Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Dzīvosim-Redzēsim

Sliktākais vēl priekšā…

http://www.aisbergs.lv/?p=20666

 

Sliktākais vēl priekšā…

DZĪVOSIM - REDZĒSIM 16.06.2011

 

Tas, ko vērojam šobrīd, ir rūpīgi organizēta izrāde; sliktākais vēl priekšā.

Tātad – apsveicu visus. Manas prognozes pirmā daļa ir piepildījusies – Latvijā notikusi krāsainā revolūcija. Sākusies laika atskaite. Ārzemju saimnieki aktivizējuši Latvijas bankrota procedūru.

Iespaidīgās KNAB veiktās kratīšanas un Saeimas atlaišana nogranda kā pērkons no skaidrām debesīm. KNAB rīcība kļuva tik skaļa un negaidīta, ka uzreiz radās loģisks jautājums: kas sekos pēc tam? Un kādi ir KNAB mērķi?Var izcelt trīs galvenās notiekošā versijas.

Sāksim no beigām un izskatīsim visnereālāko un fantastiskāko versiju. Kā pavēstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, patiesībā nekas īpašs nav noticis – tiesībsargājošie orgāni vienkārši pilda savu darbu. Šāda versija rada virkni jautājumu.Fakts, ka Latvijā ir ļoti iespaidīgi oligarhi, nevienam nav noslēpums. Augstais korupcijas līmenis Latvijā arī nav nekāds jaunums. Pie mums, sākot no 1991. gada, to vien tik dara kā zog. Presē regulāri tiek apspriesti oligarhu darījumi, un cik daudz baumu par šo tēmu klīst. Šlesers tautā ticis pat pie iesaukas – Ostaps Benders.

.

Nav jābūt nekādam specaģentam, pietiek vien parakņāties plašsaziņas līdzekļos, lai atrastu neskaitāmus mūsu oligarhu kompromatus. Rezultātā rodas iespaids, ka žurnālisti par korupcijas un valsts naudas izzagšanas gadījumiem zina daudz vairāk nekā tiesībsargājošās iestādes. Līdz šim mūsu specdienesti strādāja pēc principa: karavīrs guļ, dienests turpinās. Tikai slinkais nav apvainojis KNAB bezdarbībā. Patiešām – līdz šim KNAB ar korupciju cīnījās kaut kā vāji un negribīgi un tādu patiesi lielu un skaļu lietu nebija.

Lūk, KNAB atskaite par 2010. gadu. 2010. gadā KNAB veica aptuveni 510 pārbaudes valsts iestādēs un pašvaldībās, kā arī pārbaudīja amatpersonu darbu. Pārbaužu gaitā tika pieņemti 199 lēmumi par konstatētajiem administratīvajiem tiesībpārkāpumiem, uzliekot 86 amatpersonām par pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā naudas sodu kopsummā par 5860 latiem. Pārējām amatpersonām (102) izteikti mutiski aizrādījumi. Novērtējiet darba mērogu – vidēji 68 lati soda naudas uz vienu pārkāpēju. Ne jau oligarhi sodīti. Un tagad, kad valsts praktiski pilnībā ir izzagta un gandrīz nekas nav palicis, KNAB pēkšņi atmodies. Kur jūs bijāt agrāk?

Turklāt izvirzītās apsūdzības Latvijas mērogiem nav pārāk lielas. Var nosaukt veselu virkni lietu, kas kaut kādu iemeslu dēļ paslīdējušas garām KNAB uzmanībai. Nacionālās bibliotēkas vai Dienvidu tilta būvniecība vien ir ko vērta – projekti par simtiem miljonu latu. Vai Parex bankas pārņemšanas process, kad valsts nezin kur iegrūda gandrīz miljardu latu. Bet, ja atgriežas pie bezrūpīgajiem 90. gadiem, kad aktīvi notika valsts īpašuma prihvatizācija. Ja grib godīgi strādāt, tad visi politiķi būtu jāieliek cietumā. Taču – nekā. Rodas iespaids, ka KNAB devies ķert lielo zivi, taču no makšķerēšanas piederumiem līdzi paņemts tikai tauriņu ķeramais tīkliņš. Iznāk, ka KNAB vēlējies tikai pabaidīt oligarhus. Nu, neticu es godīgiem un bezprincipiāliem cīnītājiem pret korupciju, kas pēkšņi pamodušies pēc garā ziemas miega un sākuši pildīt savus pienākumus.

Kā otra versija tiek izvirzīta cīņa par varu pašā KNAB. Pēdējā pusgadā KNAB piedzīvo iekšējos konfliktus. KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe pat paziņojusi, ka viņa saņem draudus, tādēļ lūgusi nodrošināt sev apsardzi. Pēc tam arvien biežāk sāka izskanēt viedoklis, ka KNAB vispār ir jālikvidē – nav nekādas jēgas, tērē tikai valsts naudu. Un tā vietā, lai strādātu, nemitīgi strīdas savā starpā. Tāpēc arī KNAB nolēma parādīt, ka tas tomēr strādā.Kratīšanas laikā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis bija atvaļinājumā. Visu kratīšanu veic viņa vietniece Juta Strīķe. Iznāk, ka vietniece vienkārši vēlējusies iegriezt savam priekšniekam un parādīt, ka viņa var strādāt labāk. Interesants fakts – pats Normunds Vilnītis par kratīšanu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem. Mani pārsteidz KNAB vadības informētības pakāpe. Tiek rīkota vērienīgākā operācija KNAB vēsturē, bet vadītājs par to neko nezina. Minētā versija arī ir maz ticama – pārāk bīstama un riskanta spēle pie tik mazām likmēm. Kā saka ļaunas mēles, KNAB bezdarbība bija saistīta ar bailēm aiztikt oligarhus.


Diez vai Juta Strīķe būtu sadūšojusies cīņai ar oligarhiem tikai karjeras apsvērumu dēļ. Tāpēc daži politologi saka, ka aiz KNAB rīcības ir jāslēpjas kādam milzīgam aizstāvim. Varbūt KNAB steiga un negaidītā rīcība saistīta ar pasūtījumu, kas nācis no ārpuses?

Un tagad rodas trešā, visticamākā, notiekošā versija – KNAB sācis kratīšanu pēc kāda pasūtījuma. Kam var būt izdevīgas KNAB darbības? Jau daudz reižu ir teikts, ka Latvijas neatkarība ir tikai formalitāte. Bez ārzemju kreditoru akcepta pat soli nedrīkst spert. Protams, politikā kreditori nestrādā pa tiešo, bet gan caur kabatas partijām, organizācijām, fondiem. Pēc būtības viņi uzvedas kā tie paši oligarhi, tikai ārzemju. Ļoti iespējams, ka aiz ārzemju kreditoriem stāv starptautiskie oligarhi.

Man jau gada sākumā bija sajūta, ka mūs sagaida ļoti interesanti un jautri notikumi, par ko jau izteicos savā prognozē. Ekonomika aug tikai valdības un Latvijas Bankas skaistajās atskaitēs. Patiesībā Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien trūcīgāki. Algas samazinās, nodokļi un cenas pieaug, normāli apmaksātu darbu nav iespējams atrast. Cilvēkiem krājas parādi, aizbraucēju skaits katastrofāli pieaug. Attiecīgi pieaug saspīlējums sabiedrībā, kas pilnīgi noteikti var pārvērsties vieglā revolūcijā.

