http://www.aisbergs.lv/?p=14182

X-diena un mēs

IZDZĪVOŠANA 13.01.2010

Daudzi cilvēki, kurus mēs ikdienā sastopam, ieraugot šo tekstu, labākajā gadījumā paraustītu plecus. Citi aizmuguriski smīkņātu, vēl citi - kaut ko nomurminātu par "prāta izkūkošanu”. Tāds ir vidēji statistisks "modernais” pilsonis. Viņš netic, neredz, nedzird… Viņš visu, kas notiek (arī nepareizo un nesaprotamo) uztver kā pašsaprotamu, loģisku, pareizu. Patiesībā viņš baidās. Redzēt, dzirdēt, noticēt… un domāt. Tas ir izdevīgi - dzīvot savu šauro dzīvīti, savā iedomātajā labklājības burbulī, savās ilūzijās… Viņš patiesi nav vainīgs, jo tā viņu audzināja modernā pasaule. Es teiktu - tā viņa domāšanu ierobežoja… Šim pilsonim aktuāls ir moto: "Viss, kas notiek, notiek uz labu”. Visnetīrākos noziegumus un nekaunīgākās krāpšanas viņš ir gatavs attaisnot ar kaut kur sadzirdētiem saukļiem – progress, evolūcija, demokrātija, cilvēktiesības, brīvība, neatkarība utt. Vai šim pilsonim var palīdzēt? Šaubos.

Tālākais teksts veltīts tiem, kuri nebaidās domāt un analizēt.

Trīs galvenie jautājumi, kas parasti tiek uzdoti attiecībā uz iespējamo X-dienu ir:

1. Vai tā patiešām būs?
2. Kad tā būs?
3. Kas tieši notiks?

Visi pārējie jautājumi, kas varētu rasties par un ap šo tēmu ir vairāk vai mazāk pakārtoti šiem pirmajiem trim jautājumiem. Mēģināsim apdomāt šos jautājumus un izspriest iespējamos atbilžu variantus. Ir nepieciešams izvērtēt savas iespējas un prognozēt nākotnes perspektīvas, lai izstrādātu daudzmaz detalizētu rīcības plānu. Šajā nodaļā nodarbošos ar prognozēšanu. Mums taču Latvijā ir vesela plejāde "(paš)atzītu ekspertu”, kuri prognozē politiskos procesus un ekonomiskās izaugsmes tempus. Kādēļ gan man nepiebiedroties?

.

Pirmām kārtām mums būtu jāvienojas par X-dienas jēdziena vispārēju definīciju, lai visiem būtu saprotams par ko iet runa. Piedāvāju šādu variantu.

X-diena ir laika posms, kura gaitā visa cilvēce vai atsevišķas tās daļas masveidā piedzīvo regresīvas, neatgriezeniskas un katastrofāli straujas izmaiņas savā labklājības līmenī, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.”

Citiem vārdiem – īsā laikā sabrūk valsts pārvalde, visas (vai lielākā daļa) valsts institūcijas, enerģētiskais teritorijas nodrošinājums, komunikāciju un transporta sistēmas, kā rezultātā apstājas visa saimnieciskā darbība. Šo pārmaiņu rezultātā iedzīvotāju sabiedriskās attiecības un kultūras aktivitātes zaudē ierastos morālos un ar likumiem noteiktos ierobežojumus. Iestājas panika un priekšplānā izvirzās dzīvības saglabāšanas instinkts, kad sava dzīvība (vairākumā gadījumu) tiek novērtēta augstāk nekā visu citu dzīvības.

