http://www.aisbergs.lv/?p=13873

Subjektīvas pārdomas

IZDZĪVOŠANA 15.12.2009

Cilvēks ir visai savāds radījums. Viņš drīzāk noticēs pastardienai un Jēzus otrai atnākšanai, apokalipsei Maiju kalendāra beigu datumā, asteroīda izraisītai globālai katastrofai, trešā pasaules kara vai globālās sasilšanas izraisītajām sekām, bet nepievērsīs uzmanību ikdienā notiekošajiem procesiem, kuri mūs var novest akmens laikmetā ātrāk un drošāk nekā visi augstāk minētie apstākļi kopā ņemti.

Pietiek pārdomāt valsts „attīstības” procesu pēdējo divdesmit gadu laikā un salīdzināt to ar „progresu”, kurš panākts vienā 2009. gadā, lai saprastu ar kādu lavīnveidīgu paātrinājumu strādā „demokrātiskā” iznīcināšanas mašīna. Tas ir vairāk kā pietiekami, lai stādītos priekšā notikumu tālāko attīstību un dzīves apstākļus pēc pāris gadiem, kad šeit vēl dzīvi palikušajiem ar „zobiem un nagiem” būs jācīnās par savu, savas ģimenes un bērnu izdzīvošanu apstākļos, kad nospiedošajam ļaužu vairākumam nebūs ne iztikas līdzekļu, ne pajumtes… Un par tādu „izvirtību” kā medicīniskā palīdzība vai bērnu skološana vispār jau būsim aizmirsuši…

Tādos apstākļos cerēt uz „valdības” palīdzību ir vairāk kā naivi. Tāpat var nerēķināties ar jebkādu līdzjūtību, solidaritāti un savstarpēju izpalīdzību starp līdzcilvēkiem. To lieku reizi pierādīja tas, ka mani „aicinājumi uz sadarbību” (šeit un šeit) nevienu neieinteresēja (atvainojos – VIENS Cilvēks tomēr atsaucās). Varam būt pilnīgi pārliecināti, ka nebaltā dienā katrs domās un nesmādējot nekādus līdzekļus cīnīsies tikai par savu (labākajā gadījumā arī savu bērnu) „vēdera tiesu”. Un maizes klaipiņa vai konservu bundžas dēļ nogalinās nedomājot! Lai nu ko, bet nogalināt „demokrātija” mums ir iemācījusi…

Kā jau šeit minēju – tas bija jāpierāda, pirms sākam iedziļināties IZDZĪVOŠANAS jautājumos. Tāpat esmu pārliecināts, ka sekojošās publikācijas daudziem izsauks pārākuma smaidu un nievas komentāros (esiet uzmanīgi - „nebaltā dienā” visvairāk būs jāsargās tieši no viņiem, jo tiem nebūs nekā – ne iztikas līdzekļu, ne elementāro zināšanu kā izdzīvot). Pēc visa spriežot tikai retais lasītājs kaut ko pierakstīs uz papīra un noliks „zināmā vietā”. Bet arī šiem pierakstiem būs nulles vērtība, ja tajos teiktais jau savlaicīgi netiks pašrocīgi izmēģināts, vairakkārt pārbaudīts, precizēts un papildināts ar zinošāku cilvēku pieredzi, jo „nebaltā dienā” kaut ko mēģināt būs jau daudz par vēlu… Par datoros glabāto informāciju vispār varam aizmirst – pietiek „tur augšā” izslēgt strāvas slēdzi, lai datora sistēmbloks varētu kalpot tikai par sēdekli pie ugunskura…

Juris P.
15.12.2009.