Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Derīgi zināt

Smadzeņu skalošanas metodes

http://www.aisbergs.lv/?p=5108

 

Smadzeņu skalošanas metodes

DERĪGI ZINĀT 21.01.2009

 

Pavisam neliels ieskats populārākajās un bīstamākajās propagandas metodēs. Dažas ir tik izplatītas, ka liekas WTF?, tā taču ir pilnīgi normāla žurnālistika! Izrādās, ka nav gan. Propaganda nav visuvarena un bieži tā neiedarbojas, tomēr, tā kā tā ir visu laiku un visapkārt, labāk par to zināt – vieglāk dzīvot.

Anonīmā autoritāte
Metode tiek izmantota, kad trūkst pamatotu argumentu.
Raksta, sižeta vai tml. materiāla ietvaros kā konkrētā jautājuma eksperts (it kā) tiek pieaicināts anonīms personāžs, kurš tekstā pie mums visbiežāk parādās kā „anonīms eksperts”, „(kaut kam) tuvu stāvoša persona”, „kāds, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu”, „kāds, kura vārds ir mainīts” u.tml. Tāpat par anonīmu autoritāti tiek uzskatīti, piemēram, „ārsti”, kuru vārdi netiek nosaukti un kuri kaut ko rekomendē, „speciālisti”, kuri ir par kaut ko vienisprātis, „sabiedrība”, kura par kaut ko iestājas u.tml.

.

„Ķeriet zagli!”
Šo metodi bieži izmanto, lai novērstu uzmanību no sevis.
Tajā brīdī, kad kāds, piemēram, uz Jums norāda kā uz nelieti, Jūs ar lielu pārliecību iebļaujaties, ka nelietis īstenībā ir kāds cits, tādējādi novēršot „tautas dusmas” citā virzienā, iegūstot vismaz laiku.

Pirmavota efekts
Šīs metodes pamatā ir princips – ja gribi, lai Tev notic, izsakies par kādu lietu/problēmu/parādību pirmais. Šo metodi ļoti plaši izmantoja Jozefs Gēbels. Te darbojas cilvēcisks psiholoģisks faktors – ja tiek saņemta informācija, kuru nav iespējams pārbaudīt, tad cilvēks sliecas vairāk ticēt tai, kuru uzzinājis pirmo.

Informācijas blokāde
Šīs metodes pamatā ir sniedzamās informācijas ierobežošana, radot pieprasījumu pēc tās. Nākamais solis ir vienpusējas informācijas sniegšana, kas automātiski nodrošina lielu publicitāti, pateicoties informatīvajam vakuumam, tādējādi panākot lielu sabiedriskā viedokļa iespaidošanas varbūtību.

Mediatoru izmantošana
Šīs metodes pamatā ir divi postulāti:
1. lielāko ietekmi uz sabiedrisko viedokli rada nevis plašsaziņas līdzekļi, bet gan sabiedrībā „klīstošie” mīti, baumas un tenkas.
2. šo ietekmi visefektīvāk rada nevis plašsaziņas līdzekļi, bet gan paziņas, draugi, pazīstamas autoritātes, kuri šinī gadījumā ir sabiedriskās domas translators vai pārnēsātājs.

Komentāri
Šīs metodes mērķis – tāda konteksta radīšana, lai cilvēka domas ievirzītu vajadzīgajā gultnē. Metodi pielieto, komentējot konkrētā raksta, sižeta faktus, piešķirot tiem vēlamo interpretāciju. Piemēram, grāmatā „Informācijas līdzekļi miljoniem” (O’Hara, ASV) aprakstīta diktora loma – „Viņa ziņojums pēc satura var būt korekts, neitrāls un objektīvs, taču viņa balss, intonācija, pauzes, kā arī sejas izteiksme var radīt redakcijas vēlamo efektu.”

Melīga analoģija
Šīs ir vienas no bīstamākajām psiholoģiskajām lamatām. Lielākajai daļai piemīt primitīvs domāšanas stils „iemesli - sekas”. Viss it kā būtu pareizi, taču tam vajadzētu būt „konkrēti iemesli – konkrētas sekas”. Starp šiem abiem domāšanas veidiem pastāv bīstami liela atšķirība, un tā nereti tiek izmantota savtīgiem mērķiem. Piemēram, pēdējā laikā izskanējušais A.Šķēles citāts par krupi, katlu un ūdeni.

Atgriezeniskā saite
Lai plašsaziņas līdzekļi radītu iespaidu, ka iedzīvotāji viņus skatās un atbalsta, kā arī lai radītu „parastajos iedzīvotājos” ilūziju par to, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā, tiek izmantoti, piemēram, zvani uz studiju tiešā ētera laikā, zvani par labu kādai no piedāvātajām atbildēm uz jautājumiem, citētas iedzīvotāju vēstules.
Ir zināms, ka, pirms nokļūt ēterā, vispirms jāizlaužas cauri „face control”. Un tikai tad var runāt ar „īstajiem”. Un arī tad, ja viedoklis nesaskan, vadītājs mēdz vienkārši nolikt klausuli.
Tik pat manipulējamas ir arī pseidoaptaujas, lai „noskaidrotu skatītāju viedokli”, kas drīzāk ir viedokļu formulēšanas, nevis noskaidrošanas rīks, jo cilvēkam ir tieksme pieslieties vairākuma viedoklim, nevis vienam pašam peldēt pret straumi. Liela nozīme aptaujās arī ir jautājumu un atbilžu formulēšanā.
Līdzīgi ir ar ielu aptaujām dažādām vajadzībām – var jautāt, kamēr dabon īsto atbildi, kuru rādīt ēterā vai publicēt laikrakstā. Galu galā, var arī kādu paziņu nointervēt, lai sižetam būtu īstie uzsvari. Un sižets tiek pieteikt, piemēram, šādi: „arī mūsu aptaujātie iedzīvotāji bija līdzīgās domās, ka…”. Nevienu īsti neinteresē, ka tie ir tikai 4 no 2 miljoniem.
Turklāt, nereti, lai radītu it kā objektīvu ainu, tiek pieļauts arī kāds oponenta viedoklis, taču tas ir pārliecinošā mazākumā. Pie šīs tehnikas pieskaitāmi arī iepriekš saskaņoti jautājumi intervijās un preses konferencēs.

Notikumu aculiecinieki
Šo metodi bieži vien izmanto, atspoguļojot karus vai tamlīdzīgas vardarbības ainas. Šīs metodes izmantošanu ļoti labi varēja novērtēt nesenajā Krievijas-Gruzijas militārajā konfliktā. Katra puse rādīja savus „aculieciniekus”, kuri stāstīja par otras puses šausminošajām darbībām.

Aizstāšana
Šai metodei vispopulārākais piemērs ir spiegs un izlūks. Mums ir izlūks, jums ir spiegs. Tā ir pozitīvu terminu aizstāšana ar negatīvu terminu un otrādi. Šo metodi ļoti plaši izmantoja Trešais Reihs. Piemēram, SS nezaga nogalinātajiem ebrejiem mantas, viņa tās „nodeva drošā apsardzē”.

Psiholoģiskais šoks
Metodes pamatā ir ļoti spēcīgu emociju izsaukšana iedzīvotājā, kam seko nepieciešamās ziņas nodošana. Kā uzskatāmie gadījumi ir karu ainas, kam seko kara nepieciešamības pamatojums vai nosodījums.

Reitingi
Ir pierādīts, ka 10-25% vēlētāju apzināti vai neapzināti tieši pēc aptauju reitingiem izvēlas to partiju, par kuru balsot. Ir bijuši gadījumi, kad šo ieroci izmanto kā biznesa instrumentu, piedāvājot „pagrozīt jautājumus vai rezultātus” nepieciešamajā virzienā.

Akcentu uzlikšana
Ja skrējienā piedalās divi skrējēji, tad ir vairāki varianti, kā to pasniegt.
1. interpretācija. Es atskrēju pirmais, bet viņš pēdējais.
2. interpretācija. Es atskrēju otrais, bet viņš pirmspēdējais.
Vēl viens piemērs par skaitli 7.
7 ir:
- mazāk nekā astoņi
- vairāk nekā 6
- gandrīz desmit
- puse no 14
u.t.t.

Asociāciju radīšana
Metodes pamatā labu vai sliktu asociāciju radīšana par kādu no objektiem ar paņēmienu, kad viņš tiek pielīdzināts kādam citam. Piemēram: S.Huseins – tas ir Hitlers, kurš runā arābu valodā! Vai arī svaigāks piemērs - Žirinovskis ir nācis klajā ar atziņu, ka Baraks Obama ir Mihails Gorbačovs, kurš sagraus ASV.

Problēmas radīšana
Bieži vien propaganda nespēj mums pateikt, KĀ DOMĀT, tajā brīdī tiek pielietots šis gadījums, lai pateiktu mums, PAR KO DOMĀT. Tas notiek, rūpīgi atsijājot faktus, par kuriem stāstīt un saliekot nepieciešamos uzsvarus, viešot šaubu vai aizdomu ēnas par attiecīgo notikumu/objektu.

Draudu radīšana
Šī ir stratēģiska mērķtiecīgas komunikācijas metode. Nereti iebiedēti cilvēki dara vai vismaz atbalsta lietas, kuras tiem ne tikai nenes labumu, bet pat drīzāk nodara ļaunu. Kā uzskatāmie gadījumi ir karu ainas, kam seko kara nepieciešamības pamatojums vai nosodījums. Tas pats attiecas uz terorismu. Par to, ka šī metode ir ārkārtīgi iedarbīga, liecina fakts, ka ASV pilnīgi visi prezidenti, kuru pārvēlēšanas termiņa laikā ASV ir bijusi iesaistīta karā, ir ievēlēti par prezidentu arī uz otro termiņu. Kā pēdējais piemērs – Džordžs V. Bušs.

Indīgā sviestmaize
Šī metode ir kā pozitīvās ziņas „slāpētājs”. Tas izpaužas tā, ka starp negatīvo ziņas sākumu un negatīvajām beigām tiek ielikta pozitīvā ziņa.

Saldā sviestmaize
Līdzīga metode „indīgajai sviestmaizei”, tikai šeit negatīvā ziņa tiek slāpēta ar pozitīvu sākumu un beigām.

Kā jau minēju, šis ir tikai virspusējs ieskats, ja kādu ieintersēja, caur google.lv var atrast daudz materiālu visādās valodās.

Teksts no: http://helmutsrunga.blogspot.com/2008/11/smadzeu-skaloanas-metodes.html
Attēls no: http://www.tribine.lv/karikaturas/Nedelas-karikatura/8282

Kategorija: Derīgi zināt | Pievienoja: Janis_A (21.Jan.2009)
Skatījumu skaits: 1093
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Statistika