Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Nedrīkstam klusēt |
http://www.aisbergs.lv/?p=16224
NEDRĪKSTAM KLUSĒT 09.02.2010
Jaunajā karā par savu brīvību, patiesu neatkarību un galu galā – par savu dzīvību, mūsu pienākums ir dot miermīlīgus triecienus, kuriem nevarēs pretoties ne amerikāņu armijas varenība, ne Latvijas iekšējie kompradoru un tirgotāju-augļotāju elites žandarmu-policijas spēki. Mums nav vajadzīga pretlikumīga rīcība, kura tikai stiprinās bandītu varu, kas konvertējuši varu par īpašumu un aplaupījuši savu tautu. Šim nolūkam varam izmantot sekojošus pasākumus:
. Pie augstāk minētā jāpiebilst sekojošais: bagātā Latvijas zeme vienmēr barojusi un arī turpmāk nodrošinās mūsu tautu ar pārtiku. Lai uzvarētu Ceturtajā pasaules karā, nepieciešams tikai izņemt savu naudu no bankām, nepirkt reklamētos produktus, pilnīgi boikotēt noziedzīgās ārzemju spekulantu salašņas, kuri pārņēmuši visu Latvijas tirdzniecības sistēmu un vairāk nekur, pat sētniekos, neievēlēt demokrātus - „reformatorus”. Lai viņi savas „reformas” veic tajās valstīs, uz kurām „pārpumpējuši” no mums nolaupīto naudu. „Demokrātiskajās” valstīs par šādu „reformu” mēģinājumu vien, viņiem ātri apgrieztu kaklus. Diemžēl apstākļos kad tautas vairs nav, bet ir tikai pilnīgi apdullināti, nodzirdīti, narkotiku pārņemti, masu informācijas līdzekļu zombēti, apmuļķoti un izmirstoši iedzīvotāji, kuri tikko savelk kopā galus, mēs neesam spējīgi dot šos nāvējošos sitienus vienlaicīgi, lai vienreiz un par visām reizēm šo sērgu iznīcinātu visā Latvijā. Bet tautai ir cīnītāji, ir gribas un pienākuma cilvēki, ir patrioti, ir galu galā vienkāršie latvieši, kuriem pats nosaukums „Latvieši” uzliek par pienākumu verdziskā pakļāvībā nenoliekt galvu kolonizatoru priekšā, nesamierināties ar varmācību, apspiestību un neģēlību… Vajag tikai sākt.. un uzvarēt! Vai mirt! Savā liktenī mēs paši esam vainīgi. Tie esam mēs, kas ar savu rīcību stimulējām visus jūdu-reformatorus, tie esam mēs – latviešu tauta, kas uzspļāva sev, atmeta ar roku – pārdodiet kaut verdzībā, bet ar „Pepsi” un biksīšu ieliktņiem, bet pats galvenais – lai būtu vairāk degvīna, alus un tabakas (kā priekš austrumeiropas tautām to savā laikā jau plānoja Hitlers). Tiešām mūsu tauta ir ļoti pacietīga un mīklaina. Tā saucamie „reformatori” aplaupīja visus pa tīro – nozaga visus uzkrājumus un ietaupījumus, atņemot pienākošos daļu sagrāva rūpniecību un izlaupīja to. Bet tauta klusē. Ja tā būtu itāļu, amerikāņu vai franču tauta, ar kuru tā izrīkotos, teiksim angļi, tad tajā pašā dienā, kad viņiem atņemtu ietaupījumus, miljoniem cilvēku būtu izgājuši ielās un atcēluši no amata un nosūtījuši uz cietumu visas valdības kopā ar prezidentiem! Un viņi (valdības un prezidenti) būtu gājuši, noteikti būtu gājuši, jo pretējā gadījumā viņus pakārtu pie laternu stabiem! Bet galvenos „reformatorus” viņi ieslodzītu trako namā vai nosēdinātu uz elektriskā krēsla. Elektriskais krēsls ir īsti piemērots draņķa „reformatoriem”, kuri saviem sadistiskajiem eksperimentiem izmanto dzīvus cilvēkus, miljoniem dzīvu cilvēku. Vai arī tos dzīvus saplosītu gabalos! Un pareizi darītu! Tāpēc, ka nedrīkst atņemt to, kas nopelnīts daudzu gadu laikā. Un tad nekad, nekad neviens nekauņa „reformators”, „pārbūves” maniaks pat līdzīgas domas neuzdrīkstētos turēt galvā. To pilnīgi likumīgi un taisnīgi izdarītu jebkura pasaules tauta. Jebkura. Bet mūsu latviešu tauta neizdarīja. Cilvēki klusēdami atdeva savu naudu. Kam? Klusējot! Atdeva naudu! Un turpina klusēt. Atdeva visu naudu! Pazaudēja darbu! „Demokrātisko reformu” pavadījumā klusējot izmirst. Un tā visā Latvijā, kurā milzums visādu tautiski - patriotisku kustību, daudz partiju un patriotu, bet neatradās neviena Kārļa Ulmaņa… Bet „reformatori” turpina pamācīt tautu. Bet tauta izmirst. Bet visi nelieši ir dzīvi. Viņi zied un plaukst. Viņu ģimenes dzīvo savās ārzemju villās un pilīs. Viņi aptaukojas un priecājas, raksta memuārus, viņu sejas nepazūd no televizoru ekrāniem, viņi pastāvīgi pamāca šo muļķa tautu, kura nekādi nespēj pienācīgi novērtēt viņu gudrās un progresīvās reformas. Viss ir izzagts un atdots „izredzētajiem”, tikai ne latviešiem. Toties mērķis ir sasniegts – latviešu tauta strādā par grašiem to labā, kuriem pieder Latvijas uzņēmumi un zeme. Visā pārējā pasaulē to sauktu par aparteīdu, bet tautas izmiršanu – par genocīdu. Latvijā tas skaitās normāli un to sauc par „demokrātiju”. Visa pasaule domā, ka tā ir latviešu tautas gribas izpausme. Tā domā tāpēc, ka tauta ir vienaldzīga. Bet tā ir maldīga bezdarbība. Arvien biežāk un biežāk brīvajos masu informācijas līdzekļos skan savas Dzimtenes patriotu sašutuma pilni vārdi. Tirgoņu-augļotāju elite baidās no savas tautas. Viņa baidās, ka tauta prasīs atbildību par salaupīto. Tāpēc viņi arī pilnveido „demokrātiju”, kurā viss tiek pirkts un pārdots un kurā neviens neatbild par genocīdu pret nāciju. No: http://www.aisbergs.lv/?p=894 | |
Kategorija: Nedrīkstam klusēt | Pievienoja: Janis_A (09.Feb.2010) | |
Skatījumu skaits: 1018 |
Komentāru kopskaits: 0 | |