Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Nedrīkstam klusēt

Nacionālā nodevība

http://www.aisbergs.lv/?p=13058

 

Nacionālā nodevība

NEDRĪKSTAM KLUSĒT 22.09.2009



NACIONALA NODEVIBA
Ja Latvijas iedzivotajos pirms Otra Pasaules kara bija parstavetas ne vairak par desmit nacionalitatem, tad ar sveso iepludinasanu sodien to skaits parsniedz simtu. Ka tas vertet, kadu statusu tam pieskirt? Kadu statusu vispar pieskirt okupacijas laika iecelotajiem? Pedejiem musu valstsviri, veicot kartejo nodevibu pret latviesu tautu, pieskirusi pastavigas dzives Latvija tiesibas un nosaukusi par nepilsoniem, un tagad citigi vinus naturalize LR pilsonos. Par nelikumigi iecelojuso deportaciju vai repatriaciju musu vara nedoma. Taisni otradi! No pari par 700 tukstosiem nepilsonu, kas bija LR neatkaribas atjaunosanas bridi, sodien esot parpalikusi kadi 350 tukstosi, ar ko ka sasniegumu loti lepojas musu Naturalizacijas parvalde, bet septinu gadu laika ari sos sola naturalizet.
Tiesam parsteidz latviesu naivums, verdziska padosanas un glabina gaidisana no pasreizejas varas. Bet vara pa siem it ka brives gadiem ir latviesus nodevusi neskaitamas reizes un vel joprojam tos mulko un mulkos ari turpmak. Tos pasus jau daudzkart parbauditos nodevejus ievelejam Eiropas Parlamenta. Un pirmais, ko vini izdarija, visai pasaulei skali pazinoja: "Latvija ir uznemusies bezprecedenta uzdevumu – integret vardarbigas okupacijas laika iepludinatos iedzivotajus.” Nevis Latvija, nevis latviesi, bet jus – savas tautas nodeveji! Nevis iedzivotajus, bet civilkolonistus! Sadi parlamentariesi jau nu latviesu intereses Eiropas Parlamenta neaizstaves!
Ka pamatot: milziga civilkolonistu bara atstasanu Latvija, atteiksanos no nacionalas valsts, jauna etniska bastarda – vienotas Latvijas tautas ar himerisku kulturu veidosanu? Galu gala, ka pamatot pasas Latvijas valsts nepieciesamibu, tas uzdevumu?
.
Lai kaut cik savu politiku, kas bez ierunam pienem un latviesu tautai uzspiez rietumu valstu emisaru nodiktetus dzives noteikumus, latviesu acis padaritu rozainaku, tiek izmantota valsts vara, kas:
- ar monopolizetu masu informacijas lidzeklu, ka ari ar Kulturkapitala u.c. fondu subsidiju uzpirktu, paklausigu un dazkart ari varas iebiedetu izdevniecibu palidzibu realize citadi domajoso "demokratisku mutes aizbasanu”;
- labi apmaksa un publisko varas pratinus balstosu "zinatni”.
Tadas "valstiskotas”, ar nacionalo politiku saistitas, zinatnes zinatNIECISKUMA virsotni, bez saubam, parstav LU profesore Ilga Apine, kas savas zinatniskas iestrades vienotas padomju tautas etnopsihologija nu parnes vienotas Latvijas tautas sintezesana. Vinu atbalsta domubiedru grupa: B.?Cilevics, V.?Dozorcevs, L.?Dribins, A.?Klockins, I.?Suvajevs un T.?Tisenkofs. No jaunakas paaudzes viniem var pievienot sorosiesus A.?Pabriku un S. Elerti.
"Vairakas Rietumeiropas zemes izjutusas agrakas kolonialas pagatnes bumeranga efektu. Budamas etniski homogenas, tas bija spiestas pienemt savu agrako koloniju iedzivotaju miljonus, pieskirt tiem pilsonibu un klut par multietniskam zemem. Kapec Latvija nevaretu piedavat savu redzejumu – atbilstosu savai vesturei un realajai situacijai? (..) Multikulturalisma galvenais ir nacionalas (izcelums mans, A.A.) valsts un etnisko, kulturalo minoritasu attiecibu apzinata konstruesana, lai nodrosinatu stabilitati sabiedriba. Visisaka multikulturalisma definicija: starpetniskas sapratnes ideologija un politika valsts limeni. Tiesi valsts ir multikulturalisma ieviesanas galvenais subjekts. Atzinusi so liberalas ideologijas formu, ta izmanto socialas tehnologijas (tiesiskas normas un atbilstosas institucijas – loti dazadas), lai nodrosinatu socialu stabilitati. Integracijas strategija ir viens no instrumentiem sada merka sasniegsanai.
Nav nekadu pazimju, ka Latvijai nebutu piemerojams multikulturalisma modelis. (..) Esam multikulturala sabiedriba, un no ta neizbegt. (..)
Monokulturals cilveks paliek pagatne… Cilveks jutisies komfortabli ari divas (vai vairakas) kulturas. Individi, kuri jau sodien jutas piederigi vairakam kulturam, ir nakotnes cilveki. Psihologiskas izmainas sekos. Nebus bailu zaudet savu unikalo identitati.”
Etniski un demografiski lidzsvarotaja Latvija ta ir vaji masketa asimilacija vairak padomju – krievu, neka latviesu kulturas virziena, kad valstiski grib integret diferencetu uzskatu sabiedribu.
Ja, ta ir PSRS vienotas padomju tautas (etnosa) izveides teorija, tagad drusku piepudereta (ar "Latvija” iestarpinajumiem) un parmantota Latvijas valstij, tas autore: etnopsihologe Ilga Apine! Tads etnopsihologijas kurss tiek lasits musu augstskolas, uz tada balstas Latvijas Republikas etnopolitika. Valsts augsti novertejusi Ilgas Apines zinatnisko ieguldijumu ar zinatnisku gradu un triszvaigznu ordeni! Komentari te lieki. Atliek tikai pabrinities, vai tiesam autorei kolonizetaja agrako koloniju iedzivotaju miljonu pienemsana sava valsti ne ar ko neatskiras no kolonizatoru atstasanas dekolonizetaja valsti, vai multietnisms un multikulturalisms ir viens un tas pats, ka var multikulturalu valsti saukt par nacionalu, un kur likt monokulturalus cilvekus – Gulaga vai Ausvica?
Talak, kadu vel nodevibu jeb nelietibu pret latviesu tautu izstradajusi musu komunistiskas izcelsmes varnesi? Vispirms viniem bijis izdevigi sajaukt etnisko piederibu ar valstisko. Normala valsti dzivo pilsoni un pavalstnieki, ka ari arvalstnieki, bezvalstnieki un nelegali. Latvija tikai pilsoni, nepilsoni un arvalstnieki. Aiz nepilsoniem nomasketi: LR pavalstnieki, bezvalstnieki un nelegali. Tas tadel, lai nebutu iespejams atskirt tos, kas Latvijas Republika atrodas nelikumigi: okupantu varas parstavjus un civilkolonistus. Piedevam vel sai nelegalu nepilsonu maskaradei tiek uzlikta etniska, lai cilvekiem vairak jauktu galvas un varetu paklaigat par latviesu pretkrieviskumu. Galu gala ari diezgan daudzi Krievijas izcelsmes latviesi ir pieskaitami pie okupantiem vai civilkolonistiem! Ja Latvijas latvietis, kuram apriebusies si vara, demonstrativi atsakas no LR pilsonibas, kads statuss vinam bus? Nepilsonis! Cita tacu nav. Nu nedzis tacu vinu no Latvijas ara – tapat ka parejos nepilsonus. Luk, kapec vajadzigs bija tads gudri izdomats valsts pastaviga iedzivotaja – nepilsona status!
Parasti, ja cilveks nezina varda jegu, vins to nelieto. Bet uz politikiem tas, skiet, neattiecas. Tas ir kaut kads arprats, ka musu vara, prese un pat zinatnieki (ipasi Jauna laika deputate valodniece prof. Ina Druviete, tapat tevzemietis Vilnis Zarins) iemilejusi vardu mazakumtautiba, ta jegu definet nespejot! Tapat nespej definet ari nacionalas minoritates jegu. Vai tie ir sinonimi? I.Druviete pat aicina krievu valodai Latvija pieskirt mazakumtautibas statusu! Nacionala nodeviba, vienkarsi stulbums vai izkalpina gnidisms, nezinu ka to lai klasifice!?
LR Naturalizacijas parvaldes izdotaja gramata "Latvijas vestures pamatjautajumi” nodala "Nacionalas minoritates Latvija” kadas tik te minoritates autors vestures doktors J.?Taurens nav atklajis! Tad nu nav jabrinas, ka naturalizetie tik steidzigi joz pie Zdanokas, lai kopigi cinitos par minoritasu tiesibam Latvija. Kaut gan Latvijas Avize nopubliceta Vispareja aizsardzibas konvencija domata mazakumtautibam!? Ja jau tie zinatnieki mums ta, ko tad gaidit no parejiem? Premjers I.?Emsis pat pasolijis kaut kadu tur mazakumtautibu likumu! Varas parstavji nepartraukti skandina: "mazakumtautibu skolas”!? Galu gala, vai ta ir mazakumtautibu, vai nacionalo minoritasu konvencija un, vai tas tulkojums ir precizs? Kaut - ka var kaut ko precizi partulkot, nesaprotot jegu?
Ta ka Eiropa mazakumtautiba plasi tiek uztverta ka nacionalas minoritates sinonims, labaku davanu pretlatviskiem un pretvalstiskiem spekiem pasniegt neiespejami. Tie to ari krasni pret valsti izmanto. Ar tadu terminologisku putru valstiski tik svariga jautajuma lejam udeni uz svesam dzirnavam!
Jauna laika Saeimas frakcijas vaditajs Krisjanis Karins: "Musu valsti ir mazakumtautibu parstavji, kuri un kuru senci dzivojusi Latvija ari pirms 1940.?gada. (..) Mazakumtautibas Latvija ir ne tikai libiesi, bet ari ukraini, poli, krievi, ja vinu gimenes Latvija dzivojusas lidz 1940.?gadam.” Acim redzot seit Karina kungs doma Latvijas valsti lidz 1940.?gadam dzivojosas nelatviesu nacionalitates. Tad tadu, skaitliski no daziem LR iedzivotaju procentiem un procentu dalam lidz paris cilvekiem, bija ne tikai cetras, bet ap desmit. Sodien jau tadu ir ap simts un ar LR iestasanos ES to skaits tikai palielinasies. Pat, ja nemam tikai pirmskara nelatviesu nacionalitasu sastavu, aplaimot to visu saskana ar mineto konvenciju valstij ir tirais murgs. Tatad, tai mazakumtautibai vai/un nacionalai minoritatei jabut ar kaut kadiem kvalitates un kvantitates parametriem. Kadiem? Kas uz to atbildes: noteiks pati valsts vai tie tiks uzspiesti no arienes? Kas attiecas uz Latvijas valsti, ta nesaubigi turpinas lidzsinejo patstavigi parbaudito sava prata nepiepulesanas politiku. Bet ko sini sakariba saka etnosociala zinatne, vispirms gan aplukojot, kur latviesu problemu sakums?
Kur latviesu problemu sakums?
Aizmirsusi lielvaru Jaltas konference pret Latvijas valsti veikto nodevibu, atjaunota Latvijas valsts pievienojas divu sazverniecisku lielvaru – Rietumu bloka, no vienas puses, un PSRS, no otras puses, 1975.?gada Helsinku apspriede raditai Eiropas Drosibas un sadarbibas organizacijai (EDSO), kas stavokli iedzivotaju un robezu zina Eiropa (ari pasaule) uzskata par negrozamu un pastiprinatu uzmanibu pievers nacionalo minoritasu aizsardzibai. Ar so Latvijas valsts paklaujas okupantu diktatam un labpratigi atzist to guvumu likumibu. Si bezzobaina, ta saukta, regionalas drosibas organizacija, kas ne Dienvidslavija, ne Irija, ne Cecenija, ne kur citur pasaule nekadu drosibu nav spejusi iedibinat, mekle sev vieglakus maizes avotus vaju un izkalpigaku varas viru persona. Piemeram, Latviju, kur vara atlauj tai tracinat divas savstarpeji antagonistiskas iedzivotaju kopas.
Starptautiska meroga noziegumu pret latviesu tautu Latvija valdosie izdara 1995.?gada Parize, premjeram M.Gailim parakstot Eiropas Padomes uzspiesto ligumu "Paktu par stabilitati Eiropa”, ar ko Latvija atteicas no visam teritorialajam un okupacijas seku pretenzijam. Tas, "labu kaiminattiecibu” varda, Baltijas valstim uzkrauj visu atbildibu par Molotova-Ribentropa pakta sekam. Ar to Latvijas vara dialoga ar pasauli apzinati atteicas no savam kolonizacijas seku likvidesanas nepieciesamibas stiprajam pozicijam un padodas civilkolonistu un starptautiskas reakcijas uzspiestai diskusijai par cilvektiesibu ieverosanu Latvija, atlauj cilvektiesibas pacelt virs tautas (nacijas) tiesibam. Talaka varas "cina ar okupacijas sekam” ir tikai strategiska laika vilcinasana un latviesu mulkosana, kamer nomainas paaudzes.
Lietuvas Republikai, kas Otra pasaules kara rezultata bija ieguvusi papildteritoriju un kura civilkolonistu bija maz, sads pakts bija izdevigs, bet ne Latvijai. Latvija zaudeja teritorijas dalu un ieguva turpat vai miljonu no okupetajvalsts iepludinato krievvalodigo civilkolonistu. Bet latviesu balelini kartejo reizi gatavi visu darit tapat ka leisi – dot pilsonibu civilkolonistiem, parakstit robezligumu ar Krieviju, balsot par iestasanos ES. Gatavi uzdavinat leisiem kadu juras gabalinu ar naftas un zvejas laukiem; sauszemes savulaik jau uzdavinaja. Laikam aiz pateicibas vai leisi latviesus par zirgu galvam goda. Bet mes tik izdabajam, tik piekapjamies cittautiesiem, drizak gatavi zaudet kontroli par savu valsti neka ieklidenu pateicibu.
Tas, ka mes kopigi piedalijamies riebigas padomju varas sistemas gasana, nenozime, ka latviesiem jamil vai jajut kada pateiciba pret sis sistemas sekam Latvija. Latviesiem maz tikai svesas varas likvidesanas, viniem vajag ari tas darbibas seku likvidesanu.
Lai dzilak saprastu par ko ir runa un apjegtu, ka teoretiski nomasketa nacionala nodeviba, isuma japieskaras terminologijai.
Nacionalie statusi
Nacionalaja terminologija valda liela nesakartotiba. Tas atver plasas iespejas veikliem populistiem un demagogiem, kas vienu un to pasu terminu kada runa vai raksta izmanto dazadas nozimes – ka kura vieta izdevigak. Areji izklausas vai izskatas skaisti, bet, kad paanalize, sanak galigas mulkibas. Ipasi tas attiecas uz jedzieniem tauta un nacija. Piemeram, citeju Valsts prezidentes Vairas Vikes-Freibergas vardus: "Deportacijas bija noziegums pret latviesu tautu, Latvijas valsti un naciju”. Iznak, ka bez latviesu tautas Latvija dzivo ari kada nacija?
Lai ieviestu kaut kadu kartibu ar nacionalam lietam saistitaja latviskaja terminologija, jaizvelas kads starta (atbalsta) punkts un kadas valodas terminu baze. Par starta punktu izvelesimies etnosu, ka visa nacionala dabisko sakumu. Par terminu bazi nemsim krievu valodu, jo latviesi ka etnoss savas attistibas augstakas stadijas (apzinas un atmodas) izgaja Krievijas imperijas sastava. Un ta:
Etnoss - vienadu etnisko pazimju (rase, valoda, kultura, pamatnodarbosanas un uz to bazes gadsimtos veidojusas specifiskas rakstura ipasibas) lauzu kopa (etniska kopa), neatkarigi no tas parstavju izvietojuma. Pret so bus gruti iebilst.
Galvenais seit ir dzilas kulturas un asinsradniecibas saites, kas nosaka to, ka etnosi veidojas loti leni un tikai sava etniskaja dzimtene. Vards kopa nozime, ka etnosam piederigs ir ari ta pasaule aizklidusais (klaida) parstavis. Krievu etnosam piederigs ir ka krievs Krievija – sava etniskaja dzimtene -, ta krievs kaut kur citur pasaule. Tapat ir ar latviesiem. Savas etniskas dzimtenes etnosa dalu apzimesim ka etnosocialo kopienu, soreiz lietojot jau vardu kopiena, kas ir butiski. Etnosocialas kopienas jedziens ir nacionalo problemu un tatad visas nacionalas terminologijas sakne.
Etnosociala kopiena - etnosam raksturigo dzives veidu piekopjosa, sociali un teritoriali saistitu (kompakti dzivojosu) viena etnosa parstavju skaitliski nozimiga (spejiga patstavigi reproducet etnosu) sava vesturiskaja (izcelsmes) teritorija dzivojosa kopiena.
Pret sadu definiciju iebildis tie, kas uzskata, ka etnosocialas kopienas var radit maksligi un jebkur. Jajauta, vai Izraela ebreji ari bus gatavi atzit iecelojuso lielo krievvalodigo apakskopu par minoritati? Un ko darit ASV ar saviem neangliskiem kvartaliem, pat krievu Braitonbicu? Tas nav etnosocialas kopienas, bet etniskas kopienas. Tapat ir ar Latvijas lielo krievvalodigo kopu. Kopas lielumam seit nav nacionala, bet valstiska nozime.
Sava valsti dzivojosa etnosociala kopiena ir tauta (nacija), svesa – nacionala minoritate. Etnosociala kopiena ir dabisks veidojums, tapec tikai uz to attiecinamas dabiskas tiesibas.
Nacionalas pazimes - ar noteiktu teritoriju un eksistences lidzeklu iegusanas veidu saistitas etnosa parstavju vesturiski izveidojusas ipasibas.
Nacionalitate (nacionala piederiba) /Nationality, Haциональность/ - uz nacionalam pazimem balstita:
1) cilveka pasapzina,
2) valstiska vai publiska identificesana ar noteiktu etnosu.
Ar siem beidzas tiri etniskie jedzieni, un talak aplukoti etnoss un etnosa parstavji uz valsts fona.
Tauta - uz savas kopejas vesturiskas teritorijas, valodas, kulturas un tautsaimniecibas bazes vesturiski radusies etnosociala kopiena, kura veido savu valsti un notur varu taja, – ir nacionala majoritate. Nacionala piederiba nosaka piederibu pie tautas tikai tad, ja attiecigais tas loceklis dzivo tautas teritorija. Latvija dzivo tikai viena tauta – latviesi. Nekorekti ir autori, kas uzskata, ka Latvija dzivo vairakas tautas, vai pat nacijas. Tapec, par latviesiem Latvija vien runajot, slikti skan – pamattauta (it ka butu vel ari citas). Labak teikt pamatiedzivotaji.
Tatad, butisks seit ir moments, ka etnoss (ta etnosociala kopiena) sasniedzis tadu attistibas, apzinas un organizetibas stadiju, ka savu talako attistibu un dzivibas nodrosinasanu bez sava valstiskuma uzskata par neiespejamu. Valstiskumam nav obligati uz reizi jabut neatkarigam un suverenam. Tas var but ari jebkada veida autonomija. Vienalga, etnoss sak jau sevi, savu teritoriju kaut kada veida parvaldit, un ar so bridi var uzskatit to jau par tautu. Bet, kas ir nacija?
Nacijas, tapat ka tautas, pamata ir kopiga izcelsme – "vienas asinis” kopeja teritorija. Nacijas valsts jau noteikti ir nacionala, neatkariga un suverena. Nacija no tautas atskiras ar saliedetibu un nacionalo idealu vienotibu, ar stipru nacionalo inteligenci. Nacijai ir sava nacionala ideologija, kura ir ari valsts ideologijas pamata. Nacijas intereses ir ari valsts nacionalas intereses.
Latviesu tauta lidz nacijai nav nobriedusi! Nu nevar par naciju uzskatit tautu, kura savus nacionalos idealus ieterpj pari par cetrdesmit politiskajas partijas? Nacijai atskiriba no tautas ir izveidojies stabils garigais un fiziskais etnosa pasaizsargasanas instinkts. Naciju var iznicinat tikai vardarbigi no arienes.
Nacija nevar sastavet no daudzkulturalam dazadas valodas runajosam etniskam kopienam. Tad ta nav nacionala, bet valstiska vienotiba, kas balstas uz izdzivosanas apsverumiem. Tikai kopeja labklajiba var but ta velme, kas palidz rast vienpratibu, spiez daudznacionalam kopienam but saliedetam valstiskai kopa dzivosanai. Un ir tad tikai - pie so kopienu teritorialas noskirtibas jeb kompaktas dzives! Tadas, teritoriala tipa, valsts iedzivotajus, neatkarigi no to nacionalas piederibas, dazkart, visai nepamatoti, identifice ka tautu, bet ne naciju.
Tautiba - uz kopejas valodas, kulturas un kompaktas un pastavigas dzives vietas bazes vesturiski izveidojusies neliela etnosociala kopiena, ekonomiski un teritoriali vesturiski integreta ar kadu tautu (naciju). Nacionala piederiba nosaka piederibu pie tautibas tikai tad, ja attiecigais tas loceklis dzivo tautibas vesturiskaja teritorija. Latvija dzivo tikai viena tautiba – livi. Tautas un tautibas dzivo sava vesturiskaja teritorija!
Tapec starptautiski atzitas ir tautibu tiesibas uz kulturautonomiju un nacionalo neatkaribu.
Nacionala majoritate – tauta (nacija), kuras valsts teritorija ieklautas tautibu apdzivotas teritorijas.
Bet nu pie vissapigaka jautajuma, kas ir nacionala minoritate?
Nacionala minoritate – tautas (nacijas) valsti no tas pirmsakuma dzivojosa svesa etnosociala kopiena, kuru tauta (nacija) uzskata par savu politisko sabiedroto un kuras etniskas tiesibas atzist un aizsarga. Nacionalas minoritates statuss etnosocialai kopienai nozime, ka valsts ar likumu aizsarga tas kulturautanomiju, neliek nekadus skerslus kopienas attistibai, ka tas parstavji valstiskajas institucijas netiek diskrimineti. Valsts savu iespeju robezas var palidzet sis kopienas specifisko kulturvajadzibu apmierinasanai. Valsts ka sabiedriskas varas instrumenta savu iedzivotaju interesu aizstavibai attiecibas pret nacionalam minoritatem atkariga no valsts tipa: vai ta ir metropoles (imperijas), vai teritorialas (komunalas sadzives) un vai nacionalas (atseviskas dzives) tipa valsts. Galvenais ir atbildet uz jautajumu: kapec un kam ta valsts ir vajadziga?
Etniskas minoritates – tautas (nacijas) valsti dzivojosa svesa etnosa parstavji, kas var but ka etniski klaiditi vai etniskas kopas: nacionalas vai etniskas grupas.
Etniski klaiditi – no savas etnosocialas kopienas atrauti, citu etnosu vesturiskaja teritorija izkaisiti (nekompakti) dzivojosi atseviski etnosa parstavji (cittautiesi).
Nacionala grupa - no savas tautas (nacijas) un tas valsts fiziski un sociali atrauta, citas tautas (nacijas) teritorija un etnosocialaja vide dzivojosa, kada etnosa klaiditi. Latvija dzivo: Latvijas krievi, Latvijas poli u.c.
Etniska grupa - uz kopejas valodas, kulturas un daleji pamatnodarbosanas bazes vesturiski radusies viena etnosa, kuram nav savas kopejas un pastavigas vesturiskas teritorijas un kurs izklaidets pasaule citu tautu teritorijas, kadas tautas (nacijas) teritorija un etnosocialaja vide dzivojosi klaiditi. Latvija: cigani, lidz LR okupacijai - ari zidi.
Etnografiska grupa - neatdalama kadas tautas (nacijas) sastavdala. Latvija: latgali.
Valsti veidojosa tauta nosaka, kuri no valsti dzivojosiem klaiditiem veido nacionalas grupas, kuri - etniskas grupas, bet kuri ir vienkarsi atseviski klaiditi (pieklideni, diaspora izkaisitas etnosa drumslas).
Nacionalisms – no cilveku dabiskas tieksmes izrietosa politika, kuras merkis ir tautas, nacijas dzivibas un nacionalas identitates - savdabiga pasaules uzskata, kulturas un no tas izrietosas nacionalas pasapzinas - passaglabasanas un attistiba. Nacionalisms nav ideologija, nav cilveku kopiba, vienotiba vienas sabiedriskas idejas varda. Tautu un naciju nacionalisma neka nosodama nav un nevar but, jo tas balstas uz cilveka dabiskam tiesibam. Nacionalisms nav nacisms!
Internacionalisms –
1) pozitivais – uz etnosu, tautu, naciju pastavesanas tiesibu ieverosanu un savstarpejo cienu balstita pozitiva sadarbibas politika;
2) negativais – kadas nacijas, etniskas grupas vai skiras intereses istenota aiz vienotas tautas idejas masketa citu etnosu, tautu, naciju izdeldesanas politika.
Nacionalais ekstremisms - ar nacionalam problemam saistiti galeji uzskati, kuri aizskar tautu (naciju) un cilveku tiesibas. Tie parasti izpauzas:
a) no tautas (nacijas) puses – cittautiesu diskriminacija;
b) no cittautiesu puses – tautas (nacijas) tiesibu ignoresana.
Izskir sekojosus nacionala ekstremisma veidus:
Sovinisms (nacionala augstpratiba) - nacionala ekstremisma izpausme ideologija un politika, kuras pamata ir vienas tautas (nacijas) ipasa sutiba vai etniskais parakums un tas tiesibu augstaka novertesana par visam citam nacijam, tautam, tautibam un nacionalam minoritatem.
Rasisms un nacisms - galeja nacionala ekstremisma izpausme, kad sovinisms pariet necilveciska attieksme un pat fiziska vardarbiba pret citam rasem un nacionalitatem.
Valsts nacionalais kosmopolitisms – tautu, nacionalisma un nacionalitasu noliegsana vai tisa ignoresana reize ar vienotas tautas pasludinasanu – valsts teorija; atsevisku tautu vai nacionalitasu lielvalstiska, maskejoties aiz saimnieciskiem apsverumiem, piespiesta asimilacija – valsts praktika.
Cilveka nacionalais kosmopolitisms – cilveka nacionalas piederibas pasapzinas trukums vai apzinata atteiksanas no nacionalas piederibas.
Etnosu un tautu tiesibas
Etnosu un tautu tiesibu starptautiska lauka praktiski neka nav. Tapec jaatzime, ka nacionalas problemas pasaules varam sodien sagada lielas galvassapes un to risinasanai tam pagaidam ir tikai divi lidzekli: ignorance un/vai bumbvedeji. ASV Augstakas tiesas loceklis Viljams Duglass ir teicis: "Lai izstradatu tiesibu normas, kuras nodrosinatu mierigu dzivi visam tautam, mums japanak starptautisko tiesibu lauka ne mazak revolucionars panakums ka kodolfizika.” Lidz sadam revolucionaram panakumam latviesi, ja turpinas ka lidz sim, diez vai izdzivos.
Starptautiski atzitas ir tautibu tiesibas uz kulturautonomiju un nacionalo neatkaribu, kas gan tiesibu normu un normativo dokumentu veida ipasi noformuletas nav. Par eiroierednu safabriceto bezjedzigo „Visparejo Konvenciju par nacionalo minoritasu aizsardzibu” drusku talak. Pasaule lielakais sasniegums tautibu tiesibu noformulesana un aizsardziba bija PSRS 1936.gada ta saukta Stalina Konstitucija! Saja joma ta bija izcils dokuments, gan stipri teoretiskaja plana, kaut gan ari praktiski tika darits ne mazums pozitivu lietu, jo PSRS kompartijas propagandiska sistema bija ieintereseta visai pasaulei paradit sevi ka spejigu nacionalas problemas pozitivi atrisinat „galigi un uz visiem laikiem”.
Kas tad saja konstitucija bija tik izcils? Milzigs sasniegums jau bija tas, ka PSRS, atskiriba no cariskas Krievijas, ne tikai atzina daudzo tautibu esamibu sava teritorija, bet ari atzina so tautibu tiesibas uz kulturautonomiju un neatkaribu. Tas tika nostiprinatas konstitucija: Savienoto republiku, Autonomo republiku, Autonomo apgabalu, pat rajonu veida, atkariba no tautibas un tas aiznemtas teritorijas lieluma. Un kaut kada patstaviba sim administrativi teritorialam vienibam tiesam bija. Piemeram, par to kulturvertibu (gan nacionalu pec formas, bet socialistisku pec satura) saglabasanu PSRS ipasi rupejas, jo ta bija izkartne visai pasaulei. LPSR latviesu kulturvajadzibam izdalija daudz vairak lidzeklu, neka tagad LR!
Vispar jau pasaule nacionalo jautajumu risinasana no lielvalstu puses valda liels egoisms, kaut ari mazakas valstis no ta nav brivas. Piemeram aplukosim pasaule jaunako – Gruzijas tragediju, kas izcelas no osetinu un abhazu tautibu brivibas cinam. Vislielakas un grutak risinamas nacionalas problemas rodas, ja etnosociala kopiena ir ar valstu robezu sadalita divas dalas un vienai nakas dzivot svesa, kulturas zina, valsti. Te der Kalnu Karabakas piemers. Gruzijas gadijuma neka tada nebija. Abhazu tautiba pilniba dzivoja sava etniskaja dzimtene, kas ieklauta Gruzijas valsts teritorija, bet osetini, ja vesturiski ari bija Dienvidkaukaza Gruzijas valsts teritorija, tad ka etniska minoritate.
