http://www.aisbergs.lv/?p=19225

Uzticēšanās krīze Latvijā

IZDZĪVOŠANA 01.02.2011

NO «AISBERGA» PASTA KASTĪTES
.

"Neraugoties uz labo ražu pērn, Latvijā strauji sāk apsīkt graudu krājumi. Tas skaidrojums ar to, ka labības audzētāji savu produkciju pārdevuši ārpus valsts robežām.”

Latvijas Radio, 21.01.2011.
.

"Tālredzīgas valdības cenšas nodrošināties pret draudošo globālo pārtikas krīzi. Alžīrija iepirkusi 800 000 tonnas kviešu pagājušo nedēļ, Indonēzija pasūtījusi 800 000 tonnas rīsa, abas vairākkārtīgi pārsniegušas savus parastos iepirkuma apjomus. Saudi Arābija, Lībija, Bangladeša cenšas nodrošināt papildus graudu piegādes… "

No: http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/8291470/Egypt-and-Tunisia-usher-in-the-new-era-of-global-food-revolutions.html

.

Nu sveiki, Gauja!

Esam kur esam. Un cienītie nelaucinieki, nelolojiet veltas ilūzijas. Šitais joks skars mūs visus. Tūlīt, šogad. Un ļoti smagi. Rudenī, lasot pasaules ziņas, un rēķinoties ar neražas globālajām sekām, pasūtīju pie vietējā meldera 3 tonnas graudu – pašiem un lopiem, gadam, pusotram rezervīti. Vienošanās kā kaimiņiem – sarunājām, uz pavasara pusi pamazām izpirksim, jo glabāt pašiem nav kur, naudiņu uz priekšu neņemšot, bet cenu norunājam uzreiz. Šonedēļ braucu pēc graudiem – nav. Teica: "Ziniet – pārdevu visus, pašam vien atstāju. Nu jā – man tur viens ilggadīgs pasūtītājs, pat viņam neatstāju, tagad pērku no cita, lai pārdotu pirmajam. Nu tagad jau ar graudiem švaki. Nezin kā visi sagaidīsim ražu, un vēl solās slikta būt. Lielie lopkopji jau tagad nezin, kur graudus pirkt. Un nezinu, vai sēklu man saglabās kaimiņš – sarunāju jau, bet tagad jau nevar vairs uzticēties…”
.

.

Nav runa par mani. Aizbraucu pie cita kaimiņa, kuram vēl 2 tonnas bija, nopirku visu, savedu mājā. Man tiks. Bet MUMS? Es ļoti atvainojos, bet gribas visus par stulbeņiem saukāt. VISUS. Valdība Jums vainīga, ka maizei cenas aug? Ha! Mūsu pašu aprobežotība. Nu zināja taču zemnieciņi to pašu, ko zinu es – sliktas ražas, cenas augs, krieviem vajag. Krievi visu Latviju vienā mēnesī var apēst – a viņiem tā trūkst 1/3 pārtikas! Valdība guļ. Graudu audzētāji lauž ilggadīgas norunas, parādot, ka NESTRĀDĀ kooperācija Latvijas laukos. Nestrādā. Nemaz. Tas nekas, ka kaimiņš katru gadu pie manis 30 tonnas graudu pircis, maksājis, cik tirgus prasīja, varbūt šad tad kavējis, bet līdz nākošai ražai veco nopirka. Tas nekas, ka viņam nav cita piegādātāja, ka viņš uzticas man, ka viņam govis nosprāgs, ja nebūs graudu. Pie manis atbraucis krievs un dod naudu par visu. Uzreiz. Un par santīmu vairāk, kā tirgū.

Ziniet – ja zemnieki pārdotu iekšējā tirgū – viss būtu labi, bet Latvija ir gandrīz, ka vienīgā Eiropā, kurā BIJA LABA RAŽA, un izpārdota tā tiek uz ārzemēm. Pagaidām to izjūtot tikai lopkopji? Labi jau labi. Lopkopji nespēs pabarot, uzsāks "kontrolētu ganāmpulka samazināšanu”. Gaļas mazāk. Bez graudiem govs piena dod mazāk, mazāki ieņēmumi, lielāki parādi, bankroti, ganāmpulku likvidācijas, lopkopības kā nozares "krīze”, kas beidzas ar vairākkārtēju lopkopības produkcijas samazināšanos.

Individuālā atbildība par tautu? Kur ir? Es neuztraucos par valdības mieru. Tas ir saprotams, prognozējams un ar to jārēķinās. Es uztraucos par absolūtu tuvredzību. Par procesu neizpratni. Par īslaicīga tūlītēja labuma priekšā spēju aizmirst ilggadēju saistību.

Ticiet man – situācija ir smagāka, kā ataino masu informācijas līdzekļos. Graudu ir palicis ļoti maz. Un tos šobrīd strauji izpērk. Ja šonedēļ vēl varēju iepirkt tonnu graudu savā apkārtnē, tad pēc mēneša var gadīties tādas iespējas vairs nebūs.

Kā Jums liekas, cik maksās maize rudenī?

Un kas pie tā būs vainojams?

Marinanna
01.02.2011.