Tagad pievērsīsimies pirmajam jautājumam, vai augstāk aprakstītie procesi vispār var notikt. Visa civilizācijas vēsture nenoliedzami apliecina, ka var un ne reizi vien ir notikuši. Daudz un dažādas tautas, impērijas un pat civilizācijas ir gājušas bojā, izzudušas, asimilētas un aiz sevis atstājušas tikai labāk vai sliktāk saglabājušās drupas. Jāsecina, ka tas acīmredzot ir likumsakarīgs "domājošā cilvēka” attīstības process un katrai no šīm izzudušajām kultūrām kādreiz pienāca kāda X-diena. Iemesli katrā atsevišķā gadījumā var atšķirties. Tie var būt kari, dabas katastrofas, epidēmijas un citi faktori, kuri dažādās savstarpējās kombinācijās ir noveduši attiecīgo kultūru līdz X-dienai un iznīcībai. Piemērus šādām katastrofālām izmaiņām var atrast ļoti daudz, sākot no maijiem, actekiem un inkiem un beidzot ar etruskiem, guančiem un citām mazākām vai lielākām tautām. Tāpat vairākas impērijas ir sabrukušas iekšēju un ārēju faktoru ietekmes rezultātā. Nav nekāda iemesla domāt, ka vēstures process ir iestrēdzis un apstājies, sasniedzot tā sauktās "modernās un demokrātiskās” sabiedrības līmeni. Patiesībā šis līmenis balstās tikai un vienīgi uz tehnoloģiju progresa, radot mākslīgu stabilitātes, drošības un attīstības ilūziju. Tajā pat laikā cilvēces garīgā un morālā attīstība piedzīvo paātrinātu regresu, tādēļ nav jābrīnās, ka šobrīd "mūziku pasūta” vislielākie un nekaunīgākie zagļi, meļi un izvirtuļi. Pasaule, kas balstās uz meliem, var eksistēt tikai ierobežotu laika posmu. Meliem – īsas kājas. Melus, atšķaidītus ar patiesības drumslām, mums māca skolās, institūtos, klāsta masu informācijas līdzekļos. Katra jauna vara faktus un patiesību interpretē vai noklusē sev nepieciešamajā veidā, izraisot neaptveramu sajukumu lielākajā sabiedrības daļā, kura vairs nespēj atšķirt realitāti no izdomas, melus no patiesības. Katra politiskā sistēma vai izplatītā reliģija no bērna kājas mums ieaudzina: "Paļaujies uz mums (Varu, Dievu), ievēro mūsu likumus, domā mūsu domas, uztici savu likteni mums, mēs parūpēsimies par tevi…” Nav būtiskas atšķirības ne starp politiskajām sistēmām (mainās vienīgi atribūti un lozungi), ne izplatītākajām reliģijām. Pamatā viss paliek pa vecam - tie, kas uzurpējuši varu pār materiālajām bagātībām un cilvēku prātiem, nodrošina savu labklājību uz pārējo planētas iedzīvotāju darba augļu un resursu rēķina.

Atgriežoties pie X-dienas iespējamības, jāsecina, ka šādai mākslīgi uzturētai un uz mītiem balstītai tehnokrātiskai utopijai nav nākotnes, jo pamatvērtības – cilvēces garīgā attīstība un morāles standarti ir degradēti un turpina regresēt. Agri vai vēlu tiks sasniegts kāds kritiskais lūzuma punkts, kura atnākšanu simbolizēs minētā X-diena. Globalizācijas apstākļos, kad visa pasaule ir lielā mērā ekonomiski un politiski savstarpēji sasaistīta, šāda katastrofa būs visaptveroša.

Jāsaprot, ka X-diena nav domāta burtiski – viena diena. Sabrukšanas process var notikt strauji (vienā dienā) vai pakāpeniski (dažās nedēļās, mēnešos vai pat gados), atkarībā no faktoriem, kas izraisīs šo sabrukumu. Visas pazīmes rāda, ka mēs arvien straujāk tuvojamies šim kritiskajam lūzuma punktam, tādēļ aktuāls kļūst otrais, sākumā uzdotais jautājums. Piebildīšu tikai, ka sabrukuma procesam droši vien vēl ir citi, dziļāki cēloņi un priekšnoteikumi, kuriem tagad nepievērsīšos sīkāk, lai neiestigtu dažādu teoriju un filozofisku prātojumu dumbrājā.

Kad sāksies X-diena? Ja mēs ticam pašlaik populārākajai versijai, tad 2012. gadā. Ja nopietni, tad mūs šādām X-dienām gatavo jau sen. Pateicoties X-dienas "bubulim”, izveicīgi cilvēki pelna miljardus, tiražējot kino "pasaciņas” par kārtējām globālajām šausmām. Izmēģināts ir viss – citplanētiešu invāzijas ("Neatkarības diena”, "Pasauļu kari” utt.), dažādas vairāk vai mazāk globālas dabas katastrofas ("2012”, "Diena pēc rītdienas”, "Armagedons” utt). Agrāk bija populāras atomholokausta, masu epidēmiju tēmas… Sižetu bez gala. Tomēr visus tos vieno viena īpatnība – stāstījuma pasniegšana aizraujoša romantiska piedzīvojuma formā. Maz ticams, ka jebkura paveida X-dienas atnākšana mums visapkārt radīs romantiska piedzīvojuma atmosfēru. Vairāk ticams, ka tas būs baiļu, izmisuma un sāpju pārpilns laiks, kad fiziskās un morālās ciešanas masveidā sagraus trauslākas apziņas un apstādinās vājākas sirdis. Jautājums par to, cik laika mums ir atlicis līdz šai X-dienai nav vienkāršs. Tas lielā mērā atkarīgs no iespējamā scenārija. Ja X-dienas cēloņi būs politiski un ekonomiski, tad varētu pieņemt, ka šie notikumi  sagaidāmi tuvākajos 10-20 gados. Katrā ziņā līdz 2050. gadam sagaidāmas milzīgas izmaiņas civilizācijas attīstībā.

