http://www.aisbergs.lv/?p=4429

Sociālā palīdzība ir iespēja. Izmanto!

DERĪGI ZINĀT 30.12.2008

„Kļūs tikai sliktāk…” Šāda noskaņa valda lielākajā daļā sabiedrības. Laikraksti ir pārpildīti ar ziņām par augsto inflāciju, tarifu pieaugumu, pieaug arī bezdarbs un iztikas minimums, uzņēmumi bankrotē, pasaules finanšu krīze plešas plašumā, tikai ienākumi neaug tik strauji, kā gribētos. Ko darīt, kad nav izejas? Ko darīt cilvēkam, kurš nonācis krīzes situācijā un ir palicis bez iztikas līdzekļiem? Būtiski ir atcerēties par iespējām!

Ko darīt, ja ienākumi nav pietiekami, lai samaksātu par dzīvokļa īri un apkuri, kas nebūt nepaliek lētāka?

Tādā gadījumā pēc palīdzības var vērsties savā pašvaldībā vai pašvaldības sociālajā dienestā. Būtiski ir atcerēties, ka tās ir katra cilvēka tiesības un pašvaldībai ir pienākums rūpēties, lai būtu nodrošinātas katra tās iedzīvotāja pamatvajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība). Tomēr katras pašvaldības iespējas materiāli atbalstīt savus iedzīvotājus ir atkarīgas no to finanšu resursiem.

.

Palīdzība ne tikai trūcīgiem

Neskatoties uz to, ka, pirmkārt, pašvaldība finansiālu palīdzību sniedz trūcīgajiem iedzīvotājiem, pašvaldības sociālajā dienestā var vērsties ikviens, arī tad, ja neatbilst trūcīgā vai maznodrošinātā statusam. Katram var rasties situācija, kad paša spēkiem risināt problēmu šķiet neiespējami, un, koncentrējoties uz problēmu, daudzas iespējas paliek nepamanītas. Šādos gadījumos vērtīgāka par finansiālu palīdzību bieži ir tieši konsultācija ar speciālistu, jo pašvaldības finansiālā palīdzība nav tik apjomīga, lai cilvēks tūlīt izkļūtu no grūtībām un tās neatkārtotos. Tādēļ pašvaldības sociālais dienests palīdz cilvēkam, arī konsultējot un veicinot palīdzības pieprasītāja līdzdarbošanos situācijas uzlabošanā. Sociālais darbinieks var palīdzēt saskatīt apkārt esošos personiskos resursus un tos izmantot, piemēram, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru sociālais darbinieks palīdz atgriezties darba tirgū.

Kad ģimene tiek atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu?

Par trūcīgu ģimene ir atzīstama, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī (šobrīd valstī noteiktā minimālā alga ir 160 lati).

Pašvaldība ir tiesīga pati noteikt, kura persona tiek atzīta par maznodrošinātu. Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.

Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi

Ja cilvēks tiek atzīts par trūcīgu vai maznodrošinātu, pašvaldība var sniegt atbilstošu sociālo palīdzību. Tās mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm vai personām, lai apmierinātu to pamatvajadzības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka šādus sociālās palīdzības pabalstu veidus:

a) pabalstu garantētā minimālā ienākumu (turpmāk - GMI) līmeņa nodrošināšanai, kuru piešķir par trūcīgām atzītām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām;
b) dzīvokļa pabalstu, kura apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras var saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos;
c) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, kuru piešķir, neizvērtējot personas ienākumus, ja tā nonākusi ārkārtas situācijā iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ un nespēj nodrošināt pamatvajadzības.

Pašvaldības var izmaksāt arī citus pabalstus pamatvajadzību nodrošināšanai, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI un dzīvokļa pabalsta.

"Pašvaldības sociālajā dienestā var vērsties ikviens, arī tad, ja neatbilst trūcīgā vai maznodrošinātā statusam. Katram var rasties situācija, kad paša spēkiem risināt problēmu šķiet neiespējami, un, koncentrējoties uz problēmu, daudzas iespējas paliek nepamanītas.”

No šā gada 1.oktobra, izvērtējot sociālās palīdzības pieprasītāja atbilstību trūcīgā vai maznodrošinātā statusam, sociālais dienests par ienākumiem neuzskata šādus pabalstus: bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.

GMI

Šo pabalstu var saņemt cilvēki vai ģimenes, kuri ir atzīti par trūcīgiem. Lai saņemtu GMI pabalstu, cilvēkam jāvēršas savas dzīvesvietas pašvaldībā, kur jāraksta iesniegums un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Lai motivētu cilvēkus arī pašiem piedalīties savu problēmu risināšanā, pabalsta saņēmējiem ar pašvaldības sociālo dienestu jānoslēdz vienošanās par līdzdalības pasākumiem. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jāmeklē darbs, jāpārkvalificējas, jāpiedalās sabiedriskajos darbos, jāstājas nodarbinātības dienesta uzskaitē, kā arī jāatsakās no psihoaktīvo vielu lietošanas, ja viņiem ir tāda problēma.

Dzīvokļa pabalsts

Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldību sociālais pabalsts, ko piešķir, lai nodrošinātu trūcīgu ģimeņu vai ģimeņu ar zemiem ienākumiem tiesības uz mājokli, proti, lai segtu dzīvokļa īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Tā apmēru un pabalsta sniegšanas veidu nosaka katra pašvaldība.

Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, ģimenei sociālās palīdzības dienestā pēc dzīvesvietas jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, ienākumus par pēdējiem 3 mēnešiem un izdevumus pamatojošus dokumentus. Piešķirot dzīvokļa pabalstu, priekšrocības ir ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm, kurās ir invalīds vai pensionārs.

Vienreizējs pabalsts ārkārtējā situācijā

Šo pabalstu ārkārtējās situācijās pašvaldība piešķir, neizvērtējot pieprasītāja ienākumus. Pārsvarā to piešķir gadījumos, kad dabas stihiju vai ugunsgrēka dēļ cilvēks ir zaudējis mājokli un sadzīves priekšmetus. Arī šim pabalstam jāpiesakās pašvaldībā vai pašvaldības sociālajā dienestā. Pabalsta apmēru un tā izmaksas ilgumu un veidu nosaka katra pašvaldība.

Pašvaldības sociālais darbinieks izvērtē katru pieprasījumu un nosaka, kāda palīdzība konkrētajā gadījumā ir vispiemērotākā. Sociālie pabalsti ir atbalsts grūtībās nonākušajiem, taču tiem nevajadzētu kļūt par ienākumiem ilgtermiņā, jo šo pabalstu apmēri nav tik lieli, lai ievērojami uzlabotu pabalsta saņēmēju finansiālo situāciju. Tādēļ svarīgi ir katram pašam līdzdarboties savas dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums - http://www.likumi.lv/doc.php?id=68488

Ilze Svikliņa
28. oktobris (2008)

No: http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=697&id=182898