| Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Derīgi zināt |
|
http://www.aisbergs.lv/?p=5079
Mikroviļņu krāsnis - elementāras ērtības vai potenciāla bīstamība veselībai? DERĪGI ZINĀT 20.01.2009
Joprojām ir ļoti maz pētījumu par to, kādu ietekmi uz cilvēka organismu ilgtermiņā atstāj mikroviļņu krāsnī sagatavotas pārtikas lietošana uzturā. Mikroviļņi ir viena no elektromagnētiskas enerģijas formām, tāpat kā gaismas viļņi vai radioviļņi. Tie ir ļoti īsi elektromagnētiski viļņi, kuri tiek izmantoti ne tikai mikroviļņu krāsnīs, bet arī telefona sakaru nodrošināšanai, televīzijas programmu pārraidei, interneta datu pārraidei uz Zemes un caur pavadoņiem, utt., tomēr pats zināmākais mikroviļņu pielietojuma veids, protams, ir mikroviļņu krāsnis. Katra šāda krāsns satur magnetronu, kurš pārveido elektrisko enerģiju elektriskajā laukā, kurš tad arī mijiedarbojas ar pārtikas vai citu vielu sastāvā esošajām ūdens molekulām. Mikroviļņi "bombardē” ūdens molekulas barībā, liekot tiem griezties ar ātrumu miljonie reižu sekundē un radot molekulāro berzi, kuras rezultātā arī tiek uzsildīta pārtika. Vienlaikus berze arī rada pamatīgus bojājumus un deformācijas pārtikas vielu molekulās, jeb citiem vārdiem – starojuma iedarbības rezultātā mainās pārtikas vielu struktūra. .
Kas izgudroja mikroviļņu krāsnis? Oficiālā versija par mikroviļņu krāšņu parādīšanos vēstī, ka pie tās vainojama nejaušība. Mikroviļņu starus izmantoja sabiedroto radari II pasaules kara laikā un vienreiz ierīce ar nosaukumu magnetrons pilnībā izkausējusi kāda Persija Spensera kabatā esošo ledeni. Šis notikums piesaistīja militāristu uzmanību, taču tā kā armijas vajadzībām tehnoloģiju neizdevās pielāgot, tā tika pārveidota mājas vajadzībām. Patiesība gan ir nedaudz cita – mikroviļņu plātnes – "radiomissor” - savas armijas vajdzībām II Pasaules kara laikā sāka lietot nacisti. Šajā gadījumā ievērojami samazinājās pārtikas sagatavošanai patērētais laiks, un attiecīgi vairāk laika atlika karavīru tiešajiem pienākumiem. Pēc kara sabiedroto rokās nonāca dokumenti par vāciešu pētījumiem ar mikroviļņiem, kuri kopā ar strādājošām plātnēm tika nodoti ASV "tālākiem zinātniskiem pētījumiem”. Tieši Savienotajās Valstīs 1946. gadā arī parādījās pirmā mikroviļņu krāsns mūsdienu izpratnē – pamatīgs čuguna monstrs. Krietns skaits nacistu modeļu nonāca arī PSRS īpašumā, kur tika veikta iekārtu bioloģiskās iedarbības rūpīga izpēte. Rezultātā PSRS tika aizliegta mikroviļņu krāšņu izmantošana un padomju iestādes pat publiskoja starptautisku brīdinājumu par veselībai kaitīgām pārtikas sastāvdaļām, kuras rodas mikroviļņu iedarbības rezultātā. Tiesa, 1970. gados tās tomēr kļuva pieejamas, jo mikroviļņu krāsnis sāka ražot daži militārie uzņēmumi. Tāpat PSRS iespaidīgu izmēru mikroviļņu krāsnis tika izmantotas, piemēram, koksnes žāvēšanai mežsaimniecībās. Zīdaiņu pārtika un asins sastāvs Vajadzēja paiet vairākām desmitgadēm, līdz ASV tika konstatēts, ka dažas mātes pienā un pārtikas maisījumos zīdaiņiem ietilpstošas aminoskābes pārveidojas par izomēriem, kuri deformē nervu sistēmu un ir kaitīgi nierēm, jeb citiem vārdiem – jau tā ne tie labākie zīdaiņu pārtikas maisījumi šādi kļūst vēl toksiskāki. Tomēr nekādi tālāk ejoši secinājumi no atklājuma netika izdarīti – vienkārši jaunajām māmiņām netiek rekomendēts mātes piena mākslīgo aizstājēju sagatavošanai izmantot mikroviļņu krāsnis un arī tad ne vienmēr. Tāpat salīdzinošā pētījumā "Pārtikas sagatavošana mikroviļņu krāsnī”, kas 1992. gadā tika publicēts ASV, parādījās frāze: "No medicīniska viedokļa tiek uzskatīts, ka mikroviļņu iedarbībai pakļautu molekulu nonākšana cilvēka organismā parasti nodara daudz vairāk kaitējuma, nekā labuma. Pārtika no mikroviļņu krāsns satur enerģiju, kuras nav tradicionālajā veidā sagatavotajos pārtikas produktos.” Pētījuma autori atsaucās uz pašu veiktu īstermiņa pētījumu, kura gaitā bija secināts, ka cilvēkiem, kuri lietoja uzturā mikroviļņu krāsnī pagatavotus dārzeņus, mainījās asins sastāvs – pazeminājās hemoglobīna un cēlās holesterīna līmenis, kamēr eksperimenta dalībniekiem, kuri lietoja to pašu pārtiku, tikai sagatavotu tradicionālā veidā, asins sastāvs palika nemainīgs. Šeit gan jāpiebilst, ka šie pētījumi ir atsevišķi izņēmumi, nevis vispārēja tendence. Fundamentālu pētījumu trūkums Visskaļāko rezonansi starp šādiem izņēmumiem radīja Šveices profesores Hansas Ulrihas Hertelas 1991. gadā publicētais pētījums par to, ka mikroviļņu krāsnī pagatavota pārtika ir ievērojami bīstamāka veselībai, nekā tradicionālajā veidā sagatavoti pārtikas produkti. Jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem Hertela ar skandālu tika atbrīvota no sava amata kādā Šveices medicīniskajā uzņēmumā – par eksperimentu rezultātu nesankcionētu izpaušanu. Zinātniece centīgi aizstāvēja un turpina aizstāvēt viedokli, ka ka pārtika, kura apstrādāta ar mikroviļņiem, negatīvi ietekmē cilvēku asins sastāvu. Savu uzskatu Hertela pamato ar pētījumu rezultātiem, kuri, neiedziļinoties niansēs, apliecina, ka mikroviļņu krāsnīs sagatavotas pārtikas lietošana uzturā maina "labā” un "sliktā” holesterīna attiecības organismā par labu otrajam, noved pie hemoglobīna daudzuma pazemināšanās un leikocītu (balto asinsķermenīšu) skaita palielināšanās. Tāpat tiek pausts viedoklis, ka pēc pārtikas apstrādes mikroviļņu krāsnī tajā palikusī mikroviļņu enerģija nonāk organismā, kur tās iedarbība rada nevēlamas sekas. Pēdējo tēzi gan apšauba absolūts vairākums zinātnieku. Mikroviļņu krāšnu pretinieki kopumā nešaubās, ka starojuma iedarbība noved pie pārtikas molekulu deformēšanās, padarot tās "nedzīvas” kā arī rada savienojumus, kuri dabā neeksistē un kuru iedarbība uz cilvēka organismu faktiski nav pētīta. (Atsevišķs jautājums par to, kādu ietekmi dažādi iesaiņumu materiāli atstāj uz mikroviļņu krāsnīs gatavotu pārtiku.) Pēdējais fakts atbilst patiesībai un savā ziņā tas ir pat paradokss – ja neskaita sen aizmirstos padomju laika pētījumus un dažu entuziastu veikumu pagājušā gadsimta 90. gados, ir ļoti maz zināms par to, kā mikroviļņu krāsnī sagatavota pārtika ilgtermiņā ietekmē cilvēka organismu. Toties pastāv neskaitāmi pētījumi par to, kas notiek, piemēram, gadījumos, kad mikroviļņu krāsns durtiņas nav pietiekami aizvērtas, vai par to, kādi priekšmeti krāsnī eksplodēs, un kādi nē. Tā gadās! Vairāk
informācijas: Food Science Australia - The safety
of microwave ovens >>> www.2v.lv 19.01.2009. | |
| Kategorija: Derīgi zināt | Pievienoja: Janis_A (20.Jan.2009) | |
| Skatījumu skaits: 1226 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |