuģi šodien ir sagriezti lūžņos un citu profesiju strādnieki, kas šodien ir bezdarbnieki. Lūk, ko dod norobežošanās no negatīvās un paļaušanās tikai uz pozitīvo informāciju!

Un nevar jau teikt, ka šī pozitīvā informācija būtu bijuši meli. Rietumu tirgus mūsu priekšā tiešām atvērās. Tikai iekļūšana tajā, kā to brīdināja eiroskeptiķi, izrādījās visai grūta. Toties Latvijas tirgu Rietumi ar savām precēm piegāza pilnu, izspiežot no tā vietējos ražotājus. Un tika mums dotas arī citas solītās iespējas. Pērciet šodien, maksājiet rīt! Ņemiet kredītus, iegādājieties mašīnas uz līzinga! Jūs jau sen to esiet pelnījuši! Un cilvēki, nerēķinoties ar savām iespējām, slēdza kredīta un līzinga līgumus, pirka mājas, dzīvokļus, mašīnas, modernu sadzīves tehniku. Cenu burbulis auga augumā, bet patērētāji šūpojās optimisma viļņos. Visi brīdinājumi, kas saturēja informāciju par iespējamām šādas rīcības negatīvajām sekām, tika ignorēti.

Līdzīgs pozitīvisma kults ir valdījis arī visās priekšvēlēšanu kampaņās. Ja presē tomēr parādās ziņas par kāda deputāta kandidāta tumšo pagātni, godaprāta trūkumu, apšaubāmiem darījumiem, pērkamību vai melīgumu, tad tas viss tūliņ nicīgi tiek nodēvēts par „netīrās veļas mazgāšanu”, „lētu populismu”, „raganu medībām”, „politisko pasūtījumu”, „skeletu meklēšanu skapī” ko nevienam kārtīgam, domājošam cilvēkam nevajadzētu nopietni vērā ņemt. Un par cik „kārtīgi un domājoši cilvēki” taču grib būt visi, tad arī vēlētāju lielākā daļa no šīs negatīvās informācijas norobežojās. Viņi ticīgi klausījās šo pašu „godavīru” pozitīvajos solījumos, gaišajās nākotnes vīzijās, daudzsološajos valsts ekonomikas atveseļošanas plānos, lasīja partiju programmas, manifestus, paziņojumus. Un pēc tam cītīgi devās pie vēlēšanu urnām.

Tā, ignorējot negatīvo informāciju, mēs esam nobruģējuši savu ceļu uz ……. Jā , uz kurieni tad mēs to ceļu esam nobruģējuši? Uz bedri, purvu, iznīcību, bojā eju, uz elli? Nu ko jūs! Kādēļ tik pesimistiski? Nevajag sevī ielaist visu to negatīvo! Kādēļ domāt un runāt tikai par to slikto! Ir jādomā konstruktīvi. Krīze, tas ir jaunu iespēju laiks! Krīze visu noregulēs, visu noliks savās vietās. Mūsu valstsvīri ir labi (dvēselē) un godīgi (priekš sevis) cilvēki. Viņi dara visu iespējamo, lai mūs glābtu. Nevajag valdību gāzt! Vajag ļaut tai strādāt! Lai tik aizņemas mūsu vārdā iespējami vairāk naudas, lai piebāž ar to pilnas visas Latvijā esošās iekšzemes un ārzemju bankas. Bet mums lai samazina darba algas un likvidē darba vietas. Gan jau mēs savilksim jostas un piecietīsim tās īslaicīgās neērtības, to grūto pārejas periodu. Galvenais ir tā gaišā nākotne brālīgo Eiropas valstu pulkā. Bet par bankrotiem, bezdarbu, noziedzību, korupciju, lielajiem nodokļiem, tukšo valsts kasi un milzīgo valsts ārējo parādu, valsts amatpersonu pērkamību un bezatbildību, mēs neko negribam zināt. Tā ir negatīvā informācija. Mēs no tās norobežojamies. Mēs koncentrējamies uz pozitīvo! Vēl jau mums ir televizori, kur rāda jaukus seriālus un stāsta par ko balsot kārtējās vēlēšanās. Vēl jau mums ir sava himna, karogs un valsts ģerbonis. Vēl jau mums ir.

Jānis Miezītis,
20.02.2009