http://www.aisbergs.lv/?p=21406

Nespējam mācīties no pagātnes kļūdām!

DERĪGI ZINĀT 12.09.2011

Tikai dažas vēsturiski pārbaudītas patiesības…

Ne bads, ne mēris, ne karš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokrātiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. Pirmie var gan nodarīt lielus materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu. Demokrātiskie principi ķeras pie pašu pamatu iznīcināšanas…

…………………………

.

Latvijas traģēdija pastāvēja iekš tam, ka latvieši demokrātiskos principus, kas derēja noārdīšanai un sagāšanai, gribēja padarīt par valsts uzbūves principiem. Tāpēc, liela akluma sisti, tie iznīcināja savas valsts satversmē galīgi centrālo varu, sadalīdami to starp simts valdniekiem jeb deputātiem. Ievēlēts varēja būt tas, kas dabūja visvairāk balsu, un vairāk balsu varēja dabūt vislielāko labumu solītājs…

…………………………

Ar pavisam maz izņēmumiem visa Saeima sastāvēja no cilvēkiem, kas savu varu bija ieguvuši šādā vairāksolīšanā. Šie bija sadalījušies frakcijās jeb grupās, kas atšķīrās viena no otras ne pēc politiskā ideāla, kam viņi sekoja, bet pēc savu pašu iegribām, kuru maskēšanai bija piekārtas klāt dažāda satura politiskas izkārtnes. Valdību sastādot, notika otra vairāksolīšana, kurās piedalījās šīs frakcijas, un panākumu dabūja tā valdība, kas parādīja frakcijām vislielāko pretimnākšanu. Latviešu nacionālisms no šī nama bija izdzīts, bet krievu, vācu un žīdu nacionālismi dzīvoja, kuru sekmēšanai piešķīra pabalstus no latviešu sapelnītās naudas. Saeimas vadītās valdības bija ne valdības, bet vairākuma izpildkomitejas…

…………………………

Saeimā notika vistrakākās norunas un koalīcijas starp cilvēkiem, kuri ikdienas sadzīvē likās ar saviem uzskatiem atšķiramies viens no otra kā tumsa no gaismas. Ateists še sadzīvoja vislielākā draudzībā ar stingrāko kristīgo, lai panāktu vēlētāju iegribu apmierināšanu. Šie vēlētāji nebija kāda noteikta tauta, bet demokrātija, kāds abstrakts bezveida pūlis. Tā neprasīja tautību, bet tikai balsu nodošanu. Tautības ideju ievēroja tikai minoritātes, kuras ļoti izveicīgi izmantoja latviešu deputātu pieķeršanos demokrātisma dogmai. Tā bija cēlās politikas mākslas pilnīga izvirtība, un uz demokrātijas altāra gadiem ilgi tika upurētas mūsu tautas visdārgākās mantas….

Aktuālākie fragmenti no: http://www.aisbergs.lv/?p=9658#more-9658
Attēls no:  http://strelec.ucoz.ru/