http://www.aisbergs.lv/?p=370

Divdesmitā gadsimta galvenais rezultāts un jaunā pasaules kārtība

NEDRĪKSTAM KLUSĒT 06.10.2008

Kāpēc ir globālizācija un ko tā dos nākamajam gadsimtam? Vispirms noskaidrosim jēdzienu.

Globālizācija ir pasaules finanču oligarchijas un starp nacionālo korporāciju vadītāju mākslīgi radīts internacionāls process, lai atvērtu pasaules tirgu brīvai kapitāla, preču un darbaspēka plūsmai un iegūtu ātrāku, vieglāku un lielāku peļņu, atņemot to citiem. Notiek kapitāla aizplūšana no produktīvās ekonomikas uz spekulatīvo un iejaukšanās ekonōmiskajos procesos ar polītiskiem, ideoloģiskiem un militāriem līdzekļiem, t.i., totālitārām metodēm. Globālizācijas dēļ valstis zaudē savu polītisko un ekonōmisko neatkarību, nonākot pilnīgā oligarchu kontrolē.

Globālisms ir pavisam jauns jēdziens. Tā darbība ir universāla un dziļa un skaŗ ikvienu, kardināli mainot ļaužu dzīvi. Piepildīsies mondālistu vispārdrošākie sap­ņi: izveidosies vispasaules valdība (neredzamā roka), kas kontrolēs pasaules vienoto finanču sistēmu, plašsaziņas līdzekļus un zemes dzīļu resursus. Nebūs vairs valstu, tautu un to valodu. Būs vienveidīgs, kosmopolītisks pūlis ar kopēju valūtu, vienu valodu, subkultūru un vienu reliģiju: kalpošanu zelta teļam. Valdīs jaunā pasaules kārtība. Dolārs svinēs uzvaru pār pasauli, un tas būs lielākais 21. gadsimta notikums. Ne velti uz 1 dolāra banknotes ir uzraksts: «NOVUS ORDO SECLORUM» (jaunā pasaules kārtība). Protams, tas tā varēs notikt tikai tad, ja arī 21. gadsimtā globālizācija norisēs tikpat gludi kā pašlaik.

Kas un kāpēc organizē globālizāciju? Ne jau valdības un polītiskās partijas! Organizēja un finansēja oligarchija un starpnacionālo korporāciju vadītāji. Kāpēc viņi tā darīja?

.

Ir divi galvenie ekonomiskās attīstības principi: produktīvā (ražojošā) un parazitārā (spekulatīvā). Izrādījās, ka ātri un lielu naudu var taisīt ar spekulācijām (kapitāla), īpaši biržā. Vajag tikai dažas sekundes, lai nospiestu pareizo pogu, izņemtu kapitālu no brūkoša uzņēmuma vai bankas un pārsūtītu uz citu – perspektīvāku. Tiešām – ir daudz grūtāk un sarežģītāk organizēt un vadīt ražošanu, atrast tirgu un savu preci pārdot ar peļņu. Tāpēc pāri pasaulei veļas globālizācija.

Bez tam 20 gadsimta nogale sagādāja ideālus apstākļus globālizācijai: sociālistiskās sistēmas sabrukums, vienpola pasaules rašanās, zinātniski techniskā revolūcija, īpaši informāciju tehnoloģiju, u.c. notikumi. Komūnistiskās ideoloģijas krachs pavēra neierobežotas iespējas pretējās attīstībai. Iestājās liberālisma triumfa laikmets. Tas pacēlās augstākā pakāpē – neoliberālismā, kas nojauca visas morālās un ētiskās barjeras. Sabiedrības attīstībā notika vēl nebijis lūzums un vērtību nomaiņa, kā rezultātā dzima globālizācija.

Visi minētie 20. gadsimta notikumi ir paši par sevi grandiozi, bet katrs atsevišķi tie neizraisītu tādas totālas sekas kā visu sintēze – globālizācija, kuŗas indīgie gēni būvē jauno tūkstošgadi.

Daudzi globālizāciju uzskata par objektīvu attīstības procesu, brīvo tirgu – par panaceju, totālo privātizāciju – par nepieciešamību utt., tikai nedrīkst nekur šais procesos iejaukties valsts. Lai tirgū saglabājas chaosa elementi, lai finanču sistēmu rēgulē alkatīgi spekulanti, viss sakārtosies attīstības virzienā pats no sevis: sāksies augšupeja, radīsies vidusslānis un visi sāksim dzīvot labāk.

Tā var domāt tikai tie, kas nezina, ka tāda attīstība ir pretrunā ar entrōpijas likumu, tic mītiem un dezinformācijai, ko tiem ieskalojuši smadzenēs plašsaziņas līdzekļi.

Nu nepietiek to pasaules labumu tik daudz un visiem, kā to sola liberālisma propagandisti! Tā­pēc arī kapitālisti neiegulda kapitālu (ir taču tāpēc iedibināta postindustriālā sabiedrība), lai ražošanu paplašinātu un celtu vispārējo dzīves līmeni pasaulē. Tie saprot, ka arī sociālajos procesos tāpat kā dabā pastāv iespēju robežas: vieglāk atņemt citiem un paņemt sev, bet vēl labāk piespiest dzīvot taupīgi tautu. Šādu polītiku varenie sekmīgi īsteno visā pasaulē: tie nemitīgi vairo savas bagātības un algo varu, kas tās sargā. Rezultātā bagātākie kļūst arvien bagātāki, bet nabagie – vēl nabadzīgāki. Tas ir globālizācijas sociālais sasniegums 20. gadsimtā. Vai pasīvi gaidīsim turpmākos sasniegumus 21. gadsimtā?

Īstenībā vajadzētu taupīgi dzīvot visiem, jo ekonomiskie u.c. aprēķini liecina, ka zeme un, galvenais, paši cilvēki nespēj sev ar savu darbu nodrošināt visiem pasaules iedzīvotājiem tik augstu dzīves standartu kā Rietumos, bet bez darba jaunas vērtības nerodas. Tāpēc notiek tieši otrādi – arī paši rietumnieki sāk saprast, ka 21. gadsimtā nāksies savilkt jostas ciešāk, bet, lai izvairītos no tā, ir slepens projekts «Zelta miljards». Tas paredz krasi samazināt patēriņu, un tāpēc pasaulē jāpaliek tikai 1 miljardam iedzīvotāju. Šādam iedzīvotāju skaitam varēs nodrošināt augstu patēriņu ilgstoši. Lūk, kāda ir neoliberālistu plānotā gaišā nākotne cilvēcei – tieša un reāla, nevis utopiska, kāda bija komūnistiskā!

Un tas par spīti tam, ka mūsdienu modernā technoloģija bez īpašām grūtībām arī turpmāk varētu nodrošināt visiem iedzīvotājiem, pat 15 miljardiem, normālu dzīvi, bet ne Rietumu superlīmenī. Tomēr tas oligarchijai nav pieņemami, jo jebkurā gadījumā katrs indivīds tērē rezerves, un tāpēc vieglāk ēdēju skaitu samazināt nekā tiem ļaut nekontrolēti vairoties. Un vēl uzņemties atbildību par tiem! Globālizācija ierobežos un samazinās cilvēku skaitu vēl vairāk nekā abi pasaules kaŗi kopā.

Pēc kaŗa nāca iekšā kapitāls, jo bija jāatjauno nopostītais. Nebija preču, visa kā trūka, bet tagad stāvoklis ir pretējs: noliktavās – nepārdoti preču kalni, jo ļaudīm zema pirktspēja, ir stagnācija, sākas krīze. Šo pretrunu atrisināt uz tautas rēķina mēģina globālizācija. Tā likvidēs liekos pirkt nespējīgos – tie strauji izmirst paši –, tad var samazināt ražošanu, ietaupot resursus un kapitālu, un tādējādi ilgstoši nodrošināt superpatēriņu Zelta miljardam. Lūk, velnišķīgie globālizācijas plāni!

Vai ļaudis ko zina par šādiem plāniem? Vai plašsaziņas līdzekļi par globālizāciju neko neraksta? Raksta gan. Bet ko?! Plašsaziņas līdzekļu nozīmi mūsdienās grūti pārvērtēt. Tie ietekmē, rada viedokli, stimulē vai gluži pretēji – noliedz un dezinformē. Informācija tiek rūpīgi pārstrādāta un dozēta masīvās porcijās tā, ka spiež uz zemapziņu un cilvēks sāk tai fatāli ticēt. Vai otrādi – noklusē vispār. Daudz spēcīgāka ietekme ir psichotronajiem ieročiem. To iedarbe ir tieša, un palīdz ļaudīm «pareizi» balsot vēlēšanās. Pāris piemēru.

Daži sociologi savos darbos ir skaidri parādījuši, ka pašreizējais augstais Rietumvalstu dzīves standarts ir atsevišķas 300 gadu ilgas attīstības un labvēlīgu apstākļu sakritības īpašs fenomens un ka pašlaik pasaulē vairs nav un nebūs tādu apstākļu un ekonomiskā pamata, lai rastos jaunas patērētāj sabiedrības. Šis fenomens nevar atkārtoties, tāpat kā homo sapiens vairs nevar attīstīties no zemākas radības otrreiz. Tomēr mūsu presē par to ne vārda! Gluži pretēji – totāla globālizācijas labumu uzmācīga propaganda: būs investīcijas, būs vidusslānis, būs…, dzīvosim bagāti tāpat kā Eiropā utt., utml.

Otrs piemērs. Nekur nav ne lasīts, ne dzirdēts par ģeo- un bioekonomikas pētījumiem. Tie liecina, ka Latvijai nav iespēju ražot pasaules tirgum konkurētspējīgas rūpniecības un lauksaimniecības preces sava bargā (5 mēnešu ziema) klimata dēļ. Šā apstākļa dēļ Latvijā ražotai precei nāk klāt lieki izdevumi, kādu siltajās zemēs vispār nav. Kapitālisti to saprot un tāpēc pie mums līdzekļus neinvestē, jo, atkārtoju, Latvijā ražotās preces nav konkurētspējīgas lielākas pašizmaksas dēļ. Tie investē Ķīnā (lai arī tur nav demokratijas un valda komūnisti), Dienvidaustrumāzijā (par spīti tam, ka dažviet tur totālitāri režīmi) u.c., kur ražošanas apstākļi daudz izdevīgāki zemā energopatēriņa un lētā darbaspēka dēļ. Bet ko mums nepārtraukti un uzmācīgi sludina plašsaziņas līdzekļi? Tie neatlaidīgi dezinformē sabiedrību, ka Latvijā plūdīs investīcijas, ir lēts darbaspēks u.tml. Bet tas tikai lētāks. Lēts tas ir tikai Ķīnā, Dienvidaustrumāzjā. Latīņamerikā un citur savu ļoti labvēlīgo bio- eko- ģeogrāfisko apstākļu dēļ, un tāpēc kapitāls aiziet tur.

Vērtēsim tādēļ lasīto un dzirdēto vienmēr kritiski un vairāk domāsim paši! Veidosim labāku dzīvi mēs paši. Tikai paši…

Jēkabs Grīnbergs
No: http://www.latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1798

P.S. Rit trešā tūkstošgade. Jau nomainījušās vairākas paaudzes un ģenerējies jauns cilvēka tips – homo humanus. Tas nezina, kas ir ekspluatācija, konkurence, globālizācija, un nespēj saprast, ka ļaudis var kaŗot un nogalināt cits citu. Tas zina, ka visiem ir godīgi jāstrādā un jāievēro likumi. Katrs ir apmierināts ar to, kas viņam ir, un netīko pēc tā, kas pieder otram. Visi dzīvo sadarbībā, solidaritātē un mīlestībā. Virs zemes valda harmonija un miers, jo visi cilvēki dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem…

Ir sākusies jauna ēra cilvēces vēsturē.