Prognozēt "dabas katastrofu” iespējamos termiņus ir vēl grūtāk. Būtu sava veida demagoģija, noteikt laika ierobežojumus procesiem, par kuriem nevienam nav pietiekošas izpratnes. Zemes iedzīvotāju likteni var noteikt dažādi kosmiska mēroga faktori, kurus var iedomāties, bet nevar aprēķināt pat aptuvenu ietekmes veidu un termiņu.

Kas notiks?

Mans subjektīvais viedoklis ir, ka mums vairāk nāksies rēķināties ar globāliem politiskiem un ekonomiskiem notikumiem un tieši no šīs puses sagaidāmas vislielākās briesmas. Nav izslēgts, ka maskējot politiskos un ekonomiskos mērķus tiks izmantotas arī "False Flag” stila operācijas, izraisot vispārēju apjukumu un pasludinot "ārkārtas stāvokļus” dažādās planētas vietās. Latvija jau ir ļoti tuvu šādam stāvoklim. Līdz noteiktam laikam turpināsies globalizācijas process, turpināsies ekonomiski nepatstāvīgo valstu depopulācija, atlikušo planētas resursu sadalīšana starp spēcīgākajiem "muskuļiem”. Visdrīzāk šī "dalīšanās” agri vai vēlu izraisīs konfliktu, kurš pāraugs vispasaules mēroga karadarbībā. Karā tiks izmantoti tiklab tradicionālie ieroči, kā arī šobrīd slepenie. Karadarbība izraisīs smagu ekoloģisku katastrofu. Iespējams, mēs nebūsim tiešā karadarbības centrā, bet Latvijas teritorija jau būs pakļauta "ārkārtas stāvokļa” politikai. Grūti prognozēt cik lielā mērā mēs spēsim izvairīties no karošanas svešās armijās un par svešiem resursiem. Tas būs problemātiski, bet ne neiespējami. Varētu prognozēt, ka šī kara rezultātā pasaule būs tik novājināta un tukša, ka tiem, kam palaimēsies izdzīvot, būs īslaicīgas cerības atjaunot Latvijas teritorijā vēl vienu valsti. Tas varētu būt pozitīvākais no iespējamajiem scenārijiem. Negatīvākais -  latviešu paliek tik maz, ka šo teritoriju iegūst kāda no stiprākajām kaimiņtautām un latvieši šeit kļūst par nenozīmīgu minoritāti.

Nebūtu korekti ignorēt arī citus X-dienas scenārijus. Lai gan man tie šķiet mazāk ticami, tomēr daudzi ir pārliecināti, ka reāli eksistē seno šumeru pieminētā Nibiru planēta un Anunaki, citplanētiešu un Zemes "elites” sazvērestība un invāzijas iespēja, globālās sasilšanas izraisītu plūdu draudi, Saules uzliesmojuma izraisīta radioaktīva pekle, asteroīda ietriekšanās Zemē un jauns ledus laikmets… Varbūt kaut ko aizmirsu?

Nenoliedzami, ka daļai vai pat visiem šiem scenārijiem var būt reāls pamats. Var arī nebūt. Pārāk pretrunīga un daudzveidīga ir informācija par šīm tēmām. Ļoti grūti iegūt patiešām pārliecinošus apstiprinājumus šādiem pavērsieniem. Var tikai secināt, ka attiecībā uz sagatavošanos X-dienas atnākšanai šai versiju dažādībai nav izšķirošas nozīmes. Galvenais ir sagatavoties morāli, fiziski un materiāli, lai X-diena nepārsteidz kā sniegs vasaras vidū. Šo dzīvi dzīvojam vienreiz. Nākamajā dzīvē runāsim par citām tēmām. Varbūt…