http://www.aisbergs.lv/?p=712

Kas ir globālisms?

DERĪGI ZINĀT 08.10.2008

Septiņas pasaules bagātākās valstis ar spēcīgu rūpniecību uzskata visu pārējo pasauli par savu preču tirgu un izejvielu avotu. Latvija nepieder pie izredzēto valstu grupas, un, lai nekļūtu galīgi nabaga, tai ir jācīnās pret šādu kārtību.

1929.–33. gadā pasaules ekonomiskajā krīzē ražošanas apjoms samazinājās par 30–50% un bezdarbnieku skaits pārsniedza 30 miljonu cilvēku. Tā parādīja, ka neregulēta saimniecība nespēj nodrošināt mērķtiecīgu saimniecisku attīstību: bija jāmeklē izeja. 20. gadsimta sākumā radās ekonomiska mācība, kas nosaukta tās radītāja, angļu ekonomiska Dž. Keinsa vārdā. Tā mācīja, ka nepieciešama valsts iejaukšanās ekonomikā, lai regulētu saimniecību. Laiks ritēja, un pēc Otrā pasaules kara aizvien lielāku nozīmi ieguva starptautiskie monopoli. Kā sniega pikām veļoties no kalna, tie ieguva tādus apmērus, ka saimnieciskā ziņā pārsniedza atsevišķu valstu iespējas.

Tā General Electric kapitāla vērtību vērtē ap 500 miljardu dolāru. Radās ekonomisti, kas apgalvoja, ka šī attīstība esot augstākā ražošanas attīstības forma. Monopolu daļēju valsts varas pārņemšanu nosauca par plānveidīgu kapitālismu. Vajadzēja jaunu teoriju, kas pamatotu valsts nozīmes samazināšanu ekonomikā. Tā radās globālisms. Tā radītājs ir austriešu ekonomists Fridrichs von Haieks, kurš apgalvoja, ka valsts regulēšana novedīs pie politiskas tirānijas, un tādēļ jāpanāk pilnīgi brīva saimniecība (free market). Sevišķi atsaucīgi šai mācībai bija angļi, Lielbritānijas impērijas sabrukuma dēļ tur bija radušās daudzas saimnieciskas grūtības. Tās premjerministre M. Tečere enerģiski ķērās pie ekonomiskiem pārveidojumiem. Vispirms viņa palielināja netiešos nodokļus, lai ekonomiskās grūtības pārnestu uz tautas pleciem, un, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, stipri samazināja izdevumus sociālām vajadzībām.

.

Kāda tad ir globālisma būtība? Zināms, ka rūpniecība un tirdzniecība ir daudzkārt ienesīgākas par citām tautsaimniecības nozarēm. Šodienas sakaru līdzekļi dod iespēju bagātām valstīm sagrābt savās rokās rūpniecību un tirdzniecību visas pasaules (globālā) mērogā, un tādējādi paturēt un vairot savu bagātību.

Globālisms atbilda starptautisko monopolu interesēm un tādēļ guva plašu atbalstu ASV. Tā kā partiju finanses atkarīgas no monopolu ziedojumiem, globālisms kļuva par ASV prezidentu ekonomiskās politikas pamatu. Pašreizējie pasaules sakaru līdzekļi atļauj momentā pārredzēt pasaules ekonomisko stāvokli un vadīt to. Visa saimniecība kļūst visu pasauli aptveroša – globāla. Pēc globālisma datiem varētu redzēt, kam vajadzīga ekonomiska palīdzība un tur novirzīt nepieciešamos līdzekļus. Tā nu rastos labklājības pieaugums visas pasaules mērogā. Atsevišķu valstu uzņēmumi, pārejot ārzemnieku īpašumā, tika internacionalizēti. Atsevišķas kompānijas atteicās no savas valsts interesēm un izvirzīja tikai vienu mērķi – peļņu un atkal peļņu.

Tā Vācijā 1/3 Daimlera akciju pieder ārzemniekiem, Hoechst un Bayer’ā ārzemniekiem pieder puse akciju, bet Mannesman‘am jau vairāk nekā puse. Maksimālas peļņas iegūšanai cenšas ierobežot tautas sociālās tiesības. Par nožēlošanu pasludinātā visas pasaules labklājības celšanās nesākās.

Radušos ekonomiskos sasniegumus saglabā pasaules bagātākās valstīs «zelta miljards». Pēdējos piecos gados cilvēku skaits, kas dzīvo galējā nabadzībā palielinājies. 30 nabadzīgāko valstu ienākumi pēdējos 40 gados (globālisma laikā) ir samazinājušies. Neticami, bet pasaules trīs bagātākie cilvēki ir turīgāki par 600 miljoniem cilvēku kopā nabadzīgajās valstīs. Šie cipari nav komunistu izdomāti, bet ņemti no Pasaules bankas (PB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojuma. Lai nodrošinātu globālisma pasaules kundzību, demokrātija parastā izpratnē izzūd – plašsaziņas līdzekļi pāriet lielo kompāniju, globālisma sludinātāju, īpašumā un masveidīgi iedarbojas uz ļaužu psihi, veidojot globālo pasaules uzskatu. Spīdošs piemērs te Jeļcina atkal ievēlēšana 1996. gadā: viņa popularitāte Krievijā bija mazinājusies līdz 4–5%, bet pēc masveidīgas prātu apstrādes plašsaziņas līdzekļos, Jeļcins guva spīdošu uzvaru. Vara pāriet transnacionālu kompāniju vadītāju rokās, un šādos apstākļos nav nekādas nozīmes tautas gribai. Globālisms nozīmē vienas iedzīvotāju daļas valdīšanu pār visiem. Bagātās valstis lepojas ar brīvā tirgus nozīmi, bet izstrādā desmitiem rīkojumu par dempinga ierobežošanu, eksporta kvalitātes noteikumus, muitas noteikumus u.c., tādējādi samazinot nabago valstu eksportu. Globālisms ir līdzīga parādība feodālismam, kad vara izslīdēja no karaļu rokām un pārgāja saimnieciski vai sabiedriski atbildīgām personām vai kārtām. Valstī vara tiktāl deģenerējās, ka zuda valsts jēdziens. Valstij nebija naudas, un tādēļ bagāto feodāļu kārta nopirka visas privilēģijas. Tautai, kas galvenokārt bija zemnieki, feodālisms nesa lielu nelaimi. Feodāļi varēja netraucēti laupīt zemniekus un padarīt par dzimtcilvēkiem. Sāka valdīt garīga tumsonība, posts un feodāļu izvirtība. Tauta tādēļ aizvien ir ieinteresēta centrālas varas (valsts) pastāvēšanā.

Tautu nacionālā neatkarība ir šķērslis globalizācijai. Tādēļ globālisti rada pārnacionālas organizācijas: PB, SVF un Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kuras pamazām pārņem valsts funkcijas. Šādai «pasaules saimniecībai» raksturīga ir lielo kompāniju nekontrolējamība. Uzskata, ka ASV dolāru apgrozībā ir 25 reizes vairāk nekā nopērkamās preču masas. Ja kādā brīdī uzspiestā dolāru masa sabruktu, tas radītu neaptveramu saimniecisku postu. Par šādu iespēju jau brīdinājuši pazīstamais vērtspapīru spekulants Dž. Soross, SVF direktors Kamdesī un citi.

Atbilstoši savai ideoloģijai globālisms ir naidīgs jebkurai nacionālai kultūrai. Tas propagandē atteikšanos no tautas nacionālas kultūras un pat no nacionālas suverenitātes. Šāda ideoloģija nav jauna. To savulaik sludināja senlaiku lielo valstu valdnieki. Kultūra pārvēršas par tirgus objektu. Visu nosaka peļņa. Rodas tā saucamā masu kultūra, kuru nosaka masu komunikācijas līdzekļu attīstība. Garīgā dzīve tiek standartizēta. Ja agrāk kultūra bija jūtu dzīves izkopšana, skaistuma radītāja, tad tagad tikai lielas peļņas avots. To raksturo vardarbības visnežēlīgākā veidā, pornogrāfija, supermeņi utt.

Ir valstis, kas cenšas cīnīties pret šādu «kultūru». Tā Francijā ar likumu noteikts, ka ārzemju programmas nedrīkst aizņemt raidlaikā vairāk par 40%.

Bet kādēļ tad pasaules tautas, kas neietilpst «zelta miljardā», to pacieš?

Globālistu īpašumā esošie plašsaziņas līdzekļi radījuši mītu par nākamo labklājību. Daudzi vēl tam tic. Ir pavērtas visādas «brīvības», piemēram, seksuālā izlaidība. Visas pasaules lielās reliģijas uz tūkstošgadu pieredzes pamata radījušas zināmus rāmjus cilvēku seksuālai dzīvei. To pārkāpšana noved pie tautas bojāejas. Seno Romu, vēstures visvarenāko valsti, sagrāva ne ārējie ienaidnieki, bet morāla izlaidība.

Visas lielās kompānijas galvenokārt atrodas ASV. Aizņemtiem ar visa veida mīlas priekiem, ASV baltajiem strauji krīt dzimstība. Kalifornijā baltie jau minoritāte. Tā turpinoties, 2070. gadā baltie visā ASV būs minoritāte.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā saradās visāda veida padomdevēji. Tie bija lielo, bagāto valstu aģenti, globālisma sludinātāji. Latvijas Banka, kam bija jāaizstāv latviešu tautas saimnieciskās intereses, kļuva par globālisma izplatīšanas centru. Ar dažādām kombinācijām globālisma speciālisti noteica uzņēmumu vērtību, daudzkārt mazāku par faktisko. Tā Latvijas Kuģniecība tiek vērtēta 4–5 reizes lētāk par faktisko. Izmantojot savu monopolstāvokli, kompānijas palielina savu preču cenu, vienlaikus samazinot izlaupāmās valsts izejvielu cenu (Latvijas koksne un būvmateriālu izejvielas). Rezultātā Latvija kļuvusi par pasaules nabagu, izlaupīta un trūkumā iedzīta. Solījumiem par Latvijas saimniecības atjaunošanu nevar ticēt. Tas nav globālistu interesēs. Palielinot Latvijas eksportu par miljonu dolāru, attiecīgi mazināsies bagāto valstu eksports un palielināsies bezdarbnieku skaits. Tā būtu bagāto valstu sevis aplaupīšana, ko tās nekad nedarīs.

Vai globālismam ir nākotne? Noteikti nē. Pazīstamais ASV žurnālists V. Pfafs raksta: «Pienācis laiks rakstīt nekrologu globālismam kā ekonomiskai doktrīnai, kura domāja dot progresu un attīstību starptautiskai sabiedrībai. Tā ir bankrotējusi.»

Aizvien vairāk cilvēku saprot globālisma būtību.

Dr. ing. Uldis Viļums
No: http://latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1865