http://www.aisbergs.lv/?p=13930

Labības izstrādājumu uzglabāšana

IZDZĪVOŠANA 20.12.2009

Krīzes laikos svarīga ir arī pārtikas krājumu uzglabāšana. Miltu, makaronu un putraimu krājumus apdraud arī žurkas un peles. Šie grauzēji bieži vien izgraužas cauri pieliekamajos, šķūņos vai māju neapdzīvotajās daļās novietotajām koka kastēm un sabojā tur uzglabāto pārtiku. Lai tas nenotiktu, var izgatavot speciālu pārtikas glabāšanas kasti.

To es darīju šādi.

Iegādājos mazo leņķa dzelzi (2 cm platumā) To ar fleksi sagriezu vajadzīgajos garumos (Tie varētu būt, piemēram, četri gabali pa 70 cm, četri gabali pa 80 cm, četri gabali pa 120cm. Izmērus var arī pieskaņot skārda plāksnes izmēriem tā, lai to pilnīgāk izmantotu.) Metinātājs no šiem leņķa dzelžiem man sametināja kastes karkasu. (Var karkasu veidot arī leņķa dzelžus savienojot ar skrūvēm) Tālāk iegādājos būvmateriālu veikalā cinkoto skārdu. Ar skārda šķērēm sagriezu to vajadzīgajos lielumos (70×80; 70×120; 80×120) un ar nelielām skrūvītēm šīs skārda loksnes pieskrūvēju pie izgatavotā kastes karkasa piecām pusēm. (Lai izurbtu skrūvju caurumus karkasa leņķa dzelžos un skārdā, lietoju parasto elektrisko rokas urbjmašīnu). Sestajā (vaļējā) karkasa daļā ierīkoju kastes vāku. To izgriezu attiecīgajā lielumā (tā, lai tas nedaudz sniedz pāri kastes malai) no skaidu plāksnes, kuras pret kasti vērstajā pusē gar malām piesitu skārda strēmeles (pret grauzējiem, jo tie vienmēr graužas no malām). Izurbu kastes vāka daļas leņķa dzelžos caurumus, pieskrūvēju tur nelielas eņģes, kurās iestiprināju vāku. Viss – kaste pārtikas uzglabāšanai ir gatava.

.

Šādas kastes priekšrocība, salīdzinot ar masīvām koka kastēm, kuras lieto pārtikas un graudu glabāšanai, ir tāda, ka tā ir samērā viegla, tādēļ ērti pārvietojama. Arī grauzēji tai cauri nevar izgrauzties un kalpošanas laiks tai ir neierobežoti ilgs, bet pats izgatavošanas process visai vienkāršs. Par trūkumu varbūt var uzskatīt leņķa dzelžu, skrūvju un cinkotā skārda iegādei nepieciešamos izdevumus, bet tie tomēr ir salīdzinoši nelieli.

No leņķa dzelžiem un skārda var izgatavot lielākas un mazākas kastes, var izgatavot pat skapi ar plauktiem (tur gan būs jāņem palīgā platāks leņķa dzelzs). Šādas glabātuves novietojot saimniecības ēkās, varēsiet būt droši, ka neviens grauzējs tajās neiekļūs.

Jānis M.,
(no personīgās pieredzes)
19.12.2009.

==========================================

Papildinājums

Jāņa aprakstītā metāla tvertne domāta diezgan liela miltu (putraimu u.c. miltu izstrādājumu) daudzuma uzglabāšanai, galvenokārt stacionārā stāvoklī. Protams, tās izmērus pēc vēlmes var mainīt, bet tai tomēr ir daži „mīnusi”:

1. Cinkotais skārds nebūt nav labākais materiāls pārtikas produktu ilgstošai uzglabāšanai. Stacionāru glabāšanas „kasti” labāk izgatavot no dēļiem un, aizsardzībai pret grauzējiem, apšūt to ar skārdu no ārpuses (stūros to nolokot). Var apšūt arī ar melno skārdu (ja telpa ir sausa un apmierina „dizains”).

2. Šādu kasti praktiski nav iespējams izgatavot hermētiski noslēdzamu – ne tās vāka blīvējumu, ne arī skārda stiprinājumu pie leņķa dzelžiem.

3. To nav iespējams arī pietiekoši labi „sakratīt” (mūsu vecāku obligāts nosacījums ilgstošai miltu kvalitātes saglabāšanai, lai tie „nenosēstos”). Protams, var jau miltus laiku pa laukam pārbērt, bet tas ir darbietilpīgs process.
v

Miltu glabāšanai labāk izmantot alumīnija vai alvota skārda piena kannas ar cieši noslēdzamu vāku (vāku ar gumijas blīvi). Šādas kannas (tilpumā no 20-30 litri) savulaik (neesmu interesējies kā tas ir šobrīd) bija plaši pieejamas. Vislabākās, protams, ir no nerūsējošā tērauda skārda izgatavotās piena kannas, bet tās ir daudz dārgākas. Lai kannā glabātajos miltos neattīstītos „nevēlamas dzīvības” (miltu kodes, u.c.), ieberot glabāšanai paredzētos miltus, ik pa laikam ieliek no plānās miziņas neattīrītas ķiploka daiviņas (uz 30 litru kannu apmēram nelielas ķiploka galviņas apjomā). Pirms lietošanas jau miltus vienmēr izsijā (un tā atdala arī ķiploka daiviņas). Milti ķiploku piegaršu nepieņem.

Juris P.,
(no sievas vecāku „pūra lādes”)