Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Nedrīkstam klusēt

Cirpsim biezāku vilnu!

http://www.aisbergs.lv/?p=19401

 

Cirpsim biezāku vilnu!

NEDRĪKSTAM KLUSĒT 22.02.2011

 

NO «AISBERGA» PASTA KASTĪTES
.

Samazināt, griezt, apcirpt, paaugstināt nodokļus, grābstīties pat ap to pensionāru maciņiem, kuros valsts ieliek līdz 165 latiem mēnesī, ar 8 latu pabalstu bērnam mēnesī piebremzēt dzimstību un – kā gudri komentatori pasākuši sacīt – utt. un tā joprojām. Starptautiskie naudas aizdevēji pieprasa aizvien neatlaidīgāk – tērēt tik, cik nopelnam, pieprasa sabalansētu budžetu. Diemžēl ne Saeima, ne valdības neiedrošinās skaitīt desmitiem un simtiem miljonu latu tur, kur tie pazūd kā sniegs aprīļa saulē. Bija un vairs nav.

„Vecos laikos zinājām, kas ir pašvaldība un kas – patvaldība. Šodien iedrošinos apgalvot, ka Latvijā abi jēdzieni apvienojušies, un mēs piedalīsimies vai nepiedalīsimies patvaldniecisku pašvaldību jeb pašvaldību patvaldnieku vēlēšanās” – tā rakstīju laikrakstā Diena (08.02.1997.) „Nepārtraukti pazūd miljonos rēķināmas materiālās vērtības, jaunradušās juridiskās personas piesavinās daudzstāvu dzīvojamos namus, no kolhoziem pārtapušās paju sabiedrības slepus izmanto labāko aramzemi, mistiskie ārpusbudžeta miljoni tiek izniekoti pa labi un pa kreisi, toties pie pašvaldību piebrauktuvēm stāv lepni limuzīni, noris nepārtraukti braucieni uz ārzemēm un banketi, pat Rundāles pilī. Un laimīgi ir tā pagasta iedzīvotāji, ja pagastvecis pensijas vecumā un tik pieticīgs, ka viņa vienīgā vēlēšanās pasēdēt iespējami mierīgāk krēslā ar algu, kura tomēr lielāka par pensiju.

.

No pašvaldību puses noris nepārtraukta rīvēšanās ar valdību, diemžēl nav dzirdēts, kauču viena pašvaldība – jā, jā, kauču viena, kurā tikai godīgie – būtu sākusi uztraukties par kliedzošām nelikumīgām izdarībām un morālu pagrimumu pašvaldību darbībā, t.i., ierosinātu procesu, ko sauc par „pašattīrīšanos” un, ja partiju un apvienību programmā neizlasīsim ierosinājumus par nepieciešamību nodrošināt pašvaldību pašattīrīšanās procesu, tad mēs atkal ievēlēsim tos pašus pašvaldību patvaldniekus vai jaunuzradušos, kuri var būt vēl alkatīgāki patvaldnieki.”

Latvija iekrita parādjūgā. Esam aplaupījuši pat nākamās paaudzes.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs A, Brigmanis publiski nostājas pret pensiju samazināšanu, draud ar Saeimas atlaišanu, tātad atkal grib demokrātijas teātri, bet nedod ne mazāko mājienu, kā ietaupīt 2011. gadā šos nelaimīgos 50 miljonus latu. Taču tieši ZZS kā Latvijas lauku pārstāvei vajadzētu to vislabāk zināt, kur visbiezākā vilna, un tātad vispirms cērpama.

Lai izvairītos no tik ierastās tukšvārdības, ieskatīšos pirmskara statistikā, 1937. gadā Iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta izdevumā Vidzemes pagastu pašvaldības. Lai gan šodien lauku kantori pārblīvēti ar datoriem, bet toreiz bija tikai ar pirkstu bīdāmi skaitīkļi, tomēr šajā senajā apkopojumā atradīsim neiedomājami plašu un izsmeļošu informāciju, par kādu varam tikai sapņot, piemēram, „summas ir uzdotas absolūtos skaitļos pēc pagastu budžetiem un grāmatām. Pēc absolūtiem skaitļiem tomēr nav iespējams salīdzināt, vai pagastam ir liels vai mazs budžets, vai izglītībai tas izdod daudz vai maz, jo pagastā var būt 1 000 iedzīvotāju un arī 5 000 un, dabiski, ka pēdējam absolūtos skaitļos būs lielāks budžets (..)”

Protams, šodienas latam nav vairs pirmskara segums, un tomēr tie ir samērojami. Bijušajā Cēsu apriņķī ietilpa 36 pagasti, tie 1936./37. saimnieciskā gadā iztērēja administratīviem izdevumiem 265 996 latus, turpretī šodien Cēsu novadiņš – Cēsu pilsēta un Vaives pagasts – ieplānojis notērēt 1 400 522 latus vispārējiem valdības dienestiem, bet atpūtai, kultūrai, reliģijai – 5 444 615, un vispār izdevumi 2011. gadā sasniegs – 18 652 470 latu! Miljonāri!