Pec starptautiski pienemtiem principiem abhaziem bija tiesibas uz nacionalas minoritate statusu un autonomiju. Tas, ka kadam ir uz kaut ko kadas tiesibas, nenozime, ka citiem automatiski butu japarupejas, lai sis tiesibas tiktu piepilditas. Gruzini sadu statusu un neatkaribu abhaziem nedeva. Tadas bija gruzinu tiesibas. Abhazi cinijas un ar krievu tanku palidzibu izcinija sev valstisku neatkaribu. Te neko nevienam nevar parmest, ari krieviem – atceresimies, ari latviesi no cariskas Krievijas, kas tapat neatzina musu tiesibas, izcinija savu valsti ar anglu lielgaballaivu palidzibu (tas gan tulin aizpeldeja).
Citadi ir ar osetiniem. Osetinu etnosocialas kopienas dzimtene ir Ziemelkaukaza – Krievijas valsts teritorija. Tur viniem ir visas tautibu tiesibas. Krievija var vinus atzit par nacionalu minoritati, vai pat uzdavinat valstisku neatkaribu. Var ari to nedarit, ko ta ari nedara. Toties ta, pa pasas izurbtu caurumu, iepludina osetinus Dienvidkaukaza – Gruzijas valsts gruzinu reti apdzivotaja teritorija, izveido tur osetinu parsvaru un ar saviem tankiem palidz siem, dienvidu osetiniem, izcinit neatkarigu valsti. Vai tas nav klasisks nacionala banditisma piemers?
Par Visparejo Konvenciju par nacionalo minoritasu aizsardzibu uzreiz jasaka, ka taja nav pasa galvena – nacionalas minoritates (konvencijas subjekta) definicijas! Tad, kapec musu Saeimai bija jaratifice si bezjedziga Konvencija, ko musu valsts vadiba (Maris Gailis) parcentigi un iztapigi parakstijusi jau 1995.?gada? 2004.gada marta, viesodamies Maskava, EDSO augstais komisars nacionalo minoritasu jautajumos Rolfs Ekeuss: "Es ari nevaru definet, kas ir minoritate. Bet zinu, kas ta ir, kad to redzu.” Erta pozicija eiroierednim! Turpat ari Krievijas Valsts domes nacionalitasu lietu komitejas priekssedetajs Jevgenijs Trofimovs atzist, ka Krievijai joprojam nav skaidri definets nacionalas minoritates jedziens. Bet tas Krieviju netrauce bazt savu degunu citu valstu ieksejas lietas un tur "aizstavet” pasizdomatas minoritates!?
Nacionalos jautajumus mes Latvija esam ta saputrojusi, ka pat zinatnieku galvas putra vien ir, un lielaka – tiesi parlieku sevi iedomigajos latviesu valodniekos. Piemeram, to, ko citas valstis apzime ar vardu nacionalitate (nationality, национальность), mums partulko par tautibu. Ka sekas: нацменьшинство mes tulkojam ka mazakumtautiba, bet jatulko butu ka mazakumnacionalitate. Ar sa tulkojuma palidzibu mes pieskiram starptautiski atzitas tautibu tiesibas tam, kam pec tam pasam starptautiskam tiesibam tadas nemaz nepienakas! Vai ta varda „tautiba” milestiba nav palikusi latviesu vergu dveseles no Krievijas imperijas laikiem, kad latviesi tiesam bija tikai tautiba?
Bet visai sai - valodnieciskai putrai ir bijis apslepts merkis – jaukt cilvekiem pratus. Lai musu no latviesiem atbrivoties gribosa valdiba varetu tautai nepamaniti iztaisit pamatigu smuguli. No jaunajam LR pasem, izmesta grafa Tautiba /Nationality/, un nav kur ierakstit, ka esmu latvietis. Ta vieta, vards /Nationality/ paradas ka Pilsonibas tulkojums (nevis citizenship)!? Tagad es vairs neesmu latvietis, neesmu Latvijas Republikas pilsonis, bet Latvijas – piederigs kaut kadai teritorijai!? Ta vien skiet, ka musu valdosa klike reize ar godu ir izkukojusi ari pratu. Ari no sevi par latviesu nacionalam uzskatosam partijam nekadi protesti pret so smuguli dzirdeti nav.
Ar nacionalo minoritati saistitas problemas
Izplatitakie nacionalas minoritates jegas kroplojumi saistiti ar valsti veidojosas tautas teritorija pastavigi dzivojosiem cittautiesiem. Kadu cittautiesu kopu sava teritorija uzskatit par nacionalo minoritati, kas vienkarsi ir nacionalas un etniskas grupas, to nosaka tauta (nacija). Latvija – latviesi. Ko tie sava teritorija uzskata par cittautiesu etnosocialu kopienu vai vienkarsu kopu, un vai uzskata, ka ta pastavigi dzivo tas teritorija vai ir pieklidusi. Tapat tikai tiem, un nevienam citam, janosaka, kur pieskaitit vai likt cittautiesu lugtus vai nelugtus iecelotajus. Iedomasimies, kas ta bus par valsti, kura katrs ieklidenis vares pageret sev iegribejusos nacionalo statusu, vai to bus atlauts nodiktet arvalstim vai starptautisku organizaciju augstiem vai zemiem komisariem. Nacionalas minoritates jautajums drikst but tikai valsts iekseja lieta! Ta iznesana arpus valsts rada starpvalstu anarhiju un ir klaja iejauksanas citu valstu ieksejas lietas.
Valstisko neatkaribu izcinijusi tauta (ipasi maza) nav ieintereseta sava teritorija lielo tautu, kuru etnosi nekadi nav apdraudeti, palikusam atluzam dot nacionalas minoritates statusu, tadejadi zinama mera apdraudot savu iedzivotaju vienotibu vai pat saskaldot savas teritorijas veselumu. 20.?gadsimts Eiropai atnesis daudz piemeru, ka tada labdariba bedigi beidzas. Klasisks piemers ir Cehoslovakijas Sudetas apgabala pirms Otra pasaules kara kompakti dzivojosa vacu minoritate, kas nodeva savu mitnes valsti un par to pec kara tika patriekta. Tapat franci pec vairak neka 50 gadiem no Elzasas apgabala vaciesus, kas tur nedzivoja jau pirms okupacijas, bez zelastibas patrieca. Tacu unikalam etnosam, kurs citur nevar saglabaties un attistities, nacionalas minoritates statuss jadod.
Lai kadas tautas apdzivotaja teritorija no cittautiesiem izveidotos pilnigi jauna (pasaule neredzeta) etnosociala kopiena ar etnosam raksturigu dzives veidu, nepietiek ar daziem sa jauna etnosa parstavjiem, vajadzigs noteikts daudzums. Kads? Tas atkarigs no jauna etnosa parstavju pasapzinas, paslepnuma un etnisko saisu stipruma. Tikai no malas verojot, var noteikt, un tas ir tautas pienakums, kadi no valsti mitosiem cittautiesiem ir izveidojusi savas kopienas, kadi turpina eksistet ka nacionalas un etniskas grupas vai etniski klaiditi.
Daudz kas atkarigs no valsts tipa. Piemeram, tada bijusi koloniala imperija ka Lielbritanija par minoritatem uzskata savu bijuso koloniju, tagadejo neatkarigo valstu nacionalitasu parstavjus, kas dzivo Lielbritanijas teritorija. Bet vislielaka nozime nacionalas minoritates statusa noteiksanai ir, ka jasaprot vards dzivo. Diletantiski vai pat negodigi ir vardu dzivo saprast tikai ka atrodas vai mitinas. Lai nebutu jastridas, kam uz so dabas radito dzives telpu ir lielakas tiesibas, vai tam, kas radies un vesturiski veidojies kopa ar to, vai tam, kas taja ieklidis pie visa gatava, aplukosim nevesturisku analogiju.
Teiksim, ta pasa cilvektiesibu un minoritasu aizstavja Cilevica gimene uzbuve sev maju un kopa ar savu suni un kaki taja iekartojas. Cilevics var lepni teikt: "Mes, kopa ar savam minoritatem – suni un kaki, taja dzivojam.” Nekadu iebildumu, lai jums labi klajas! Bet labi neklajas vis, jo pec kada laika Cilevica maja iemitinas grauzeji. Nu nekadi Cilevics neteiks, ka ari sie nelugtie viesi dzivo vina maja! Cilevics teiks: "Velns pa stenderi, mana maja ieperinajusies un savairojusies grauzeji!” Vel mazak vins domas, ka tos pieskaitit pie savam minoritatem vai ar tiem integreties, bet gan ka atrak tikt vala no siem iecelotajiem, kas ati vien spejigi parversties majoritate. Varbut divus, tris pieklidusos kakus vai sunus Cilevics pazelos, pabaros, pat islaicigu pajumti dos, bet pamata domas, ka atrak no tiem atbrivoties.
No arpasaules kadas tautas dzives telpa pieklidusos, vienalga, tiem ir identiska nacionalitate ar kadu tur jau dzivojosu etnisku kopu vai nav, nevar ieklaut sis kopas sastava, tie nevar veidot ari jaunu kopu. Tie ir tikai iecelotaji, likumigi vai nelikumigi. Preteja gadijuma paris Latvija ielugto negeru basketbolistu ari jauzskata par Latvija dzivojosu cittautiesu kopu, ar tadam pasam pieklisanas tiesibam, ka Latvija jau dzivojosam.
Par parupjo piemeru minoritates jedziena butibas skaidrojumam man butu Cilevica kungam, ka ari istajam Latvijas nacionalajam minoritatem jaatvainojas. Bet es to nedarisu. Cilevica kungam tapec, ka vinam minoritates jedziens bez manis ir skaidrs, un vins to, ar izredzetai tautai raksturigo nekaunibu, apzinati izkroplo un ekspluate savtigas intereses. Turklat vina politiska darbiba Latvija ir vislielaka necienas izradisana latviesu tautai un man ka latvietim. Pavisam nepienemama man ir musu valsts varas labestiba pret so kungu, kam ne tikai atlauj ka valsts amatpersonai braukat pa Rietumvalstim un kengat par minoritasu tiesibu parkapsanu Latviju, bet ari no nodoklu maksataju naudas finanse sos braucienus. Kur vins te tadus parkapumus ir saskatijies? Kaut butu ari uz latviesu tautas parkaptam tiesibam palukojies. Bet par tas tiesibu aizstavibu jau neviens nemaksa.
Minoritatem es neatvainosos tapec, ka Latvija nacionalas minoritates nemaz nav! Vai Latvijas valsts ir vardarbigi vai ka citadi pievienojusi kada svestautiesu etnosa dzives telpu? Vieniga nacionala minoritate Latvija var but livi, bet tie ir parak mazskaitliski!
Tas ir kaut kads arprats, ka musu vara, prese un pat zinatnieki (ipasi Ina Druviete) iemilejusi vardu mazakumtautiba, ta jegu definet nespejot! Par nodevigo tulkojumu jau runa bija augstak. Labaku davanu pretlatviskiem un pretvalstiskiem spekiem pasniegt neiespejami. Tie to ari pret mums krasni izmanto. Kas tad ir tas mazakumtautibas? Tas dzivo starp vairakumtautibam vai?! Mazakumtautiba ta pati tautiba (народность) vien ir. Latvija: tikai livi. Krievija gan to ir vesels lerums. Bet ja runa ir par atskirigiem no tautas etnosa visu citu etnosu diasporas parstavjiem, tad tie ir cittautiesi vai svestautiesi, musu gadijuma var teikt ari nelatviesi, pedigi – etniskas minoritates. Tapat varda pamattauta varda tautas vieta lietosana ir nesaprotama. Pamattauta var but kada ipasi izcelta tauta daudztautu valsti, ja tada vispar ir. It ka Latvija butu ari citas tautas? Ja valsti veidojosa etnosociala kopiena skiet par garu, var teikt - majoritate. Ja nepietiek ar latviesi, var lietot pamatiedzivotaji, parejos apzimejot ka cittautiesi vai svestautiesi.
Savas tautas Kangari
Musu Valsts prezidents saskana ar Satversmi par savu darbibu politisko atbildibu nenes. Nezin ko Satversme ar to ir domajusi – laikam to, ka Valsts prezidentam jabut politiski neitralam. Nevis, ka tas var darit un runat, ko grib. Tacu musu Valsts prezidente V.?Vike-Freiberga faktiski bez tautas dotam pilnvaram realizeja virsvadibu Latvijas ieklausanai ES. Vel trakak – istenoja pati savu arpolitiku un uzspieda to Saeimai un valdibai. Piemeram, sakara ar piedalisanos PSRS uzvaras 60 gadu jubilejas svinibas un atteiksanos no likumigas Latvijas teritorijas - Abrenes aprinka, kura nu musu glevajai Saeimai aiz kauna bija jaatbalsta ar atpakalejosu datumu. Tadu darbibu citadi kvalificet nevar, ka tautas un valsts nodevibu un rupju Satversmes parkapumu.
No musu pecatmodas Valsts prezidentiem Satversme paredzeto funkciju pildisana Guntis Ulmanis neiztur salidzinajumu ne kompetences, ne aktivitates zina ar Vairu Viki-Freibergu, kas arvalstis spidosi parstaveja LR. Jautajums tikai kadu – atjaunoto LR vai jauno - 4.?maija? Neatkarigo vai ASV bruncos iekerusos? V.?Vike-Freiberga bez saubam ir izcila personiba un spoza oratore. Tikai liels talants var panakt to, ka tie, kurus tu esi neskaitamas reizes nodevusi, aiz pateicibas veido tev ziedu saules! Diemzel tauta pati vainiga, ka aiz si areja spozuma nespeja saskatit, ka sis personas darbi ne visai atbilda latviesu tautas interesem, dazkart pat Satversmei. Piemeram, 2005.?gada Ziemassvetku prieksvakara laikrakstam "Izvestija” sniegtaja intervija vina par Abreni pazino: "Latvija nepretende uz si regiona atgusanu”. Guntis Ulmanis sakuma vismaz sad tad ierunajas par nacionalu valsti, par latvisku Latviju, kaut otraja prezidentacijas perioda jau runaja tikai par politisku naciju un multinacionalu kulturu. V.?Vike-Freiberga jau ar pirmo dienu atklati parstaveja 4.?maija republiku un isi pirms atkatotas ievelesanas krampjaini iekeras ASV bruncos. Vismaz no tas informacijas, kas bija pieejama tautai, citu secinajumu izdarit gruti. Varbut ir vel cita informacija!?
