http://www.aisbergs.lv/?p=2085

Alkohola līdzatkarība

DERĪGI ZINĀT 07.11.2008

Līdzatkarību var definēt kā psiholoģisku atkarību no otra cilvēka un viņa uzvedības. Līdzatkarīgs cilvēks pazaudē sevi un sāk dzīvot otra cilvēka dzīvi. Līdzatkarības jēdziens parādījās pētot alkoholiķu ģimenes un secinot, ka pārējie ģimenes locekļi pakāpeniski pielāgojas alkohola lietotājam un viņu dzīve kļūst atkarīga no lietotāja uzvedības. Progresējot alkoholiķa atkarībai no alkohola, progresē arī ģimenes locekļu līdzatkarība.

Līdzatkarīgie aktīvi iesaistās alkoholiķa dzeršanā – slēpj no apkārtējiem dzeršanu, kontrolē alkoholiķi, cenšas viņu „vest pie prāta”, ārstēt, cenšas mazināt dzeršanas sekas – atvest mājās, nolikt gulēt, sakopt apģērbu utt. Tādā veidā līdzatkarīgie nokārto problēmas un arvien vairāk uzņemas atbildību par alkoholiķa dzīvi. Tas prasa arvien lielākas pūles. Savukārt alkoholiķim nav iemesla pārtraukt dzeršanu, jo viņš neizjūt savas dzeršanas sekas.

.

Līdzatkarības dinamika.

Pirmās parādās bažas, kas partneris dzer pārāk daudz. Ģimenes locekļi mēģina par to runāt un mēģina saprast, cik šīs bažas ir pamatotas. Dzeršana turpinās un ģimene pakāpeniski to pieņem. Vienlaikus gan dzērājs, gan viņa ģimenes locekļi atrod attaisnojumus dzeršanai. Tomēr šaubas par to, ka kaut kas nav kārtībā, paliek.

Ģimene locekļi sāk spontāni kontrolēt dzērāja uzvedību – atturēt no iedzeršanas, aizrādīt, slēpt alkoholu, izvairīties no situācijām, kurās varētu notikt dzeršana. Tēma „alkohols” rada spriedzi, ir grūtības runāt par to, kas notiek. Ģimenes locekļi piedzīvo apjukumu, parādās sajūta, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā, parādās vainas sajūta. Dzeršana pastiprinās un veidojas ģimenes locekļu no tās.

Ģimene mēģina slēpt problēmu no apkārtējiem, atrod attaisnojumus, aizstāv alkoholiķi. Vienlaikus mājās kritizē dzērāju, pārmet. Arvien vairāk ģimenes dzīve pakārtojas dzērājam, pieaug līdzatkarība. Ģimene piedzīvo bailes, vainas sajūtu, dusmas, pastāvīgu sasprindzinājumu. Periodiski rodas cerības, kad alkoholiķis sola atmest dzeršanu, bet dzeršana trupinās. Ģimene draud alkoholiķim – sūtīt ārstēties, pamest, atmaskot dzeršanu, bet savus draudus neīsteno. Ģimenes mēģinājumi kontrolēt alkoholiķa dzeršanu piedzīvo neveiksmi.

Līdzatkarīgais partneris arvien vairāk atstāj novārtā savu dzīvi un koncentrējas uz dzērāju, tāpēc piedzīvo problēmas darbā, sāk izvairīties no draugiem, radiniekiem, nespēj rūpēties par bērniem. Ģimenē rodas problēmas ar naudu. Līdzatkarīgais izjūt arvien lielāku spriedzi, parādās depresijas simptomi, veselības problēmas, bezmiegs, pazūd apetīte.

Palēnām līdzatkarīgais pazaudē sevi, pārkāpj robežas. Līdzatkarīgais izjūt spēcīgu bezspēcības izjūtu un naidu, draud partnerim, nespēj savaldīties, var kļūt vardarbīgs. Līdzatkarīgais var sākt lietot alkoholu. Reizēm impulsīvi mēģina izglābties – aiziet projām vai padzīt alkoholiķi, tomēr nespēj pieņemt apzinātu lēmumu glābt sevi un atgriežas iepriekšējā situācijā.

Pastiprinās psiholoģiska dezorganizācija - parādās nenoteiktas bailes, trauksme, līdzatkarīgais vairs nespēj adekvāti novērtēt situāciju. Var būt domas par pašnāvību vai vēlme nogalināt alkoholiķi. Līdzatkarīgais atsakās no savas dzīves un ir pilnībā pārņemts ar alkoholiķi.

Alkoholiķu ģimenēs valda haoss un neparedzamība. Nekad un ne par ko nevar būt drošs. Jebkurā brīdī atkarīgais var sākt dzert un tas pilnībā izmaina noskaņojumu un attiecības mājās, atceļ visus plānu, ģimene sāk dzīvot it kā citā režīmā. Nevar ticēt tam, ko saka - alkoholiķis sola pārstāt dzert, un nekad nepilda solīto, ģimene draud novērsties, ja alkoholiķis nepārstās dzert, bet nekad neizpilda draudus. Alkoholiķu ģimenē nekas nav tā, kā izskatās, cilvēki iemācās nerunāt par to, kas notiek, neuzticēties ne citiem, ne sev. Ģimenē nerakstīts likums ir noliegums – alkoholiķis noliedz, ka viņam ir problēmas ar dzeršanu tieši tāpat, kā līdzatkarīgais noliedz, ka viņam ir problēmas ar līdzatkarību. Kamēr turpinās noliegums, tikmēr progresē gan alkoholisms, gan līdzatkarība.

Alkoholiķu bērni.

Bērni, kas aug alkoholiķu ģimenēs, piedzīvo intensīvas jūtas, ar kurām ir ļoti grūti tikt galā – kaunu, vainas sajūtu, dusmas, bezspēcību. Bērni uzņemas atbildību par vecākiem, kuri netiek galā ar sevi un ar vecāku pienākumiem, jo viens ir aizņemts ar alkoholu, bet otrs ar alkoholiķi, vecākie bērni uzņemas atbildību arī par jaunākajiem brāļiem un māsām. Vecākiem nav laika un uzmanības bērniem. Bērni ģimenē iemācās, ka dzīve ir neprognozējama un nedroša, ka nevienam nevar uzticēties. Pieaugot alkoholiķu bērniem ir raksturīga zema, nestabila pašapziņa, iekšējs haoss, sasprindzinājums, bailes no cilvēkiem, nespēja veidot līdzvērtīgas attiecības. Raksturīgas atkarības un līdzatkarības problēmas, vajadzība pēc sasniegumiem, atbildības uzņemšanas par citiem vai bezatbildība. Pieaugušajiem alkoholiķu bērniem ir izteiktas grūtības tikt galā ar savu dzīvi.

Inga Lubāne psiholoģe, psihoterapeite
Krīžu un psihoterapijas centrs „Taka”
Rīga, Brīvības iela 183/1 – 14
Talr. 26555581, 29398080
www.centrstaka.lv

No: http://spogulis.calis.lv/sports/fitness/alkohola-lidzatkariba/