Vērtīgajā apkopojumā Vidzemes pagastu pašvaldības varam izlasīt: „Pagastu pašvaldību vadītāji – pagastu vecākie, kam jāpārzina pagasta pašvaldības saimniecība un jārūpējas par pagasta labklājību, saņem šādu atalgojumu (..)”. Kā piemēru izvēlos Cēsu apriņķi: algu no 10-20 latiem saņem viens, no 21-30 četri, no 31-40 divdesmit pieci, no 41-60 četri, no 61-80 divi, pāri par 80 latiem – nevienam pagastvecim tādu algu nemaksā! Cēsu apriņķa 36 pagastu administratīvie izdevumi caurmērā uz 1 iedzīvotāju – 5 lati un 14 santīmi.

Kur toreiz radās tādi patrioti? Vietējo vecsaimniecību un arī jaunsaimniecību īpašnieki, vietējie uzņēmēji darbojās sava pagasta labā. Viņi pārtika no sava darba, nevis iegrozījās kā mūsdienās tā saucamajā vidusslānī ar nesamērīgu atalgojumu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Cēsu novadam piekļaujas Amatas novads, kas, apvienojot Amatas, Skujenes, Nītaures un Zaubes pagastu, uztaisīts tik nejēdzīgi, ka nejēdzīgāk nav iespējams. Pirms kara Zaube bija iekļauta lielajā Rīgas apriņķī, līdz pievienoja Cēsu rajonam, un lauciniekam Cēsīs, nokārtojot oficiālās darīšanas, atlika laiks pirkumiem veikalos, tirgū, saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Tagad, lai nokļūtu jaunizveidotā novada centrā, jāizkāpj no autobusa uz Vidzemes šosejas, autobuss no Zaubes kursē vienreiz dienā, skolas brīvlaikos – vienreiz nedēļā. Bet nav jau arī kas brauc. 2009. gadā Zaubes pagastā skaitījās 972 iedzīvotāji, 2011. gadā šis skaitlis ir vēl vairāk saplacis, darbspējīgie devušies pat uz svešām zemēm, palikuši pensionāri un dzērāji, pensionārus interesē tikai pastniece ar atnesto pensiju, dzērājiem dzērāju problēmas, tiem Amatas Dome var atrasties kaut vai Kamčatkā, jo tāda iestāde bijusi nebijusi. Kaimiņos Nītaures pagasta 2009. gadā tāpat tikai 956 dvēseles, Skujenes – 949. Drīz notiks tautas skaitīšana, cerēsim, ka saskaitīs, cik iedzīvotāju patiesi dzīvo šajos pagastos, nevis ir tikai pierakstīti vai deklarējuši kā otru dzīvesvietu. Un atklāsies neticamais: administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju tuvosies 100 latiem! Amatas novadā 2010. gadā vispārējiem valdības dienestiem iztērēti 381 014 lati. Un kā neiztērēt, ja mēnešalgas pārkāpj 1000 latu slieksnim! Kaunoties, interneta mājaslapā algu uzrāda kā sveramu preci – neto, noklusējot gan bruto.

Novads… Bijušais Cēsu rajonā tagad ir sadrumstalots vairākos novados, tā degradējot senā vārda pamatnozīmes, toties amati, amati! Amatas novadā ir Domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, 14 deputāti, 4 pagastu pārvaldes vadītāji, bāriņtiesas un administratīvās komisijas priekšsēdētāji un locekļi, kopskaitā Amatas novada birokrātiskajā veidojumā strādā 53 darbinieki. Un cik visā bijušajā Cēsu rajonā tagad pašvaldību darboņi? Cik automobiļi un cik tonnas benzīna izkūpina pa bedrainajiem ceļiem? Gribot negribot rodas jautājums – kas bija tie gudrie, kuri sāka un gadiem ilgi mudžināja Latvijas administratīvo dalījumu, un kuri 100 vientieši par to nobalsoja?

Saimniekot valsts un iedzīvotāju labā neprotam un – kas visļaunāk! – negribam. Kārdinošs ir jauns džips vai atvaļinājumā lidojums uz Havaju salām. Darbojas vecvecais sakāmais – katram sava kabata tuvāk. Ne velti Saeimā ZZS pārstāvošais frakcijas vadītājs A. Brigmanis tik nikni nostājas pret valsts un pašvaldību ierēdņu samazināšanu. Tas vairošot bezdarbnieku skaitu, tiem pabalsti daudz mazāki par algām, īslaicīgāki… Bet varbūt pati dzīve tad no vidēji turīgā slāņa kādu pārstāvi piespiedīs ķerties pie kaut kā ekonomiski noderīga, atmatās un aizaugušās lauksaimniecības zemēs audzēs Latvijas ķiplokus, lai tie par valūtu nebūtu jāved no Ķīnas vai Polijas…

Cirpsim biezāku vilnu!

Laimonis Purs,
2011. gada februārī

Kategorija: Nedrīkstam klusēt | Pievienoja: Janis_A (22.Feb.2011)
Skatījumu skaits: 640
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika