Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Izdzīvošana

„Cūku pupas”

http://www.aisbergs.lv/?p=13921

 

„Cūku pupas”

IZDZĪVOŠANA 19.12.2009

 

Dažus vārdus gribu teikt par tādu pārtikas augu, kuru tautā sauc par „cūku pupām”. Neesmu profesionāls lauksaimnieks, tādēļ varu pastāstīt tikai savu pieredzi .

Cūku pupas savā dārzā audzēju jau vairākus gadus. Šis augs ir salīdzinoši drošs pret dažādiem kaitēkļiem. Vismaz manā dārzā tādi pagaidām nav novēroti. Arī nezāles pēc tam, kad cūku pupas ir paaugušās, tām vairs neko daudz nevar kaitēt. Vienīgi rudens pusē dažkārt cūku pupu pākstis nāk šķīt sīļi no tuvējā meža vai kādas aizlūzušas, zemē nolīkuša pupas pākstis iztīra un savās alās aizvelk lauku peles.

Cūku pupām veģetācijas periods ir samērā garš, tādēļ tās jācenšas iestādīt iespējami agrāk. Stādu es apmēram vienu pupu no otras savas pēdas attālumā (tāpat kā kartupeļus). Pretējā gadījumā pupas izstīdzē un tām ir maz pākstu. Pupas ir ļoti ražīgas! Rudenī gatavās pākstis pie pupu stumbriem kļūst brūni pelēkas. Cūku pupas, atšķirībā no citām pupām tā nebaidās no rudens salnām, tāpēc tās var vākt vēl arī vēlākā rudenī. Ja ir saulainas dienas pupas uz lauka labi izžūst un tās pavisam nedaudz vajag vēl papildus mājās žāvēt. Es, ik pēc pāris dienām, nolasu stiprāk sažuvušās pākstis, tās izšķinu un pupas uzberu uz audekla siltā vietā (ne karstā!) kaltēties. Izkaltušas pupas var glabāt audekla maisos, vai kastēs. Atšķirībā, piemēram, no kartupeļiem, tās labi glabājas vairākus gadus, nezaudējot savu dīgtspēju. Izkaltētām pupām nekaitē, ja telpās, kur tās tiek glabātas temperatūra noslīd zem nulles. Atšķirībā no miltiem vai putraimiem, pupās, ilgstoši glabājot, neiemetās nekādas vabolītes un tās nekļūst rūgtas.

.

No pupām var gatavot dažādus ēdienus, bet vis vienkāršākais ir sakaltētās pupas ūdenī kārtīgi izmērcēt , pēc tam iebērt katlā ar ūdeni un vārīt, kamēr mīkstas. Uz vārīšanas beigām jāpieliek nedaudz sāls. Tad pupas nokāš un liek galdā. Šāds ēdiens ir visai garšīgs (garšas uzlabošanai pupas var apkaisīt vēl arī ar „Vegetu” vai sauso buljona pulveri) un galvenais - ļoti barojošs, jo satur daudz cilvēka organismam tik nepieciešamo olbaltumvielu. Ēdot pupas, ievērojami mazinās kāre pēc gaļas. Organismam tā vairs nav nepieciešama. Ja kāds žēlojas, ka pupas ēdot, viņam uzpūšas vēders, tad tas nozīmē tikai to, ka ēdot šī barība ir labāk jāsakošļā, lai tādējādi bagātinātu pupas ar siekalās esošajiem fermentiem, kas uzlabo gremošanu. Domāju, ka cūku pupas savu labo audzēšanas, uzglabāšanas un uzturvērtības īpašību dēļ varētu būt labs uztura avots ļaudīm krīzes laikā. Vienīgais mīnuss cūku pupām ir samērā lielais roku darbs, kas jāpieliek to novākšanā. Bet bezdarbniekiem taču laika netrūkst.

Jānis M.,
(no personīgās pieredzes)
18.12.2009.

Kategorija: Izdzīvošana | Pievienoja: Janis_A (19.Dec.2009)
Skatījumu skaits: 1098
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika