http://www.aisbergs.lv/?p=4974

Konspiroloģija - gandrīz zinātne par globālo sazvērestību teorijām

DERĪGI ZINĀT 16.01.2009

Pasaulē izsenis un arī joprojām pastāv dažādas slepenas organizācijas un apvienības, kuru biedri vēlas mainīt pastāvošo lietu kārtību. Un, ja pastāv sazvērnieki, pastāv arī cilvēki, kas cenšas viņus atmaskot un zina (vai domā, ka zina) par dažādu pasaules slepeno organizāciju nodomiem un darbību. Ar globālu un lokālu sazvērestību pētīšanu nodarbojas atsevišķa sociālo zinātņu nozare — konspiroloģija.

Akadēmiskajās aprindās nedz konspiroloģiju, nedz konspirologus neviens par zinātni un zinātniekiem neatzīst, jo viņu teorijas ir balstītas galvenokārt uz neoficiāliem pierādījumiem un bieži runā pretim oficiālajai vēsturei, politoloģijai utt. Tāpat valda uzskats, ka konspirologu darbi veicina rasu un sociālās spriedzes pieaugumu sabiedrībā. Paši nozares entuziasti gan ir nedaudz citās domās, uzskatot, ka slepeno "interešu klubu” ietekme uz pasaulē notiekošo ir nesalīdzināmi lielāka, nekā pirmajā mirklī šķiet.

Pasaulē zināmākais jaunlaiku konspirologs ir franču rakstnieks, dzejnieks un ģeopolitiķis Žans Parvulesko – ekstravaganta personība, kura draugu vidū bija visdažādākie politiķi, ideologi, mākslinieki mistiķi, slepenie aģenti un izlūkdienestu darbinieki, turklāt šis francūzis īpaši lepojās ar Oto Skorceni – nacistiskās Vācijas izlūkdienestu leģenda – draudzību. Cits politiskās konspiroloģijas aizrautīgs piekritējs ir Frederiks Forsaits – viens no pasaulē zināmākajiem politisko piedzīvojumu romānu (Šakāļa diena, Kara suņi, Ceturtais protokols) autoriem. Savukārt mistiskās konspiroloģijas, kura pēta okulto vai reliģisko ideju ietekmi uz politikas procesiem, zināmākais pārstāvis ir čīliešu rakstnieks un kinodokumentālists Migels Serrano, kas kļuva slavens ar autobiogrāfiskajiem darbiem par Hermanu Hesi un Karlu Gustavu Jungu, kā arī ar pētījumiem par okultisma un mistikas ietekmi uz Ādolfu Hitleru un citiem vēstures varenajiem. Oficiālās varas attieksme pret Serrano gan kļuva vēsāka, kad viņš sāka meklēt un atrast pierādījumus, ka arī jaunāko laiku politiķi aizraujas ar apšaubāmām mācībām.

.

Lai arī konspirologi nav novilkuši skaidras savas zinātnes robežas, runājot par globālajām sazvērestībām, parasti mēdz izdalīt sešas atsevišķas sazvērestību "teorijas”: masonu, ebreju, baņķieru (ekonomisko), nabagu (komunistisko), mondiālistu (”vispasaules valdības”) un sektantu sazvērestības. Šo sazvērnieku un viņu ietekmes aģentu darbības sfēras gan bieži saplūst, tāpēc reizēm grūti pateikt, kas īsti bija tas vai cits vēsturē zināms cilvēks. Kas ļoti būtiski – nopietni konspirologi, kā Parvulesko vai Serrano, nenodarbojās ar raganu medībām, bet gan ar faktu (bieži vien lielākajai daļai sabiedrības nezināmu) analīzi, cenšoties noskaidrot, cik lielā mērā pieņēmumi par tās vai citas sazvērestības esamību atbilst patiesībai. Un tā nav viņu vaina, ka alternatīvo vēstures vai politikas zinātni bieži nākas zīmēt drūmās krāsās.

Demokrātijas krusttēvi?

Masoni jeb brīvmūrnieki laikam gan ir viens no populārākajiem vārdiem pasaulē, jo masonu pusslepenajām ložām piederējusi virkne ievērojamu valstsvīru un ar tām saistās daudzi ievērojami notikumi (arī viens no pirmās Latvijas prezidentiem – Gustavs Zemgals – it kā bijis masons). Tā zinātāji pat negrasās apšaubīt, ka masonu ložu biedri bija galvenie ASV konstitūcijas autori un arī katrs trešais ASV prezidents, ieskaitot Franklinu Delano Rūzveltu. Nav noslēpums, ka tieši masoni bija Lielās franču revolūcijas izraisītāji, savukārt lēmums par Nāciju līgas – ANO priekšteces – izveidošanu tika pieņemts nekur citur kā 1917. gada Brīvmūrnieku kongresā Parīzē, bet pirmajā ANO kopā sanākšanā dažādas valstis pārstāvēja vismaz 47 masonu ložu biedri. Šādu faktu ir tik daudz, ka tie vairs nevienu neizbrīna, taču pētnieku domas par to, kā masonus vērtēt, ievērojami atšķiras.

Vieni uzskata, ka mūsdienu demokrātija ir liels masonu nopelns un velns nav tik melns, kā viņu mālē. Brīvmūrnieku vairākums tiek uzskatīts par izglītotiem cilvēkiem, kas apvienojušies pusslepenās biedrībās, lai ieviestu dzīvē savus ideālus, ko diemžēl ne vienmēr bijis iespējams izdarīt bez vardarbības. Arī masonu sātanisko simboliku un nodošanos okultām lietām viņu attaisnotāji uzskata par nodevu pagātnei, kas saglabājusies no slepeno brālību pirmsākumiem (kad tās, visticamāk, izvēlētas kā alternatīva kristietībai), piebilstot, ka mūsdienās krietni mazinājies gan masonu skaits, gan viņu ietekme

Savukārt otri, galvenokārt ar Katoļu un Pareizticīgo baznīcu saistīti ļaudis, uzskata masonus par slēptiem sātana pielūdzējiem, kuru galamērķis ir varas sagrābšana visā pasaulē un jebkādas morāles likvidēšana, vienlaikus iedzīvojoties neizmērojamā laicīgajā mantā. Homoseksuālisms, aborti, narkotikas esot tikai pirmie ziediņi ceļā uz morāles nāvi. Absolūts vairākums masonu ložu biedru arī nekad nav zinājuši par organizācijas patiesajiem nolūkiem, jo visus lēmumus pieņem saujiņa "iesvētīto” – Trīspadsmitu padome, kura ar ierindas biedru neapzinātu palīdzību laika gaitā ieguvusi milzīgu varu, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Masoni arī nekur neesot pazuduši, bet iekļāvušies citās globālo sazvērnieku organizācijās, kur viņu darbība turpinās. Jāpiebilst, ka vairākums cilvēku tic šai versijai, jo uz jautājumu – ko tad viņi slēpjas, ja ir tik labi, – masonu aizstāvji nespēj atbildēt.

Reliģija vai politika?

Ne retāk kā masoni tiek piesaukta arī ebreju sazvērestība ar diviem tās aspektiem – reliģisko un politisko. Reliģiskās sazvērestības teorijas parādīšanās iemesls ir jūdaisma izsenis noliedzošā attieksme pret kristietību un ne visai glaimojošie svētu rakstu izteikumi par citticībniekiem. Līdz brīdim, kamēr nesāka samazināties ticīgo skaits un tradicionālo Baznīcu autoritāte, tam uzmanību nepievērsa, un ebrejiem nepatikšanas draudēja galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ. Taču, Baznīcas autoritātei krītoties, tā savās nedienās sāka vainot kā masonus, tā ebrejus, kuru brīvmūrnieku rindās netrūka. (Pēdējā iemesla dēļ abas šīs teorijas bieži tiek sapludinātas pēc principa: ja te piesauc vienus, tad gan jau blakus ir arī otri.) Apgalvojumi par ebreju sazvērestību pret kristietību gan neizklausījās ticami, tāpēc šī versija pakāpeniski nomainījās ar līdz pat mūsdienām neizzudušo etnisko judofobiju, kuras pamatā lielākoties bija bailes no svešā un arī tīri mantiska skaudība. (Cita starpā – tas, ko mēs dēvējam par antisemītismu, speciālistu aprindās tiek apzīmēts ar vārdu "antijūdaisms”, jo pie semītu tautām pieder arī arābi un maltieši, kuri nu nekādi nav tas pats, kas ebreji.)

Pavisam cits "ebreju sazvērestības” aspekts ir cionistiskās organizācijas un to darbība Izraēlas valsts izveidošanas un pastāvēšanas laikā, kas sazvērnieku pētniekiem dod bagātīgu vielu pārdomām. Pietiekot ieskatīties Izraēlas valsts dibinātāju memuāros, lai tur atrastu neskaitāmus pierādījumus, ka tikušas izmantotas gan politiskas nodevības, gan asiņains terors. Arī ebreju kopienas milzīgā ietekme ASV un tautiešiem piederošie globālas nozīmes plašsaziņas līdzekļi, kas vētraini aizstāv ebreju intereses, – šie un vēl virkne iemeslu ļauj konspirologiem apgalvot, ka daļa pasaulē izkaisīto ebreju darbojas nevis mītnes zemju, bet gan Izraēlas interesēs. Pēc daudzu konspirologu domām, tieši šī darbība arī novedusi pie 11. septembra, lai gan ASV to nevēlas atzīt.

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka pastāv ebreju sazvērestība ar mērķi uzkundzēties visai pasaulei, dominē viedoklis, ka tas ir nepamatots pieņēmums, kaut gan ebreju sazvērestība ir, bet tā izpaužas kā Izraēlas un jūdaisma aizstāvēšana ar jebkuriem līdzekļiem.

Procentu tīkla zirnekļi

Bagāto, baņķieru jeb parazītu sazvērestības būtība ir šāda: aizvien pieaugot naudas ietekmei uz sabiedrības dzīvi, vairs ne izslavētais tirgus, bet gan baņķieris pats būtībā nosaka sabiedrības nākotni. Tieši bankas ir tās, kas kreditē tā vai cita ekonomikas sektora attīstību, veic investīcijas utt. Par kredītiem un aizdevumiem saņemtie procenti (kristīgajā ētikā to dēvē par augļošanu, kas ir ļoti nosodāma rīcība) ļauj baņķieriem parazitēt, neko nedarot, un vienlaikus aizvien palielināt savu ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām. Baņķieru cieša savstarpējā "draudzība” nodrošina šīs kastas pastāvēšanu un pieaugošo ietekmi, jo pretējā gadījumā atsevišķas bankas ātri izputētu.

Vēsturē nebūs grūti atrast piemērus, kad rokfelleri vai morgani ir diktējuši savus noteikumus varenām valstīm, bet mūsdienās šajā tīklā iekļāvušās arī visas bagātākās rietumvalstis, kuras ar Pasaules bankas starpniecību uzstāda savus noteikumus pārējai pasaulei. Konspiroloģijā baņķieru sazvērestība tiek uzskatīta par neapstrīdamu faktu un klasisku piemēru tam, kāda ir patiesā jebkuras sazvērestības būtību. Saujiņa cilvēku veido paši savu anticivilizāciju, kas patiesībā uzurpē visu veidu kontroli pār lielāko daļu privāto iniciatīvu, lemjot, kas ir pareizi un kas – nepareizi. Interesanti, ka galvenie baņķieru sazvērestības kritiķi nebija komunisti (kā tam loģiski pienāktos būt), bet gan Katoļu baznīca un vācu un itāliešu fašisti. Vatikāna banka ir vienīgais daudzmaz sekmīgais mēģinājums iztikt bez Pasaules bankas spiediena. Ne tik labi tas izdodas Islāma bankai. Arī Hitlera Vācijā un Musolīni Itālijā tika radītas no starptautiskā kapitāla neatkarīgas nacionālās bankas, taču tās beidza pastāvēt līdz ar režīmu krišanu.

Vācu nacionālsociālistu dēļ baņķieru sazvērestību arī bieži mēģina saistīt ar ebrejiem, aizmirstot par pašu sazvērestības teorijas būtību – savstarpēju garantiju sniegšanu. Ja ASV daļa ietekmīgāko baņķieru šobrīd tiešām ir ebreju tautības, tad tas ne tuvu tā nav Šveicē, Eiropas Savienībā vai Japānā – trijās tikpat ietekmīgās "baņķieru sazvērestības” dalībvalstīs.

Pasaules revolūcijas aģenti

Ja par masoniem mēs esam dzirdējuši, bet ebrejus un baņķierus redzējuši, tad vispasaules revolūciju jeb nabagu sazvērestību Latvija varēja no sirds izbaudīt piecdesmit gadus. Sazvērestību pētnieki par komunistiem (šajā gadījumā jēdziens visai nosacīts) uzskata profesionālus revolucionārus, kuri to vai citu iemeslu dēļ nespēj (nevēlas) iekļauties pastāvošajās ekonomiskajās, politiskajās utt. attiecībās, tamdēļ vēlas apvērsuma rezultātā vienā mirklī nostāties pāri esošajai iekārtai un veidot savu – "nabagu” – diktatūru. Tieši no nespējas sekmīgi darboties privātīpašuma apstākļos rodas komunistu naids pret privātīpašumu. Šie sazvērnieki galvenokārt orientējas uz krīzes situāciju izmantošanu un bezprincipialitāti, kas viņiem dod ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajiem politiskajiem spēkiem.

Kas būtiski – profesionālie revolucionāri labi apzinās savas ideālās valsts konkurētnespēju un nākamo pilsoņu aizvien pieaugošo neapmierinātību, tāpēc komunisma teorētiķi jau sākotnēji ir paredzējuši nepieciešamību izplatīt vispasaules revolucionāru varu – lai nebūtu konkurences, salīdzināšanas iespēju utt. Šī nepieciešamība (atšķirībā no metodēm) netiek slēpta, tāpēc var droši teikt, ka komunisti ir vienīgie globāla mēroga sazvērnieki, kas neslēpj savus nodomus, un Krievijas gadījumā par apgalvojuma patiesumu bija iespējams arī pārliecināties. Arī pēc komunisma kraha "nabagu” sazvērnieki nav izzuduši, bet tikai aizgājuši pagrīdē, gaidot jaunus satricinājumus un krīzes, kuru laikā atkal centīsies nokļūt pie varas.

Komunisma simbols konspiroloģijā ir biedrs Staļins – kā cilvēks, kura vadībā bija palicis pavisam nedaudz līdz komunisma eksportēšanai uz visu pasauli un VDK – kā slepena organizācija ar daudz plašākām pilnvarām nekā izlūkošana, pretizlūkošana un citādi domājošo apkarošana. Pēc V. Suvorova Akvārija klajā nākšanas šiem simboliem pievienojās arī GIP – militārais izlūkdienests.

Jaunā pasaules kārtība

Pēc Otrā pasaules kara beigām plaši attīstījusies mondiālistiskā jeb "pasaules valdības” teorija, kuras vadošais ideologs ir amerikāņu zinātnieks Frensiss Fukujama (Vēstures beigas). Šajā gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta ASV kā "jaunās pasaules kārtības” veidotājai, tādām pusslepenām organizācijām kā Trīspusējā komisija (Trilateral commission) vai Bilderbergas klubs un visiem labi zināmu apvienību – Romas kluba, ANO, UNESCO, Starptautiskās amnestijas utt. – darbības slēptajiem aspektiem. Saskaņā ar šo teoriju mondiālistu mērķis ir uzspiest visai pasaulei to pašu sociālpolitisko modeli, kas šobrīd pastāv ASV, pakāpeniski likvidējot vēsturiskās, kultūras un citas atšķirības. Apvienotās pasaules priekšgalā atrastos tehnokrātiskā elite, kas pilnībā kontrolētu visas sociālās aktivitātes.

Par mondiālistu tiešiem vai netiešiem atbalstītājiem uzskata proamerikāniski orientētus politiķus, kuri ir tendēti uz kosmopolītismu, tehnokrātiju un liberālās ekonomikas dominēšanu. Tiesa, pašā ASV mondiālisti sastopami galvenokārt demokrātu, nevis republikāņu rindās. (Ar piebildi, ka "amerikāniski orientēts politiķis” šajā gadījumā ir tas pats sensenais sazvērnieks, kurš vēlas pakārtot pasauli savām ērtībām, taču šoreiz piesaucot nevis humānismu vai komunismu, bet gan tehnokrātiju un universālās cilvēktiesības.) Interesanti, ka par vienu no mondiālisma simboliem ir kļuvis Volta Disneja animācijas filma varonis – Mikipele. (Pats Disnejs savas dzīves laikā bija viens no ievērojamākajiem ASV masoniem.) Mikipele šajā gadījumā uzstājas kā tēls, kam ir vienaldzīga attieksme pret dzīves patiesajām problēmām un kas izstaro absolūti nepamatotu optimismu un rada iluzoru priekšstatu, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Otrs mondiālisma simbols ir no mākslas daudzās sociālās dzīves jomās ielauzusies postmodernisma filozofija ar savu pilnīgo vienaldzību pret globālām problēmām un nicinošo attieksmi pret jebkādu – arī saprātīgo – nacionālismu.

Kas attiecas uz tēmu – Eiropas Savienība un mondiālisms, tad izskan radikāli pretēji viedokļi. Daļa uzskata, ka ES izveides faktiskais mērķis ir ASV analogas federālās valsts radīšana, kura beigās saplūdīs ar ASV "transatlantiskā civilizācijā”. (Otrs variants – apvienotā Eiropa kļūs par konfederāciju Vācijas virsvadībā jeb mūsdienīgo "jauno reihu” un pakāpeniski pārvāciskosies.) Savukārt citi domā, ka ES dominē nevis mondiālistu, bet baņķieru sazvērestība, bet amerikanizācija pārskatāmā nākotnē nav iespējama īpašas "eiropeiskās apziņas” dēļ. Tiesa, netiek noliegts, ka notiek nemitīgi mēģinājumi šo apziņu iedragāt ar dažādiem unificējošiem likumiem, migrāciju no trešās pasaules valstīm u.tml.

Vispasaules erētiķu internacionāle

Dažādi pravieši – sākot ar ufologiem un beidzot ar sātanistiem vai pasaules gala sludinātājiem – ik pa brīdim gan izvirza globāla mēroga ambīcijas un cenšas veidot savas slepenās organizācijas, taču visi šie centieni ātri nonāk drošības dienestu kontrolē. Zinātāju vienprātīgs viedoklis ir, ka reliģisko un okulto sazvērnieku grupām tiek ļauts pastāvēt tikai tik ilgi, kamēr tās ir sazvērnieciskas vienīgi vārdos un var tikt izmantotas slepeno dienestu vai "īsto” sazvērnieku spēlēs. Līdzko sektu vadītāji nolemj īstenot paši savus plānus, organizācijas nekavējoties tiek sagrautas.

Visu veidu un raudzes sektanti un ekstrasensi sazvērestību pētnieku uzmanības lokā gan neatrodas tāpēc, ka daudzu valstu slepenie dienesti nekautrējoties izmanto viņus kā aģentus vai informatorus, bet galvenokārt tā iemesla dēļ, ka atsevišķas šo cilvēku idejas pagātnē bieži ietekmējušas kā politiķus (jau pieminēto Ādolfu Hitleru), tā "nopietnos” sazvērniekus. Kā uzskatāms šīs ietekmes piemērs kalpo ar reliģiju un okultismu tieši nesaistītu sazvērnieku organizāciju simboli, kas vārda vistiešākajā nozīmē ir pārpilni ar mistisku atribūtiku.

Šajā jomā neatbildētu jautājumu ir tik daudz, ka darba pietiks vēl neskaitāmām konspirologu paaudzēm. Daži jautājumi pārdomām: Cik liela bija gaišreģu ietekme uz diviem no pēdējiem PSRS vadītājiem – Brežņevu un Gorbačovu? Viņi abi bieži mēdza uzklausīt pareģus, taču nekas vairāk tā arī nav zināms. Cik liela bija biedra, turklāt vēl komunista Gurdžijeva ietekme uz Staļinu? Lai arī biedru Gurdžijevu beigu beigās "iztīrīja”, viņš, būdams gan komunists, gan ļoti augsti stāvošs Vidusāzijas sātanistu slepenās sektas biedrs, ilgus gadus atradās tiešā Staļina tuvumā. Ko mēs zinām par Karla Tinnisona – igauņa, kurš pērnajā gadsimtā izmanījās kļūt par vienu no cienījamākajiem budistu svētajiem – "brāli Vahindru”, – ģeopolitisko ideju ietekmi uz saviem klausītājiem? Un ko pēc dažiem gadu desmitiem uzzināsim par šodienas politiķiem?

www.2v.lv 01.10.2008.
No: http://www.2v.lv/index.php/geopolitics/49-geopolitics/683-konspiroloija-gandrz-zintne-par-globlo-sazvrestbu-teorijm