Valdība tāpat ir strupceļā. Budžets netiek pildīts, deficīts ir milzīgs, vēl būs jāveic jauni samazinājumi budžeta ietvaros nākamajam gadam un jāpieņem nepopulāri lēmumi. Arī parādi būs jāatdod jau nākamgad, tikai nav ar ko.Revolucionāra situācija, ko mākslīgi radīja mūsu ārzemju saimnieki. Bet, lai revolūcija neizietu no kontroles un nenotiktu pēc neplānota scenārija, tā ir jāvada un jāorganizē pēc krāsaino revolūciju principa. Proti, masas ir jānovirza uz nepareizo pusi. Tāpēc KNAB mērķis nav iesēdināt oligarhus, bet radīt troksni ap tiem un tādējādi izraisīt neapmierinātību sabiedrībā. Bet par galamērķi jākļūst parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Tā kā Šlesers ir deputāts, lai veiktu kratīšanu viņa mājā, jābūt Saeimas atļaujai. Parlaments šo atļauju nedeva. Radās labs iegansts Saeimas atlaišanai – pērkamie deputāti piesedz apzagušos oligarhus. Prezidents Zatlers noreaģēja momentāni – jau sestdienas vakarā viņš uzrunāja tautu, paziņojot par Saeimas atlaišanas procedūras iniciēšanu. Agrāk šāds prezidenta lēmums būtu bijis vairāk nepieciešams. Kad Parex bankā iegāza budžeta naudu, Zatlers klusēja. Iznāk, ka Kargins un Krasovickis nav oligarhi. Kad Latviju bez tautas piekrišanas pārdeva SVF verdzībā, Zatlers klusēja. Kad Seima samazināja pensijas (pārkāpjot Satversmi), Zatlers klusēja. Kad Saeima pieņēma briesmīgo budžetu, saskaņā ar kuru vajadzēja slēgt slimnīcas un skolas, paaugstināt nodokļus, Zatlers klusēja. Kad specdienesti izgaiņāja cilvēkus, kas protestēja pret slimnīcas slēgšanu Bauskā, Zatlers klusēja. Un šo sarakstu var turpināt ilgi. Un te pēkšņi Zatleram pamodās sirdsapziņa. Bet varbūt vienkārši saņemts pasūtījums no daudz ietekmīgākiem cilvēkiem nekā oligarhi? Tāpēc KNAB un Zatlera steidzīgā rīcība bija viegli prognozējama jau gada sākumā.

Tātad – apsveicu, manas prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir notikusi krāsainā revolūcija. Nav šaubu, ka Saeima tiks atlaista. Saeima šobrīd ir viens no nepopulārākajām institūcijām Latvijā – tai uzticas apmēram 10% iedzīvotāju. Tāpēc referendumā vairākums nobalsos par parlamenta atlaišanu. Protams, plašsaziņas līdzekļos tiks organizēta iespaidīga Saeimas atlaišanas atbalsta kampaņa. Tiks izmantoti krāsaino revolūciju lozungi – cīņa par demokrātiju, tiesiska valsts, iesēdināsim visus oligarhus. Bet par ekonomisko problēmu risināšanu – ne vārda. Lūk, uzcelsim tiesisku valsti un ekonomika sakārtosies pati no sevis, paaugstināsies pensijas, parādīsies labi apmaksātas darba vietas, tiks apmaksāti kredīti un nez no kurienes parādīsies ražošana. Visas krāsainās revolūcijas – no Ukrainas līdz Ēģiptei – ir notikušas pēc viena un tā paša scenārija. Un Latvija nav izņēmums. Viss notiek pēc plāna –Latviju pamazām gatavo bankrotam un pēc tam tiešas SVF pārvaldes ieviešanai. Tas, ko vērojam šobrīd, ir rūpīgi organizēta izrāde un nekas vairāk. Cerēt uz ārkārtas vēlēšanām nav vērts – tur iekļūs tie paši politiskie spēki. Nav jau no kā izvēlēties. Un pats skumjākais ir tas, ka šīs partijas ir tikai marionetes, kuras meistarīgi pārvalda no ārienes. Par oligarhiem nav ko pārdzīvot – nevienu no viņiem neiesēdinās un netaisās iesēdināt.

Tāda pasūtījuma nav bijis. KNAB vajadzēja tikai sacelt troksni, destabilizēt politisko situāciju un panākt ārkārtas vēlēšanas. Ja iesēdinās oligarhus, ar ko tad biedēs iedzīvotājus? Ieņemiet vietas un vērojiet notiekošo cirku, taču neuztveriet to nopietni. Un pamazām gatavojaties krīzes otrajam vilnim un valsts bankrotam. Tas ir tikai sākums, viss sliktākais vēl priekšā.

Dmitrijs Smirnovs, ekonomists
Ceturtdiena, 16. jūnijs (2011) 10:23

Avots: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/241265
16.06.2011.

Kategorija: Dzīvosim-Redzēsim | Pievienoja: Janis_A (15.Jūn.2011)
Skatījumu skaits: 655
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika