Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Izdzīvošana

Pašpalīdzības paņēmienu zināšana

http://www.aisbergs.lv/?p=13900

 

Pašpalīdzības paņēmienu zināšana

IZDZĪVOŠANA 18.12.2009

 

Tas nozīmē – zināt ko konkrēti darīt un ko nekādā gadījumā nedarīt kritiskā situācijā. Tāpēc, ka dažreiz labāk ir nedarīt neko, ja nezini ko un kā darīt. Tādēļ, ka ielejot degošu eļļu kanalizācijā vari nosvilināt arī kaimiņu dzīvokli, bet uzšļācot ūdeni degošiem elektrības vadiem – pats saņemt nāvējošu strāvas triecienu.

Zināšanas ir tas, kas kritiskā situācijā ļaus ātri un adekvāti reaģēt uz draudošām briesmām. Ļaus prognozēt situācijas attīstību un savu tālāko rīcību. Pat profesionālos glābējus vispirms apmāca teorētiski neskaitāmas reizes atkārtojot, ko un kā rīkoties tajā vai citā situācijā. Nekāda intuīcija, nekāda – pat visneprātīgākā drosme, nevar aizvietot zināšanas. Neko nezinošs drosminieks ir simtreiz bīstamāks par gļēvuli, kurš zina ko darīt šajā situācijā.

Visvērtīgākās ir no attiecīgās nozares profesionāļiem saņemtās zināšanas. Tikai viņi spēs, nebārstot vispārējas frāzes un neiedziļinoties detaļās, sniegt konkrētus, precīzus un galvenais – praktiski pielietojamus padomus no savas pieredzes. Un paskaidrot to, ko jūs nebūsiet sapratuši. Tā iespējams apgūt daudz vērtīgu zināšanu, kādas jūs nekad neatradīsiet grāmatās.

(Piezīme: diemžēl «Aisberga» veidotāji nav šādi profesionāļi un var sniegt tikai rekomendāciju fragmentus, kurus esam atraduši interneta resursos un speciālajā literatūrā. Mēs mudinām attiecīgo nozaru profesionāļus padalīties ar savām zināšanām, lai kritiskā brīdī līdzcilvēki spētu glābt savu veselību un dzīvību. Vai tas ir par daudz prasīts? Juris P.)

.

Ja jums nav laika vai vēlmes iegaumēt to kā rīkoties kritiskā situācijā – uzrakstiet īsus konspektus vai vienkārši „špikeri” un pievienojiet katrā ģimenē nepieciešamai «Mājas aptieciņai». Lai tā ir kā „glābšanas riņķis”, kurā atrodas šīs instrukcijas, pirmās nepieciešamības un medicīniskās palīdzības līdzekļi, kuri būs nenovērtējams palīgs nelaimes gadījumos vai ārkārtas situācijās. Tās atrašanās vieta jāzina katram ģimenes loceklim.

Sevišķi svarīgi, lai savas drošības noteikumus zinātu bērni. Nevis būtu par tādiem kaut ko dzirdējuši, bet ZINĀTU. Pat tad, ja tie būtu „jāiekaļ” atmiņā kā reizes rēķins, pat tad, ja šo noteikumu nezināšanas dēļ būtu jāstāv kaktā, vai jāsaņem cits sods. Jo tas ir bērna veselības un dzīvības garants.

Tikai pieaugušie briesmu brīdī vēl var kaut kā orientēties draudošajā situācijā un censties atrast no tās izeju. Bērns pat nesāks to darīt! Viņš vienkārši atslēgsies no apkārtējās, pat nāvi nesošās, realitātes. Un ies bojā!

Bērns ir spējīgs rīkoties tikai pēc savlaicīgi izskaidrotās, daudzkārtīgi atkārtotās un stabili iemācītās shēmas, kura jau nostiprinājusies viņa zemapziņā nosacīto refleksu līmenī. Bet izdarīt to visu bērna labā var tikai vecāki, kuriem patiesi rūp savu bērnu veselība un dzīvība.

Ja jūsu bērns NEZINĀS, ka ugunsgrēka gadījumā jāpamet degošā telpa un jāskrien pie kaimiņiem vai uz ielas, tad ieraugot dūmus un liesmas, viņš ielīdīs pagultē kā to jau darījuši vairums ugunsgrēkos bojā gājušie bērni. Ielīdīs pagultē un neatstās to pat tad, kad logā parādīsies ugunsdzēsējs un sauks: „Vai te kāds vēl ir dzīvs?». Un pārvarēt šādu bērna instinktīvu tieksmi – slēpties no briesmām kādā tumšā vietā, var tikai pamatīgi iemācītais („galvā iekaltais”) nosacītais reflekss.

Tieši tāpat bērns NEZINĀS, ka nedrīkst iet līdzi nepazīstamiem svešiem „onkuļiem” un viņš aizies. Un, iespējams, ka uz visiem laikiem…

Bērns jāsāk mācīt jau no pašas mazotnes – ar spēlēm un rotaļām. Rotaļu laikā viņam nepieciešams izskaidrot dažādas bīstamas situācijas: ka nokrist ir SĀPĪGI un lellīte raud, ka sasist mantiņu ir SLIKTI, jo ar to vairs nevarēs spēlēties, ka attaisīt durvis svešam „onkulim” NEDRĪKST, jo tas ienāks un paņēms viņa iemīļotās mantiņas, utt.,utt..

Neizmērojamu ļaunumu nodara aktīvi reklamējamā vardarbība TV ekrānos, tajā skaitā – multfilmās. Varonis nokrita – tūlīt uzleca kājās un smaida, kādam iesita – tas nokrita un smaida, kādu pagrūda un tas izkrita pa logu – tūlīt piecēlās un atkal smaida… It kā aicinātu mazo skatītāju: «Nāc, lec ārā pa logu un izjūti cik tas ir skaisti un smieklīgi…» Tāpēc bērniem jāpaskaidro, ka tas NAV patiesība un ir ļoti sāpīgi.

Bērniem ir ļoti tieša loģika. Ko viņi redz, to uzskata par normu. Humoru viņi sāk saprast un apzināties tikai daudz vēlāk. Ja līdz tam laikam nodzīvo… Zināmi daudzi gadījumi, kad bērni, atkārtojot savu multfilmu varoņu dēkas, izlēkuši pa logu…

Bet reizēm arī pieaugušie uzvedas kā „bērna prāta” un arī domā, ka ar viņiem nekas nevar notikt. Un tādu ir pilnas slimnīcas un… kapi…

Jura P. brīvs tulkojums
no: http://www.crashplanet.ru/content/view/25/38/

Kategorija: Izdzīvošana | Pievienoja: Janis_A (18.Dec.2009)
Skatījumu skaits: 839
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika