http://www.aisbergs.lv/?p=2091

Alkoholisms

DERĪGI ZINĀT 07.11.2008

Alkoholisms tiek uzskatīts par slimību, ko nevar izārstēt, var tikai apturēt tās attīstību. Tā ir spēcīga, pieaugoša tieksme dzert, ko cilvēks nespēj saviem spēkiem kontrolēt. Tāpēc vairums speciālistu uzskata, ka vienīgā izeja ir atteikties no alkohola lietošanas pavisam.

Viss parasti sākas ar iedzeršanu kompānijā. Cilvēks turpina dzert, lai atslābinātos, atbrīvotos no skumjām, bailēm, nedrošības, lai būtu interesants citiem, lai pārstātu domāt par problēmām. Pēc laika cilvēks vairs nevar pateikt, kāpēc viņš dzer. Dzer, jo nespēj savādāk.

Alkohols ir narkotiska viela, kas būtiski iespaido nervu sistēmu – izmainās garastāvoklis, uzvedība, zūd paškontrole un paškritika, cilvēks piedzīvo labsajūtu, ir vēlme šo stāvokli atkārtot. Ar laiku cilvēks vairs nespēj būt viņš pats, ja nav iedzēris, tas ir veids kā būt pašam un kontaktēties ar pasauli. Lietošanas rezultātā rodas psihofizioloģiska atkarība. Ja alkohola lietošanu pārtrauc, nervu sistēma tiek pārkairināta un cilvēks piedzīvo izteiktu fizisku un psiholoģisku diskomfortu – viņu moka drebuļi, nelabums, vemšana, galvassāpes, smagākajos gadījumos krampju lēkmes, murgi un halucinācijas. Psiholoģiski – depresija, intereses zudums, apātija, psihiskas ciešanas. Tas, cik izteiktas ir izjūtas, atkarīgs no alkohola lietošanas intensitātes.

.

Alkohola atkarības dinamika.

Iesākumā dzeršana ir kontrolēta, cilvēks dzer reizēm – svētkos, kompānijā.

Ar laiku tā kļūst biežāka. Aug tolerance jeb panesamība pret alkoholu – cilvēks spēj panest arvien lielāku un lielāku alkohola daudzumu. Sāk veidoties atkarība – vēlme iedzert. Samazinās kontrole – kļūst arvien grūtāk apstāties. Parādās atmiņas zudumi.

Sākumā pats cilvēks ir pārliecināts, ka varētu apstāties, ja gribētu. Cilvēks mēģina izvairīties no iedzeršanas, tomēr vienmēr atrodas iemesls, kas attaisno iedzeršanu. Dzeršanas dēļ rodas problēmas – neadekvāta uzvedība dzērumā, darba kavējumi, problēmas darbā, jo iepriekšējā dienā pārāk daudz izdzerts vai ieradies darbā dzērumā. Tuvinieki sāk pārmest dzeršanu, sāk kontrolēt un ierobežot. Rodas vainas izjūta.

Cilvēks atkārtoti piedzīvo neveiksmes, mēģinot kontrolēt dzeršanu. Tas rada izmisumu, bezspēcības izjūtu, kaunu. Dzeršanas dēļ pārkāpj noteikumus – neierodas mājās, brauc pie stūres dzērumā, neizpilda darba un ģimenes pienākumus, nepilda solījumus. Sāk slēpt dzeršanu no citiem, melot. Cenšas slēpt no sevis, ka dzeršana ir problēma, iestāstīt, ka varētu to apturēt, ja vien gribētu.

Palēnām zaudē iemeslus – kāpēc lai nedzertu. Sāk atteikties no sev nozīmīgā dzīvē – draugiem, kuri nav gatavi iedzert, hobijiem. Cieš no atmiņas zudumiem, var palikt uz ielas, pazaudēt visu naudu dzērumā. Dzerot nevar apstāties. Meklē kompāniju, kurā varētu iedzert. Sāk izvairīties no ģimenes, draugiem un paziņām. Periodiski piedzīvo spēcīgu, impulsīvu nožēlu.

Dzeršanas dēļ piedzīvo zaudējumus, pazeminās dzīves kvalitāte – pakāpeniski iet uz leju darba karjera, mājās bieži ir strīdi par dzeršanu, ģimene izjūk vai arī pielāgojas dzeršanai un kļūst līdzatkarīga. Dzer vienatnē, dzer plostiem, dzērumā var apdraudēt sevi, pārkāpt likumus. Nespēj kontrolēt un vairs arī slēpt savu dzeršanu. Kļūst vienalga, ko dzert, ar ko kopā un kur, galvenais ir dzeršana.

Zūd apetīte, parādās veselības problēmas un psihiskas problēmas. Alkohols saindē organismu - bojā kuņģa un zarnu traktu, traucē miegu, neļauj pilnvērtīgi atpūsties, var radīt smagas aknu slimības, veicina vēža rašanos, bojā smadzeņu šūnas, novājina imūnsistēmu, rada sirds un asinsrites problēmas. Pasliktinās atmiņa un intelekta spējas, tiek traucētas spriešanas spējas un uzvedības kontrole. Alkohola reibuma stāvoklī cilvēki biežāk izdara noziegumus, kļūst vardarbīgi, izdara pašnāvības. Izmainās personība – cilvēks zaudē savus principus, vērtības, intereses, notrulinās jūtas - nejūt kauna, vainas sajūtu, nespēj uzņemties atbildību, pazūd griba.

Pēc ilgstošas dzeršanas, kas var turpināties gadiem, organisms vairs nespēj pretoties alkoholam un salūzt, alkohols ir uzvarējis. Panesamība strauji krītas, pietiek ar niecīgu daudzumu, lai cilvēks būt noreibis. Nav vairs nekā, kas motivētu cilvēku mainīt savu dzīvi.

Lai pārtrauktu dzeršanu, ir jābūt motīvam, kāpēc nedzert. Ārēja kontrole nepalīdz vai palīdz īslaicīgi. Ar gribasspēku vien pārtraukt dzeršanu nav iespējams, līdzīgi, kā apņemties ar savu gribasspēku apturēt caureju. Lai kā alkoholiķis kontrolē savu dzeršanu, viņam tas neizdodas. Visbiežāk dzeršana aizpilda kādu tukšumu vai nepilnvērtību – depresiju, nespēju mīlēt, uzņemties atbildību, bailes no dzīves u.c. Ir grūti pārstāt dzert, ja nav ko likt vietā. Ir jābūt iemeslam, kāpēc lai cilvēks atteiktos no savas atkarības. Un to var meklēt tikai pats. Dažiem šis iemesls dzīves laikā parādās, daudziem – nē.

Der atcerēties:

Pārsvarā cilvēkiem ar atkarības problēmām ir mājas, ģimene, bērni, draugi un darbs, tikai pavisam neliela daļa ir bezpajumtnieki.

Apstāties nekad nav par vēlu, bet – jo laicīgāk to dara, jo mazāk pa ceļam ir jau pazaudēts.

Ja nemeklē izeju, pats no sevis nekas nemainīsies, kļūs tikai sliktāk.

Alkoholisms izkropļo attiecības ģimenē un no tā viennozīmīgi cieš bērni.

Tēma pārdomām:

Pārskatot alkohola atkarības dinamiku, kurā punktā atrodos es?

Cik tālu es tajā esmu gatavs iet?

Domājot par savu partneri, radinieku, draugu utt., kuram ir alkohola problēmas – kurā punktā viņš(-a) atrodas? Kā tas ietekmē manu dzīvi?

Inga Lubāne psiholoģe, psihoterapeite
Krīžu un psihoterapijas centrs „Taka”
Rīga, Brīvības iela 183/1 – 14
Talr. 26555581, 29398080
www.centrstaka.lv

No: http://spogulis.calis.lv/sports/fitness/alkoholisms/