Latvijas glābšanai no iznīcības un uzplaukumam – mūsdienīguizglītību Pašlaik Latvijas vatsls galvenie uzdevumi valdības deklarācijā tiek formulēti ekonomikas attīstības plāksnē – izkļūšanano krīzes un eiro ieviešana. Vēl sāpīga problēma mums ir zemais dzimstības līmenis un ar to saistītā iedzīvotāju novecošanās, kas draud ar nopietnu demogrāfisko krīzi tuvākajā nākotnē, bet par to nekas nav minēts valdības deklarācijā. Taču savulaik nopietna uzmanība tika veltīta nacionālās attīstības plānam (NAP) 2007-2013. gadiem. Šī plāna mērķis ir visu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes izlabošana caur izglītības un, īpaši, mūžizglītības uzlabošanu. Tiesa gan, šajā plānā navparedzētas realizācijas metodes un kontrole tā izpildei. Pašlaik laikam valdībai ir neatliekamāki uzdevumi, tāpēc par NAP uzdevumu ieviešanutrūkst informācijas. Kopš NAP izstrādes ir pagājuši vairāki gadi un par šo laiku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), jeb datortīklu un interneta, lietošana ir guvusi ievērojamus sasniegumus un plaši ienākusi sadzīvē. Šo sasniegumu izmantošana ļauj tuvināt NAP nospraustos mērķus un radikāli uzlabot esošo izglītības sistēmu (IS), kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.Kādēļ tad nepieciešama tāda esošās ISuzlabošana? Var uzskatīt, ka pašreizējās novecojušās IS galvenais trūkums ir esošā izglītības koncepcija, kas postulē, ka visi tās etapi – pamatizglītība, vidējā un augstākā paredz sniegt personai izglītību jeb zināšanas visam mūžam. Lai iegūtu pilnvērtīgu augstākoizglītību, jāiziet visi šie etapi, un tad darba gaitas (patstāvīga dzīve) visbiežāk tiek uzsāktas ap 25 gadiem, bet ģimenes nodibināšana – tikai ap 28-30 gadiem. Ja ņem vērā, ka sievietes var dzemdēt bērnus līdz 40gadiem un to audzināšana bieži prasa pātraukt darbu, tad saprotams, ka lielas ģimenes, kur būtu 3 un vairāk bērnu, parasti ir liels retums. Bet pašreizējā IS arī nepietiekami dod prasmes tālākai patstāvīgai zināšanu apguvei un dzīves kvalitātei, kā arī prasa pastāvīgu skolniekavai studenta klātbūtni mācību iestādē. Līdz ar to jaunatne spiesta pamest lauku rajonus, lai iegūtu izglītību. Bet, ja rodas pārtraukums izglītībā, piemēram, pēc vidusskolas beigšanas, tad uzsākt izglītību augstskolā irapgrūtinoši, jo jāiztur konkurss. Arī mūžizglītība Latvijā aptver tikai 5% (Eiropas savienībā 9%). Vai ir iespējams radikāli uzlabot esošo IS? Izrādās, ka pēdējos gados tādas iespējas radušās sakarā ar kalitatīvu mobilā interneta visurpieejamību Latvijā un šo uzlabojumu pamatā jābūt viplašāko tautas masu aptveršana ar tālmācību un mūžizglītību. Ir pamatos jāmaina izglītības koncepcija, postulējot, ka tai jāturpinās katra cilvēka mūža garumā, jo mūsdienu zināšanu pieauguma tempi ir tādi, ka skolas un studijas tās spēj nodrošināt tikai neilgam laikam. Šeit jāizdaladivi izglītības uzlabojumu aspekti – 1)pēc formas un 2)pēc satura. 1. Uzlabojumiem pēc formas jānodrošina tas, lai jebkurai personai būtu nodrošinātas iespējas iegūt vai turpināt izglītību, t. i. mūžizglītību, izmantojot tālmācības metodes. Tas dos sievietēm unvīriešiem jau pēc 20 gadiem iespējas agrāk veidot ģimeni un audzināt bērnus, nepārtraucot savu mūžizglītību un neupurējot iespējamo kuplo ģimeni izglītībai vai otrādi, kā arī, iespējams, arī tāldarbu un pilnu vai nepilnu slodzi tai skaitā arī lauku rajonos. Šiem zlabojumiem jāparedz tāda vatsls politikas veidošana, kad ģimenes ar 5 bērniem tiktu visādi atbalstītas un nebūtu retums.2. Lai nodrošinātu augstāk minētās iespējas, būtiski mainīt pamatizglītības saturu tā, lai tā nodrošinātu iespējas patstāvīgāk pieņemt lēmumus, kā arī pilnībā apgūt prasmes unmotivācijas patstāvīgai datortehnikas lietošanai un sevis pilnveidošanai. Tādēļ būtiski jāsamazina to mācību priekšmetu apjomi, kas veltīti zināšanu faktu apguvei. Jau no pamatskolas sākuma jāieved jauns mācībupriekšmets, ko varētu saukt par ‘’uzvedību cilvēkvidē’’, un kas ieaudzinātu patstāvību un atbildību pret sevi, saviem tuvākajiem un valsti,kā arī ļautu patstāvīgi papildināt savas zināšanas par vides iespējām un riskiem, kas var būt saistītas ar tām.