Ka piemeru istas informacijas slepsanai no tautas minesu Valsts Prezidentes preses dienests izplatito zinojumu par V.?Vikes-Freibergas runu Dienvidafrika ANO konference. Zinojuma ir teikts, ka Prezidente pieskarusies jautajumam par padomju varas istenoto totalitarisma politiku, un sniegti tikai divi Prezidentes citati:
- "Sistematiskas rusifikacijas programmas del latviesi kluva par minoritati daudzas valsts pilsetas.”
- "Lai parvaretu totalitara rezima tragisko mantojumu un veicinatu visaptverosas un atvertas sabiedribas attistibu, sociala integracija tika izveleta ka viena no galvenajam Latvijas valdibas prioritatem. Musu Valodas likums ir rupigi izvertets un atbilst visiem augstakajiem starptautiskajiem standartiem. Musu Pilsonibas likums ir atvertaks un liberalaks neka, piemeram, Vacija.”
Tiesam! Tagad LR pilsoniba uznem pat atklati valsti, tas iekartu nosodosus un okupacijas faktu neatzistosus nepilsonus (demokratija tacu!), bet arvalsts pilsonim lauj organizet stabus, kas pretvalstiski musina Latvijas iedzivotajus. Ar pukem un bucu VVF apsveic simts tukstoso naturalizeto LR pilsonibu ieguvuso Latvija ievazato krievu laika, kad desmitiem tukstosi latviesu spiesti pamest Latviju darba meklejumos!
No prezidentes teikta izriet, ka daudzas Latvijas pilsetas latviesu minoritates integracija rusificetaja vide un visaptverosas un atvertas sabiedribas attistiba ir viena no galvenajam LR valdibas prioritatem. Ta tas tiesam ne tikai runas izskatas. Jo kurs tad likvide totalitara rezima tragisko mantojumu ar atvertakas sabiedribas un atvertaka un liberalaka Pilsonibas likuma palidzibu? Ja vel ieverosim, ka prezidente to totalitara rezima mantojumu netaisas likvidet, bet tikai to parvaret, ko varetu saprast ka aizmirsanu vai atstasanu pagatne, tad rodas jautajums, ar ko PSRS totalitara rezima istenota rusifikacijas programma atskiras no pecatmodas LR varas istenotas integracijas programmas? Abas centretas iznicinat latviesu valsti un latviesu tautu. Turklat no Prezidentes runas atreferejuma nav redzams, ka vina pret latviesu tautu notikuso butu kvalificejusi ka noziegumu. Toties atzimejusi nacistiskas Vacijas briesmigos holokausta noziegumus.
Sava atkartotas amata stasanas inauguracijas runa (08.07.03.) nu jau no Saeimas tribines Valsts prezidente V.?Vike-Freiberga: "Katrai tautai ir sava unikalitate, savs skaistums un sava ipasa vertiba. (..) Latvija ir atverta visiem saviem iedzivotajiem. Vina ir atverta visiem, kas to velas, lai vini klut par pilsoniem. Mes esam atverta valsts un atverta sabiedriba. Mes augstu vertejam visas savas parstavetas tautas, kas Latvija ir radusa majvietu. (..) Mes esam bagati sava daudzveidiba.”
Tautas dzivo sava etniskaja dzimtene un tikai tur izpauzas vinu skaistums un ipasa vertiba. No savas etniskas dzimtenes atskelusamies klaiditiem var but tikai individuals skaistums un vertiba. Var but… Bet ko labu savas bijusajas kolonijas vareja atstat PSRS? Imperijas savas kolonijas liela vairuma izmetina metropoles mazvertigakos, kuru ambicijas parsver darba un savas zemes milestibu, un brivlaistos noziedzniekus, maza vairuma – ipasi priviligetas kastas, piemeram, virsniekus un augstus ierednus, koloniju parvaldisanai. Redzam jau mes to skaistumu, kas nak no Latvija atstata krivvalodiga pula dazu nekaunigu ebreju vadiba.
Pagatne tautas veidojusas valstis savu etnosu un vesturiskas dzives telpas aizstavibai. Ta bija lidz LR "atjaunosanai”, kas ar savu prezidentu, premjeru un ministriem sevi piesaka ka demokratisko un atvertako valsti pasaule. Kas devis V.?Vikei-Freibergai un musu varnesiem tiesibas atvert latviesu valsti visiem, kas to velas? Un kapec tad tada valsts vispar vajadziga: visiem salasnam, kas grib tas pilsonibu, un visadiem iznireliem, kas mil pagozeties vara?
Ta vieta, lai aizstavetu lielvalstu izraisitaja kara un genocida cietusos latviesus, mums rodas prezidente, kas vairak doma par kolonistu ertibam Latvija, un ka vel kur aizstavet ebrejus. Piemerotaku vietu par Rigu nav varejusi atrast 4.?starptautiska konference Ebreji mainigaja pasaule (ari ieprieksejas notikusas Riga), ko, saprotams, ar patiesu prieku steidz atklat musu Valsts prezidente V.?Vike-Freiberga un Ministru Prezidents Andris Berzins. Berzins pat izgudro jauninajumu nacionalaja terminologija un aizmuldejies tiktal, ka daudznacionalisms esot valsts bagatiba. Drosi vien pedeja, kas palikusi vina vaditaja valsti. LR varas merkis cela uz NATO esot turpinat izvertet vesturi. Ka? Latvijas skolotajiem japiedalas holokausta studiju skola Jeruzaleme, bet valsts prezidente V.?Vike-Freiberga uznemusies personigu rupi par pieminekla uzstadisanu Rigas sinagoga? Ari 2003.?gada Valsts Prezidente atkal Riga sveic vispasaules cionistu vaditajus, ka ari Izraelas parlamenta spikeri, un 16.09. atklaj 5.?starptautisko konferenci Ebreji mainigaja pasaule! Holokausta pieminas pasakumos V.?Vike-Freiberga vienmer ir pirmajas rindas, bet Politiski represeto salidojuma laika vina apmekle jasanas sporta sacikstes. Holokausta cietusajiem vina ir ka mate, bet politiski represetajiem ka pamate. Ka vajag necienit savu tautu, lai 8.?maija nepabutu kopa ar to seras par saviem kara laika upuriem, bet sedetu Maskava noziedziga Otra pasaules kara izraisitaju un uzvaretaju vidu!
To, ka Latvijas valstij jaievero visu tas iedzivotaju tiesibas, visskalak un nekaunigak, Austrumu un Rietumu pretlatvisko speku atklati vai slepeni atbalstiti, blauj tie, kam taja atrasties nav nekadu tiesibu, jo te ieradusies ka okupetajvalsts padotie un latviesu tautas aplaupitaji un paverdzinataji. Par siem blavejiem ipasi nebutu jabrinas, bet, kad pret valsts dibinataju jeb iedzimto tautu nostajas musu Valsts Prezidente, tas jau ir kas nebijis!
Valsts prezidente V.?Vike-Freiberga ir pret atriebibu?! Vinasprat, mes nedrikstam domat ta: ja mums kads pagatne darijis pari, tad mes varesim uzlabot situaciju, atbildot paridaritajam ar to pasu. Izdzit laupitaju no sava mitekla un atnemt tam laupijumu, ta nav atriebiba, bet taisniga un tiesiska darbiba. Latviesi tacu pec tam netaisas vajat laupitaju aiz savas valsts robezas – ta gan butu atriebiba. Bet stimulet citu valstu pavalstniekus bez so valstu oficialas piekrisanas uznemt Latvijas Republikas pilsoniba gan ir nopietns starptautisko tiesibu parkapums, kas dod sim valstim tiesibas jebkada veida iejaukties sada procesa partrauksanai.
Spriedelejot, ka mes nedrikstam klut par pagatnes kilniekiem "un savu pagatni ka akmeni karinat pie kajam, un traucet sev iet talak” (uz kurieni - uz ES vai savas valsts un tautas kapu? A.?A.), V.?Vike-Freiberga saka, ka mums sabiedriba jaintegre visi, pat tie, kas pagaidam neruna latviski, un "visiem jajutas ka latviesiem”, piezimejot, ka ar latviesiem vina saprot visus Latvijas iedzivotajus. Latvijas Inteligences apvienibas 49.?konference (23.10.02) vina jau strikti aicina pierast pie domas, ka visi Latvijas pilsoni ir latviesi. Sodienas pasaule ta prasot. Neka jauna, tas jau ir dzirdets! Zbignevs Bzezinskis: "Rikojieties arkartigi piesardzigi, jums ar laiku jarada brivpratigas asimilacijas process, lai pakapeniski Latvijas krieviski runajosie klutu par krieviski runajosiem Latvijas pilsoniem, kas velak klutu par krieviski runajosiem latviesiem. Alternativu nav. Vai jus domajat, ka NATO nodrosinas jums militaru aizsegu pret Krieviju un finanses nelatviesu deportaciju?” Kas ir sis kungs, liekas, visi zina. Skaidrs, ka ne NATO, ne ari Eiropas Savienibai Latvija nav vajadziga ne Kosova, ne Ziemelirija. Tacu Rietumos nav mulki. Tur zina musu bezizejas situaciju un gatavi savas pasaules problemas risinat uz vajako rekina – soreiz latviesu tautas. Godigumu nesagaidisi ne no Rietumiem, ne no pasmaju latviesu kolaborantiem.
Tapec ari neviens nebrinisies, ja peksni kads saks paust uzskatu, ka latviesu valodas likums nav vajadzigs, jo tas neatbilst demokratijas izpratnei pasaule. Pirma ir musu Valsts prezidente, kas pauz uzskatu, ka latviesu valodas perfekta parvaldisana Latvijas tautas parlamentariesiem nav obligata. Kada ciena pret organu, kas to ieveleja! Bez sa organa atlaujas var ari Latviju, izkalpojot svesam varam, ieraut kara stavokli pret tukstosiem kilometru attalu valsti. Tacu varas vienmer par maz, tapec jaiestajas par Satversmes grozisanu un tautas veletu Valsts prezidentu.
Bet, laikam ari ar to demokratijas izpratnei, atvertibu un bagatibu sava daudzveidiba Latvija neiet ka vajag, un (01.09.06.) intervija Latvijas radio V.?Vike-Fraiberga jau norupejusies, ka Latvija vajadzetu noteikt – piedalities velesanas ir obligats pilsonu pienakums. "Ja paliksim gulam aizkrasne, kada rita varam pamosties ar atzinu, ka valsti valda tadi speki, ko neatbalstam.”
Tikai nedomajiet, ka VVF starp Latvija prominentam personam ir vientula savos latviesu iznidesanas tikojumos. Tadi ir visi sorosiesi. Ari bijusi avizes „Diena” galvena redaktore Sarmite Elerte, kas, tagad jau Nacionalas kulturas padomes priekssedetaja, Latvijas Avize (04.09.09.), sajusminoties par VVF savulaik lietoto precizo apzimejumu – „visu tautibu latviesi” -, turpina latviesus un krievus integret vienota nacija un nacionala valsti, atzimejot, ka nacijas latviska dala, etniskie latviesi ir pietiekami pasapzinigi, lai uzturetu integracijas pamatus. Varat iedomaties, ko si dama paveica budama „Dienas” galvena redaktore, un ko paveiks budama Nacionalas kulturas padomes priekssedetaja!
Tadi pat politiskie intelektuali veido musu jaunas, par nacionalam sevi reklamejosas, politiskas partijas. Piemeram, S.Elertei tuvu stavosa „Pilsoniska savieniba”, kas tikai tagad sola Latvija veidot „Eiropeisku nacionalu valsti” (Interesanti, ko vini visu laiku darijusi?), bet ari tagad vel nevar izskaidrot, ko viniem nozime jedziens nacionala valsts? G.V.Kristovskim ta esot teritorija, pilsoniba un valoda. Ja esi padumjs vai tev ir netiri noluki, nu neceri cilvekiem tik naivi iecurat smadzenes. Teritorija, pilsoniba un valoda ir visam pasaules valstim – tad iznak, ka visas ir nacionalas? Tad, kada jega vardam nacionala pirms valsts!? Bet - ai, ka gribas cilveku pratos novienadot latviesi ar latvijiesi un nacionalam un nacijai piedot valstiskuma jegu. Atliek vien izsaukties: „Cik tad vispar ir tadi „tirie latviesi”?” un cionistu uzdevums: atbrivoties no visa etniska, bus izpildits. Pasaule citigi stradas kosmopolitiski pasaules pilsoni, kurus uzraudzis un vadis ebreju etnoss.
Pedejais krupis
Beidzot, 26.05.05., LR Saeima (Arlietu komisijas priekssedetajs „latviesu nacionalists” – A.Kirsteins) ratificeja nacionalo minoritasu Konvenciju, tai pievienojot savu nacionalas minoritates definiciju. Ja ta labi apskatas, konvencijai pievienota definicija un atrunas ir tuksa butaforija - latviesu mulkosanai. Faktiski konvencija ir pienemta bez izmainam – ka eirokomisari un latviesu naidnieki prasija. Par to savu apmierinatibu un pateicibu musu arlietu ministram A.?Pabrikam nekavejas izteikt EDSO augstais komisars minoritasu jautajumos R.?Ekuess.
Si definicija pie nacionalam minoritatem pieskaita visus LR pilsonus nelatviesus, kas dzivo Latvija. Ari imigrantus. Turklat konvencijas sniegtas prieksrocibas atlauj baudit ari nepilsoniem, kas pastavigi un likumigi dzivo Latvija. Tatad Latvija nacionalas minoritates statusu iegust ari nacionalas un etniskas grupas, ka ari atseviski etniskie klaiditi, bet galvenais – visi peckara imigranti! Lidz ar to talaka Latvijas varas cina par okupacijas fakta atzisanu klust bezjedziga. Komedija ir beigusies. Par tadu konvenciju PCTVL un Tatjanai Zdanoka ir stava sajusma! Savukart latviesiem atliek tikai norit savas varas - Tautas partijas, tas arlietu ministra Arta Pabrika izcepto un Saeimas pasniegto pedejo krupi. Pedejo, jo vairak kas savas tautas nodeviba skiet pat teoretiski nav iespejams. Tacu vara tadu vel atrod!
No militara dienesta begulojoso sarakstos mums esot vai 5000 personu. Valsts sakartosanas un militari patriotiskas audzinasanas vieta musu vajajai un stulbajai valsts varai vieglak ir vispar likvidet obligato militaro dienestu. Valsts brunotas aizsardzibas speja tizluma zina tiek pieniveleta valsts varas spejam. Ta jau ir ne tikai latviesu gariga atbrunosana, bet masveidiga latvju viru pataisisana par ierocus nest nespejigiem, tadu ka darba lopu citam kareivigam tautam audzesana. Dazu militaralgotnu vienibu uzturesana ir nekas vairak, ka lauku zandarmerijas vienibu sagatavosana, kuru maku un asinis par realiem vai politiskiem grasiem var iznomat varenakam valstim to politisko un militaro merku sasniegsanai.
Alfreds Abele
20.09.2009.

Kategorija: Nedrīkstam klusēt | Pievienoja: Janis_A (22.Sep.2009)
Skatījumu skaits: 2502
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika