http://www.aisbergs.lv/?p=14260

Dzeramā ūdens attīrīšana

IZDZĪVOŠANA 21.01.2010

Dzeramam ūdenim jābūt cilvēka organismam nekaitīgam gan pēc ķīmiskā sastāva, gan epidemioloģiski drošam. Dzeršanai visdrošākais ir vārīts ūdens. Pie kam ūdens jāvāra vismaz 7 minūtes, bet uzglabāt to vēlams ne vairāk kā 2 diennaktis. Tomēr vārīšanas laikā ūdens zaudē daudzus derīgus mikroelementus. Tā kā dzeramo ūdeni labāk nevārīt, bet gan censties to attīrīt

Visvienkāršākais ūdens attīrīšanas paņēmiens ir tā nostādināšana. Pie kam dzeršanai paredzēto ūdeni nepieciešams nostādināt ne mazāk kā 10 stundas, atvērtā traukā un vietā, kas aizsargāta no tiešiem saules stariem. Šādas nostādināšanas rezultātā no ūdens iztvaiko hlors, bet smago metālu sāļi nosēžas trauka dibenā.

Dzeramā ūdens kvalitāti var uzlabot un tajā esošo nitrātu, hlorīdu un citu ķīmisko savienojumu kaitīgo iedarbību samazināt, to sasaldējot un pēc tam atkausējot. Šādā veidā iegūst tā saucamo „ledus ūdeni”.

Nelielos daudzumos ledus ūdeni var iegūt, izmantojot traukus ar vertikālām sienām: skārda bundžas, papīra vai polietilēna tetrapakas, alumīnija traukus. Šim mērķim neder stikla, māla, emaljēti un cinkotā skārda trauki.

.

Ledus ūdens iegūšanas process nav sarežģīts: traukā ielej nostādināto ūdeni un ievieto to ledusskapja saldēšanas kamerā. Protams, ziemas apstākļos, kad ir pietiekoši liels sals, ledusskapis nav vajadzīgs. Sākumā ledus veidojas uz ūdens trauka sieniņām, pie kam šis ledus ir tīrs un caurspīdīgs. Ar kaitīgām vielām piesātinātais ūdens aizsalst vēlāk, tādēļ koncentrējas trauka vidusdaļā. Ledus, kas ņemts no trauka vidusdaļas ir bālgans un duļķains. Ik pa laikam novērojot ūdens sasalšanas procesu, nevajag ļaut sasalt visam traukā ielietajam ūdenim – neļaut izveidoties „vidus ledum”. Sadauzot daļēji sasalušo ledus gabalu, tā vidusdaļā esošo piesārņoto ūdeni izlej, bet tīro ledu izkausē un lieto dzeršanai vai ēdiena gatavošanai. Ilgstoši lietojot šādu „ledus ūdeni”, laiku pa laikam ļoti ieteicams tam pieliet nedaudz minerālūdens.

Eksistē arī citi pavisam vienkārši, paaudžu paaudzēs pārbaudīti, ūdens attīrīšanas paņēmieni. Ja kritiskā situācijā lauka apstākļos nepieciešams attīrīt no mikrobiem purva ūdeni, tad var izmantot pīlādzi. Pietiek uz 2 līdz 3 stundām ievietot pīlādža zariņus ūdens krūzītē, lai pēc tam to varētu droši dzert, nebaidoties no kuņģa-zarnu trakta slimībām. Lielā mērā no šāda ūdens būs pazudusi arī specifiskā purva rāvas smaka un savdabīgā piegarša.

Arī ieva iznīcina visus purva ūdenī esošos dažādu slimību izraisošos mikrobus. Pilnīgi pietiek ievas zariņu paturēt ūdens krūzītē 2 līdz 3 minūtes! Šāds ūdens būs smaržīgs un derīgs dzeršanai.

Normālā situācijā un mājas apstākļos visefektīvākais un kvalitatīvākais dzeramā ūdens attīrīšanas veids, protams, ir speciāli šim nolūkam izgatavotu stacionāro ūdens attīrīšanas iekārtu vai pārnēsājamo ūdens attīrīšanas aparātu izmantošana. Tajos ūdens iziet vismaz trīs attīrīšanas stadijas – no mehāniskiem piemaisījumiem, no ķīmiskā un mikrobioloģiska piesārņojuma. Par cik šādi aparāti ir samērā dārgi un šaubos, vai kritiskā situācijā tiem būs pieejami rezerves filtrējošie elementi, šo ūdens attīrīšanas paņēmienu sīkāk neapskatīsim.

Dziednieciskās īpašības, kuras ūdens iegūst pēc tā saskaršanās ar sudrabu, bija zināmas jau sirmā senatnē. Daudzās pasaules valstīs pēc jaunas akas izrakšanas bija pieņemts iemest tajā dažas sudraba monētas, kā arī uzglabāt ūdeni sudraba traukos, kas uzlabo tā kvalitāti.

Mūsdienās ir apstiprināts, ka sudrabs, varš un zelts ļoti spēcīgi iedarbojas uz dažādām baktērijām. Piemēram, difterejas nūjiņa uz sudraba plāksnītes iet bojā pēc 3 dienām, uz vara – pēc 6 dienām, uz zelta – pēc 8 dienām. Stafilokoks uz sudraba plāksnītes iet bojā pēc 2 dienām, uz vara – pēc 3 dienām, uz zelta – pēc 6 dienām. Tīfa nūjiņa uz sudraba un vara plāksnītēm iet bojā pēc 18 stundām, bet uz zelta – pēc 7 dienām.

Sudrabam ir augstāka antimikrobu iedarbība kā penicilīnam, biomicīnam un daudzām citām antibiotikām, kā arī tas graujoši iedarbojas uz daudzām citām baktērijām, kas vispār nepakļaujas antibiotiku iedarbībai.

Ūdens, kura sastāvā sudrabs ir 1 miligrams litrā, labi deaktivē dažādus vīrusus. Pat pie daudz mazākas sudraba koncentrācijas (0,1 līdz 0,4 miligrami uz litru), šāds ūdens iznīcina daudzus patogēnos organismus – kuņģa-zarnu trakta slimību izraisītājus. Lai arī šāda sudraba koncentrācija ūdenī neatstāj redzamas „pēdas” – nemainās ne tā krāsa, ne garša, ne smarža, tomēr tas ir ieguvis dziednieciskas īpašības.

Ilgstošai „sudraba ūdens” glabāšanai jālieto trauki, kuru materiāls nereaģē ar sudrabu Tērauda, alumīnija un cinkotā skārda trauki šim nolūkam nav piemēroti un tajos uzglabāts ūdens zaudēs savas dziednieciskās īpašības. Vislabāk ir izmantot stikla traukus, kuros šāds ūdens pilnībā saglabās savas dziednieciskās īpašības pat pēc 12 mēnešu ilgas uzglabāšanas. Nedaudz sliktāk „sudraba ūdens” glabāsies polietilēna traukā, jo ar laiku no tā pieņems specifisko polietilēna piegaršu un smaržu.

Pēc vārīšanas „sudraba ūdens” zaudē savas dziednieciskā īpašības.