Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Izdzīvošana

Lauksaimniecībā aizņemtajiem…

http://www.aisbergs.lv/?p=20192

 

Lauksaimniecībā aizņemtajiem…

IZDZĪVOŠANA 30.03.2011

 

NO «AISBERGA» PASTA KASTĪTES.
.

2011. gada pavasaris ir klāt! Ne vēlāk kā pēc mēneša sāksies veģetācijas sezona arī mūsu platuma grādos un sāksies mūsu iespēja kļūt gataviem 2011./2012. gada ziemai. Sāksies mūsu iespēja labi pārlaist 2011.gada vasaru. Apzinoties, ka šīs vietnes publika nebūs īsti dārzkopju pulciņš, tomēr ierosinu diskusiju par šo tēmu – būt gataviem tam, kam ir iespējams sagatavoties. Un pie reizes zemes darbos aizmirst to, kam sagatavoties nav nekādas jēgas.

Liekot mierā parādību cēloņus un nolūkus, kāpēc šādas parādības šie cēloņi ir radījuši (jo tie ir ārpus mūsu kā indivīdu ietekmes sfēras), palikšu pie faktu konstatēšanas un konkrētām visiem aptveramām prognozēm tuvākajam gadam. (motivācijas strādāt rosināšanai :)). Pārtikas cenu kāpums par 20-30 % divu mēnešu laikā, pasaules tirgū graudu piedāvājuma izbeigšanās, valstis sacenšas labības rezervju palielināšanā, tajā pat laikā Latvija ir viena no neaizsargātākajām pasaulē pret pārtikas cenu kāpumu. (virsraksti „mainstream” mēdijos). Bez tam - klimata anomālijas turpinās – nosalst ražas Ķīnā, apslīkst Austrālijā un Centrālamerikā, pagājušā gada sausums ziemeļu puslodes lielāko graudu eksportētāju ražas samazināja vismaz par 30 % un nav garantijas, ka šis gads būs labāks. Ņemot šo visu vērā – ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka vasarā un gada otrajā pusē pārtikas cenas augs un augs, un neapstāsies mums vēl pieciešamā līmenī.

Audzēt pašiem – vienkārši, vai ne?

.

Mazliet vēl par klimatu – arī Latvijā ir vērojamas klimata izmaiņas, kuras ietekmē gan veģetācijas sezonas ilgumu, gan mitruma apstākļus, gan dažādu ekstrēmu klimatisku notikumu biežumu un intensitāti. Un jārēķinās, ka turpmāk tā būs. Arvien izteiktāk, ekstrēmāk, grūtāk prognozējamāk. Klimata izmaiņas neatgriezeniskas kļuva jau pagājušā gadsimta 90-to vidū. Kamēr biosfērā iestāsies kāds cits, noteikti mums nepatīkamāks, līdzsvars, jārēķinās ar visu ko. Arī 2011. gada vasarā var būt ilgstošs karstums un sausums, var gadīties lietusgāzes un lietus periodi, kad nogāžas mēneša norma dienas laikā, noteikti būs vētras un salnas, kā jau pie mums parasts, it sevišķi pēc tik saltas ziemas. Kartupeļi var nosalt, burkāni izdegt, kāpostus apēst tauriņkāpuri, ķirbji nenogatavoties, bietes noslīkt. Jo tradicionālās, intensīvajai lauksaimniecībai piemērotās zemkopības metodes, ir maz piemērotas ekstrēmiem apstākļiem. Un nepavisam nav piemērotas saimniekot bez traktora (vai labākā gadījumā zirga) un minerālmēsliem, bieži vēl arī pesticīdiem, insekticīdiem, herbicīdiem, citiem -īdiem.

Toties pasaulē arvien populārākas kļūst tādas mīlīgas, mazām saimniecībām piemērotas, arī aizņemtiem ļautiņiem padarāmas, saimniekošanas metodītes, par kurām vēlos parunāt ar Jums. Ir grūti iestādīt lauciņu pilsētniekam, jo viņš nevar būt klāt un katru dienu (nedēļu) ravēt, un laistīt un apčubināt. Ir grūti arī tāpēc, ka mazu lauciņu ar lāpstu/dakšu aprakt tomēr grūti, bet traktors maksās ūūh-cik, jo vajag art un ecēt, un, varbūt, rullēt, un vagot, un ko tik ne vēl… Bet viņas, šīs metodītes i samazina klimata riskus, i prasa mazāku ikdienas kopšanu, i neprasa papildus mēslošanu un prātīgi darbojoties arī var izbēgt no kukaiņu un slimību ievērojamiem postījumiem, bez tam lielākā daļa vispār aicina izvairīties no zemes aršanas – uzsākot saimniekot gan vajadzīgs paliels enerģijas tēriņš, bet toties ilgtspēja vienreizējam enerģijas ieguldījumam ir ievērojama.

1. METODĪTE

Pagājušā gadā pie raksta par kaņepēm Aisbergā tika norādīta jauka norāde uz atslēgvārdiem: "картофель по соломе”. Pirmajā gadā vēl neizdevās pilnībā ievērot šo principu, bet toties atradās virkne informācijas par kartupeļim ZEM salmiem. Metode vienkārša (detalizēti meklējiet krievu lapās) – kartupeļus saliek UZ zemes (ja pļavā – tad vispirms nopļauj :)) un apklāj ar 40-50cm biezu salmu (siena, apžāvētas zāles, citas biomasas) kārtu. Rudenī novāc – ar grābekli. :)Viss. Pagājušā gadā lauciņā, kurā vēl jūnija sākumā bija vieni dubļi, saliku kartupeļus rindiņās un pārklāju ar 2 gadi vecu sienu (lauka malā stāvējušu). Pārbaudei vienu rindiņu ieraku. Zem salmiem izauga labi. Skādi nodarīja maijvaboļu kāpuri un nedaudz ūdensžurkas (apm20 % kartupeļu iegrauzti vai sagrauzti). Raža vidēja – no viena iestādīta maisa novācām 5 maisus vidēju un mazu kartupeļu, vienu maisu lielu kartupeļu. Ieraktie kartupeļi neizdīga - par slapju. Mācība:

1) kartupeļu lauku apciemojot 2x gadā – iestādot un novācot – iegūtā raža noteikti atmaksā pūliņus; :)

2) Ja kartupeļi nebūtu likti dubļos (cits lauciņš vajadzīgs), ražai vajadzētu būt labākai, bet ar parastām metodēm pagājušā gadā šajā lauciņā raža nebūtu iegūta vispār nekāda;

3) vēlu vai ļoti agri stādītiem kartupeļiem mazāk jābīstas no kolorado, jo ziedēšanas laikā vaboles vai nu vēl nav vai arī jau ir beigušas aktīvo darbību;

4) sausumu šādi audzēti kartupeļi pārcieš ļoti labi – salmi strādā kā mitruma regulators, pietur zemes mitrumu, uzkrāj atmosfēras mitrumu;

5) Nākošam gadam lauciņš ir pamatīgi samēslots un var turpināt kartupeļus zem jaunas salmu kārtas, vai jebkuru citu dārzāju, kuru arī mulčē.

2. METODĪTE

Mulčē. Visu. Visur. Ar jebko. Tas nozīmē – zemenes stāda salmos, plēves caurumos, vai apliek visapkārt ar avīzēm. Ķirbju un kāpostu teritorijas vispirms apklāj ar salmiem, pļautu zāli (var arī svaigu, tikai viņa izžūstot stipri samazinās apjomā, tāpēc tādu vajag ļoti daudz), trušu un aitu pakaišiem (labāk pāris mēnešu stāvējušiem kaudzē), pērnajām lapām, sienu, kaut vai kartonu (izjauktām kastēm) un ietaisa tikai bedrītes stādiem vajadzīgajos attālumos. Arī lopu bietes mājas saimniecības vajadzībām labāk izaudzēt stādos un izpiķēt rindās nomulčētā laukā – tā mana vecmamma stāstīja, ka viņas vecmamma darījusi. Vēl nesaprotu, kā tikt galā ar burkāniem, bet šogad mēģināšu. Šito ņemšanos ar ravēšanu, kas pagājušogad notikās, piedzīvot vairāk negribas.

Ieguvumi? Pavasarī darba ir vairāk. Un par mulčas materiālu jādomā jau savlaicīgi (t.i. iepriekšējā rudenī). BET visu vasaru dobēs tik vien tā darba, kas izraut tās pāris usnes, kuras izlīdušas mulčai cauri, un piemest vēl zāles slāni tur, kur plānāks sāk likties. Līdz ar to par svarīgāko sakņu dārza instrumentu izvirzās trimeris vai izkapts. :)Lai vēl vairāk iepriecinātu – saknes audzēt nevajag artā vai raktā zemē. Tur, kur pagājušā gadā bija kartupeļi zem salmiem, šogad būs trūdiem bagāts lauks, kurā tad nu stādīt un sēt un MULČĒT bez mitas. Ravēšana samazinās līdz minimumam, mitruma režīms uzlabojas, ART NEVAJAG, varat apciemot savu dārzu retāk.

3. METODĪTE

Augstās dobes ar koka pildījumu.

Man nu ļoooti patīk šitais stāsts. Tā kā pati tikai šogad taisos izmēģināt – došu norādes. Varbūt kādam jau ir pieredze? Vāciski „hugelkultur”, saite: http://www.richsoil.com/hugelkultur/, meklējiet arī Gūglē. :)Ideja satriecoši vienkārša – sekla tranšeja, iekšā iemetam kokus (pustrūdējušus baļķus, trupekļus, zarus, arī svaigus kokus, tikai tie „strādāt” ar pilnu atdevi sāks otrā-trešā gadā), sametam virsū organiku – trūdus, lapas, salmus, mēslus, zāli, visu, kas pieejams, pa virsu zemi, ko atrakām, vēlams ielabotu ar kompostu vai melnzemi, ja iespējams, un pāri mulčas materiāls, ko, ja vajag, piespiež ar zariem, kokiem. (meklējiet attēlus – ir daudz un skaisti). Veidojas valnis pusotra metra plats, apm. 0, 5 m augsts un garš, cik gribat. Var veidot 2 paralēlus, ar 1 m atstarpi. Pārdomājiet vaļņu izvietojumu (valdošie vēji un D puse). Šamējos vaļņos 1.gadā labāk stādīt kartupeļus, topinambūrus, sakņaugus, kuri ir ar dziļu sakņu sistēmu, tad viņi labi sajauc slāņus. Nākamā gadā dobes sakrītas un sāk strādāt pilnvērtīgi. Ir neskaitāmi padomi, ko stādīt augstāk un ko zemāk, ko vēja un ko aizvēja pusē. Bet to jau var arī paši piedomāt. Galvenā ideja ir tāda, ka koks trūdot strādā kā sūklis vēl labāk kā mulča un regulē mitruma režīmu, kā arī izdala siltumu, kas stimulē sakņu attīstību. Bez tam valnis veido savdabīgu mikroklimatu uz tā augošajām augu kopienām – pacelti virs augsnes, tie ir mazāk salnu apdraudēti, nogāzēs tiek labāk saules apgaismoti, vēji aizturēti tiek, utt. Sistēma darbojas gadus 3-4, tad to pajauc, papildina kokmateriālu un sakrauj no jauna. Kombinējot ar mulčēšanu, mēs iegūstam sistēmu, kura pēc vienkārtēja intensīva darba ir augsti produktīva un enerģiju mazprasoša, kā arī izturīga dažādos laika apstākļos vairākus gadus. Ideāli sliņķiem! :)Starp citu – šis ir tieši mēreno platuma grādu „produkts” – ar mitriem pavasariem un sausām vasarām…

4. METODĪTE

Vairāk dzīves radīta atziņa. Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.

Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.

Kāpēc? Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.

Nu ko – iesākumā pietiks. Gaidu atsauksmes, jūsu pieredzes, citus piemērus.
Būtu jauki būt maksimāli gataviem jau šogad, vai ne?

Marinanna,
30.03.2011.

Kategorija: Izdzīvošana | Pievienoja: Janis_A (30.Mar.2011)
Skatījumu skaits: 1260
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika