http://www.aisbergs.lv/?p=2026

Dusmas. Kā ar tām sadzīvot?

DERĪGI ZINĀT 06.11.2008

Cilvēkam ir dota spēja just emocionāli. Emocijas piešķir dzīvei krāsas, bet ne tikai – jūtas un emocijas palīdz apzināties sevi un veidot attiecības ar apkārtējo pasauli. Emocionālie pārdzīvojumi var būt patīkami vai nepatīkami, bet nav labu vai sliktu jūtu. Arī dusmas.

Kāpēc dusmas ir vajadzīgas?

Visbiežāk dusmas veidojas situācijās, kad nenotiek gaidītais vai tiek pārkāptas manas vēlmes, vajadzības vai robežas. Dusmas rāda, ka esošā situācija mani neapmierina un dod iespēju man to mainīt. Piemēram, es atklāju, ka mana draudzene ir ievietojusi internetā manas dzimšanas dienas ballītes bildes, un tas mani sadusmo. Dusmas palīdz man apzināties, ka man notikušais nepatīk, es viņai to varu pateikt un nākamreiz, visdrīzāk, viņa vairs tā nedarīs. Vai arī, ja darīs – viņa zinās, ka dara to, kas man nepatīk, un es par to būšu dusmīga uz viņu.

Dusmas nes sevī milzu enerģiju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc dusmas uzskata par „sliktām”. Ja šo enerģiju izmanto destruktīvi, ir iespējams nodarīt daudz ļauna. Piemēram, ja cilvēks dusmās kļūst agresīvs. Tomēr tieši šī enerģija pamudina cilvēku uz aktīvu rīcību, lai sevi aizstāvētu. Piemēram, strādājot ar klientēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē, visbiežāk sievietes uzsāk aktīvi rīkoties, lai savu dzīvi sakārtotu, kad sadusmojas uz savu partneri. Tādā ziņā dusmas ir produktīvākas nekā bailes.

.

Kāpēc dusmoties ir grūti?

Visi cilvēki dusmojas un katrā cilvēkā ir potenciāla iespēja noteiktos apstākļos kļūt niknam. Tomēr bieži tiek uzskatīts, ka dusmoties ir slikti. Jau no mazotnes mums māca, ka nedrīkst dusmoties uz mammu, ka dusmojas tikai slikti, nepaklausīgi un neaudzināti bērni. Tas tāpēc, ka dusmas tiek saistītas ar destruktīvu rīcību – kliegšanu, otra cilvēka aizvainošanu, agresivitāti, vardarbību. Īpaši sabiedrībā ir aizliegts dusmas izrādīt meitenēm un sievietēm. Sarunvalodā ir vairāki neglaimojoši apzīmējumi, kas apzīmē sievieti, kura dusmojas. Mēs iemācāmies savas dusmas neizpaust, bet tas neatbrīvo mūs no dusmām.

Efektīvi un neefektīvi dusmu izpausmes veidi.

Lai dusmas izpaustu efektīvi, ir nepieciešams tās atpazīt (apzināties – es šobrīd jūtos dusmīga vai nikna), spēt tās izreaģēt un vienlaikus spēt sevi arī savaldīt. Grūtības iespējamas jebkurā no šiem priekšnoteikumiem. Ir cilvēki, kuri par sevi saka – es nekad nedusmojos, kas drīzāk nozīmē, ka cilvēks neatpazīst dusmas, kad tās piedzīvo vai neļauj sev dusmas piedzīvot. Tādā gadījumā svarīgi ir saprast, ka reizēm dusmoties ir pat nepieciešami un veselīgi un atļaut sev to darīt. Ir cilvēki, kuri dusmas apspiež sevī. Šeit var palīdzēt treniņš runāt par savām jūtām. Piemēram, man nepatīk, ka tu kavē; es dusmojos, jo tu neizņēmi bērnu no dārziņa laikus utt. Ir cilvēki, kuri dusmās nespēj savaldīties un sarunā daudz vairāk nekā gribētos – pārmet visus pāridarījumus, ko tik spēj atcerēties. Tas visbiežāk izprovocē konfliktu. Šajā gadījumā var palīdzēt mūžvecais paņēmiens – noskaitīt līdz desmit, lai saprastu, kas notiek, par ko ir dusmas šobrīd un ko būtu svarīgi pateikt otram cilvēkam.

Visefektīvāk dusmas var izreaģēt uzreiz vēršoties pie tā, kas tās izraisījis un pasakot – es dusmojos uz tevi par to un to. Lai domstarpības atrisinātu, ir jāspēj saglabāt zināmu mieru runājot par savām dusmām, jo otram būs ļoti grūti ieklausīties un saprast mani brīdī, kad es uz viņu kliedzu. Drīzāk otrs cilvēks mēģinās tikt ātrāk prom, gatavos pretargumentus vai pretuzbrukumu.

Ja nav iespējams izteikt dusmas tieši, tad svarīgi ir atrast veidu, kā savādāk dusmas izreaģēt – pastāstīt kādam citam, ka es jūtos tik dusmīga par to un to; izkliegties mežā; izreaģēt dusmas fiziski – izberzt grīdu, aiziet uz sporta zāli vai veikt ko citu, kas palīdzētu dusmu enerģiju atbrīvot.

Neefektīvi dusmu izreaģēšanas veidi.

Cilvēki, kuriem ir grūtības ar paškontroli, dusmas izreaģē sprādzienveidīgi – kliedzot, sitot priekšmetus, kaujoties, un tādā veidā var ievainot gan sevi, gan arī emocionāli un fiziski traumēt apkārtējos.

Ir cilvēki, kuri dusmas uzkrāj un izreaģē pret tiem, kas ar nekādi nav saistīti ar šo dusmu iemesliem. Nereti tie ir ģimenes locekļi, padotie, darba kolēģiem.

Nav efektīvi dusmas izreaģēt atriebjoties, jo tas tikai padziļina konfliktu.

Ir cilvēki, kuri nespēj tieši parādīt savas jūtas, bet parāda dusmas netieši – ieņem cietēja pozu, „piesienas” sīkumiem, apvainojas, ne ar ko nav apmierināti utt. Tas ļoti apgrūtina attiecības, jo otrs cilvēks var pat nenojaust, kas ir šādas attieksmes iemesls.

Kaitīgi pašam dusmas paturēt sevī, jo tad enerģija, kas domāta izreaģēšanai uz āru, lai sevi aizstāvētu, vēršas pret pašu cilvēku un ilgākā laikā var radīt nīgru noskaņojumu, depresiju, psihosomatiskas saslimšanas.

Cilvēki izmanto dažādus dusmu izreaģēšanas veidus, gan efektīvus, gan neefektīvus, tomēr individuālo reaģēšanas stilu nosaka tie veidi, kurus izvēlas biežāk.

Daži ieteikumi, lai labāk izprastu savas dusmas:

1. pavērojiet sevi, kādās situācijās, uz kuriem cilvēkiem vai notikumiem visbiežāk sadusmojaties,
2. pievērsiet uzmanību tam, kādā veidā izreaģējat savas dusmas, vai tas ir efektīvi vai nē,
3. pajautājiet sev, vai dusmas jūsu dzīvē drīzāk palīdz vai traucē,
4. pārdomājiet, kā mazināt dzīvē situācijas, kas sadusmo un kā dusmas izpaust efektīvāk.

Visbeidzot - reizēm dusmas ir tikai aizsargvairogs, aiz kura paslēpt jūtas, kuras piedzīvojot cilvēks kļūst daudz ievainojamāks, tādas kā sāpes, vientulība, bailes, bezspēcība un mīlestība.

Inga Lubāne, psiholoģe, psihoterapeite
Krīžu un psihoterapijas centrs „Taka”
Rīga, Brīvības iela 183/1 – 14
Tālr. 26555561, 29398080
www.centrstaka.lvI

No: http://spogulis.calis.lv/sports/fitness/dusmas-ka-ar-tam-sadzivot/