http://www.aisbergs.lv/?p=13915

„Zilie graudiņi” (kālija permanganāts)

IZDZĪVOŠANA 19.12.2009

Ļoti svarīgi, lai krīzes laikā mājas aptieciņā būtu kālija permanganāts (tautā saukts par zilajiem graudiņiem). Šī ķīmiskā viela ir salīdzinoši nekaitīga, bet tai piemīt ļoti spēcīgas dezinficējošas īpašības. Kālija permanganāts pavisam nelielā koncentrācijā ūdens šķīdumā iznīcina visas baktērijas un vīrusus. Kālija permanganāta koncentrēts ūdens šķīdums ir tumši violets. Šādu šķīdumu tīrā veidā nekur nelieto, jo tas ir ļoti spēcīgs oksidētājs, kas nonākot saskarsmē ar gļotādām izraisa to bojājumus. Taču šāds šķīdums noderīgs kā izejmateriāls vājāku kālija permanganāta šķīdumu pagatavošanai. Naivi ir cerēt, ka krīzes laikā katrā mājā būs aptiekas svariņi un mērglāzes, tādēļ pastāstīšu kā ar kālija permanganātu darboties, neko nezinot par svaru un tilpuma attiecībām vai šķīduma procentiem.

Vispirms jāatrod neliela stikla pudelīte. Tajā jāieber pavisam nedaudz, uz naža galiņa paņemtu kālija permanganāta kristāliņu, tiem virsū jāuzlej ūdens. Pudelīti sakratot, jūs iegūsiet koncentrētu šķīdumu. Jo šis šķīdums būs koncentrētāks, jo tam būs tumšāka nokrāsa. Tālāk no šī koncentrētā šķīduma pagatavo vājāku darba šķīdumu atbilstoši konkrētajai vajadzībai.

Ar kālija permanganāta vāju šķīdumu var dezinficēt strutainas brūces, augoņus, dažādus mikrobu izraisītus ādas iekaisumus, skalot sāpošu kaklu vai muti smaganu iekaisuma gadījumos. Šāda vāja darba šķīduma pagatavošanai labi noder pipetīte. Ja tādas nav, koncentrēto šķīdumu uzmanīgi pa pilieniem var pievienot arī no pudelītes.

.

Tātad, jūs ņemat glāzi ar siltu ūdeni un tajā no pudelītes iepiliniet koncentrēto kālija permanganāta šķīdumu līdz ūdens glāzē kļūst aveņsārts. Ar šādu šķīdumu var skalot kaklu un muti. Strutojošu brūču, augoņu un ādas iekaisumu gadījumos, šķīdumu var gatavot nedaudz tumšāku ( koncentrētāku). Ar vati liekot kālija permanganāta šķīdumu uz strutojošas brūces vai augoņa, jūs redzēsiet, ka šķīdums kļūst bezkrāsains vai iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Arī skalojot sastrutojušu, iekaisušu kaklu, var pamanīt, ka, izspļaujot šo šķīdumu pēc skalošanas, tas ir zaudējis savu aveņsārto nokrāsu. Tas nozīmē, ka iznīcinot mikrobus iekaisuma perēklī, arī pats kālija permanganāts ir oksidējies un kļuvis neaktīvs. Procedūra jāturpina kādu laiku vēl arī pēc tam, kad kālija permanganāta šķīdums vairs neatkrāsojas. Jo biežāk jūs veiksiet šādas skalošanas vai iekaisušo vietu apmazgāšanas, jo vairāk atvieglosiet organisma cīņu ar mikrobiem un ātrāk atveseļosieties. Kakla skalošana ar kālija permanganātu bieži vien ir daudz efektīgāka par tik plaši izreklamēto kakla tablešu sūkāšanu vai pretiekaisuma aerosolu pūšanu kaklā, bet strutojošu brūču, augoņu un ādas iekaisumu gadījumos slimo vietu apmazgāšana ar kālija permanganātu var pasargāt jūs no vajadzības lietot antibiotikas.

Kālija permanganāts vājš šķīdums cilvēka organismam ir nekaitīgs. Medicīnā pie atsevišķiem saindēšanās gadījumiem ar to tiek veikta kuņģa skalošana. Tāpat tas skalošanai tiek pielietots arī uroloģijā un ginekoloģijā.

Ekstremālos gadījumos kālija permanganātu var pielietot, lai padarītu dzeršanai derīgu no vaļējām ūdenstilpnēm vai citiem ar sīkbūtnēm piesārņotiem ūdens avotiem ņemtu ūdeni. Rīkojas šādi. No vaļējas ūdenstilpnes ņemtu ūdeni iepilda kādā bezkrāsainā stikla vai plastmasas pudelē. Pakāpeniski pa pilienam šeit klāt pievieno kālija permanganāta šķīdumu. Pēc katra piliena pievienošanas pudeli sakrata un vēro pret gaismu vai baltu fonu. Netīrā ūdenī kālija permanganāts pēc pudeles sakratīšanas kļūst bezkrāsains. Ūdens ir derīgs dzeršanai, ja pēc kārtējā piliena piepilināšanas viegli iesārtā krāsa ūdenim pudelē saglabājas. Protams, šāds ūdens garšas ziņā nebūs no tiem labākajiem, tomēr visas sīkbūtnes, kas varētu izraisīt saslimšanu, tajā būs iznīcinātas un ūdens būs dzeršanai nekaitīgs. Jo mazāk piesārņots būs ūdens, jo mazāk pilienu vajadzēs tā dezinfekcijai un patīkamāk šādu ūdeni būs dzert. Dažkārt pietiek tikai ar vienu vai diviem kālija permanganāta šķīduma pilieniem, lai ūdens kļūtu dzeršanai derīgs.

Jānis M.,
(no personīgās pieredzes)
18.12.2009.