Sākums » Raksti » Aisberga arhīvs » Atpūtas brīdim

Praktiski padomi kā pārdzīvot “krīzi”…

http://www.aisbergs.lv/?p=11550

 

Praktiski padomi kā pārdzīvot "krīzi”…

ATPŪTAS BRĪDIM 29.07.2009

 

Dzīvesziņa pret inflāciju

Kā rīkoties tā, lai naudas pietiktu visam un vēl nedaudz paliktu pāri?

Tad nu, lūk – lai dzīvotu laimīgi un būtu pie naudas, izstrādāju sev vairākus principus. Sekojot tiem, neizjūtu nekādas dzīvošanas problēmas un naudiņa vienmēr paliek pat pāri.

1. Dzert vajag daudz.

Protams, ne jau nezinot ne rītu, ne vakaru, bet pietiekami. Kad cilvēks iedzer, viņam ar galvu viss ir kārtībā. Viņš sāk saprast, ka viņam patiesībā nevajag visādas ekstras – datoru, mersedesu un tā tālāk. Pēc kāda laika problēmas kļūst mazākas un cilvēkam parādās lieka naudiņa. Protams, no iedzeršanas mēdz būt problēmas. Bet tās ir mazākas. Un zālēm, kā zināms, jābūt rūgtām.

Šis princips strādā viena gaužām vienkārša iemesla dēļ – alkohols iznīcina smadzenes, kas ir fakts. Taču iznīcina selektīvi. Kā pirmie tiek bojāti stilīguma, tieksmes pēc eiropejiskuma un modīguma centri. Dzīvs šo centru sagruvuma piemērs ir jebkurš bomzis – viņam simts gadus nevajag kašmira mēteli, viņam vajag tikai praktiskas un lētas lietas. Bet par bomzi kļūst tikai tad, ja dzer ļoti daudz. Ja dzer vienkārši daudz, tad iznīcināšanas procesu var kontrolēt un aprobežoties ar mirkli, kad katru dienu mazgāties vairs nav obligāti, bet Seiko pulkstenis un Kardēna uzvalks ir pie vienas vietas. Jo pulkstenis uz rokas traucē, savukārt t-kreklā staigāt ir ērtāk, piedevām mazgāt to ir vienkāršāk.

.

2. Bez iemesla neapmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kur nedrīkst spļaut uz grīdas.

Ieej krogā, apskaties, vai uz grīdas drīkst spļaut. 99% krogu to nedrīkst. Tātad uz tādu neviesmīlīgu iestādi nevajag iet. Apmeklēt vajag tikai pareizos krogus. Tajos nodzert 30-50Ls fiziski nav iespējams. Pat, ja paņem litru šņabja un spaini ar rijamo. Pareizajos krogos veidojas dvēseles miers, pareizas atpūtas paradumi un liekās naudiņas.

Starp citu, ja uz grīdas spļaut ir atļauts, tas nenozīmē, ka tā arī ir jādara. Ja cilvēks spļauj uz grīdas, kur tas nav ļauts, tas ir skumji. Savukārt, ja cilvēks nespļauj uz grīdas tur, kur tas ir ļauts, tas nozīmē, ka šis cilvēks ir visnotaļ kulturāls un labi audzināts. Ar tādu cilvēku ir patīkami sadzert. Un iestādē, kur pulcējas šādi cilvēki, grēkus neatrast.

3. Neizmantot taksometrus.

Šis princips izstrādājās nesen, taču tas izrādījās neticami pareizs. Agrāk – braucu ar mašīnu, iedzēru, mašīnu atstāju, uz mājām devos ar takstīti, no rīta ar taksi pakaļ mašīnai, tad braucu uz darbu un raustījos, vai nenoķers policija. Bet tagad – braucu ar mopēdu, iedzeru, braucu ar mopēdu mājup, no rīta uzlāpos un atkal braucu ar mopēdu. Benzīns 2,5 litri uz 100 kilometriem un nekādu taksometru.

4. Nekad neiepērcies veikalā, kur nav letes.

Lete – ģeniāls komunistu izgudrojums, lai ekonomētu tautas naudiņu. Bet pašapkalpošanās veikals – buržuju izdomas atrauga. Ne bez iemesla buržuji izdomāja supermārketus. Lai to saprastu, pietiek paskatīties, ko dara viņi un ko mēs. Piemēram, uz Kalniņiem un Viljamsiem – ja viņi ir izgudrojuši lielveikalu, kur preci mīca un spārda kājām, zog, pērk, sasit tuklas amerikāņu mājsaimnieces, tas tāpat ir izdevīgi. Bet cilvēks normālā veikalā pieiet pie letes, stāv rindā, izvēlas, nopērk to, ko viņam vajag – pudeli degvīna, maizi, bundžu tūrista brokastu – un mājup dodas laimīgs. Pirkuma cena nepārsniedz 4Ls. Cilvēks dodas uz lielveikalu, skatās, re, kur, izpārdošana, skaists iepakojums, piestumj ratiņus pie kases – pirkumu kopsumma 40Ls. Varētu padomāt, ka ledusskapi piepircis uz nedēļu. Bet arī tur ir apjājiens. Ledusskapis tukšs – izdzēri, liecies gulēt. Ja ledusskapis pilns – sāksi rīt aiz neko darīt, tas savukārt vedīs aptaukošanās virzienā un nauda jau nu tiešām neiekrāsies. Paies pāris dienas, un atkal stumsi lielveikala ratiņus pie kases.

5. Pret sieviešu iegribām – ar viņu pašu naudu!

Sievietes mūždien kladzina – ai, jānopērk šis, ai, vajag to, kas citiem, bet mums nav, nav ko vilkt mugurā, bērnam vajag šito, bērnam vajag to… Sieviešu lielākajai daļai galvā ir tāda plate: "Es vēlos, lai manam bērnam būtu viss labākais”. Agrāk es domāju, ka šajā frāzē atslēgas vārds ir "viss labākais”. Gadiem ejot, sapratu, ka esmu kļūdījies. "Viss” ir sieviešu atslēgas vārds, viņām vajag visu. Tieši tāpēc vienīgais veids kā pret to cīnīties, ir likt sievietei pašai apmaksāt savas iegribas. Pirmkārt, par viņas algu daudz iegribu nenopirksi, otrkārt – kad nauda ir jānopelna, nevis ir iespēja to paņemt no atvilktnes, vēlme pirkt niekus strauji sarūk. Mīlestība – abpusējas jūtas un tās tiek apliecinātas visupirms ar reālu naudu, nevis ar maigu čukstēšanu uz austiņas. Un ja reiz tu strādā, lai arī tava sieva strādā, nevis dirn pie loga mīļotā gaidās ar krāsotiem nagiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka sievietes tik ilgi ir cīnījušās par līdztiesību.

6. Nekad nebraukt uz ārzemēm.

Dzimteni vajag mīlēt. Jo aiz robežas dzīvo ienaidnieki. Tur ne sūda nav ko darīt. Pēdējo reizi, kad biju Somijā, uz Ziemassvētkiem kopā ar draugu – nācās secināt, ka tā bija stulba ideja. Pirmkārt, Ziemassvētki – pilnīgs idiotisms, otrkārt – Somija. Aizbraucām iepazīties ar somu kultūru? Iedzert degvīnu, nolīgt vietējo mauku! Iedzērām. Degvīns ĻOOTI dārgs. Nospļāvāmies un netaupījām. Aizbraucām pēc meitenēm. Pamatīgi iereibuši aizbraucām. Paņēmām. Vēl tagad atminos, kā samaksājām 2000 somu marku par vienu vienību. Bet no rīta izrādījās, ka tā ir latviešu, nevis somu mauka un dzīvo Rīgā kaimiņu ielā! Kā gan var atdot 300 dolārus par to, kas te maksā 40 latus! Nolādētā Somija!

7. Nekad nepirkt uz kredīta.

Uz kredīta nav iespējams nopirkt neko vajadzīgu. Ko tad cilvēkam vajag? Zāles, kad viņš beidzas nost, maizi, kad ir izsalcis. Tādām lietām tādā stāvoklī cilvēkam kredītu nedos. Kā gan var dot kredītu cilvēkam, kas drīzumā var nomirt? Tieši tāpēc kredītu var dot tikai nevajadzīgām lietām, pie tam cilvēkam, kam tās nav vajadzīgas. Piemēram, mašīnas, mēbeļu vai mājas iegādei.

Es braukāju ar bembi, kuru var nopirkt par 100Ls. Toties man to nemēģina nozagt un es varu lēkāt tam pa jumtu. Lūk, cilvēks nopērk mersedesu un nevar lēkāt pa jumtu. Kāpēc man vajag tādu mašīnu, ja ar bembi es varu vairāk? Gulēt vajag gultā. Vēl vajag skapi. Man ir viena pakaļa, un tai vajag vienu gultu un vienas bikses. Lai tās pakārtu vajag vienu skapi. Priekš kam man mēbeles? Un māju? Ja cilvēks dzīvo, tātad viņam ir, kur dzīvot. Ja cilvēks ir bomzis un dzīvo pagrabā, tad gan nav divu domu, ka viņam vajag, kur dzīvot. Tādam kredītu nedos. Bet, ja viņš nav bomzis, tad viņam ir, kur dzīvot. Es vēl saprastu, ja cilvēkam ir desmit bērni, tad viņam patiešām vajag māju. Bet kas pie mums saražo desmit bērnu? Parādiet man tādu! Bet, ja tu nevēlies vakariņot kopā ar vecākiem, vis tuvākiem radiem, vai nespēj sadzīvot ar bijušo sievu, kuru precēt tev neviens nelika, vai arī traucē kaimiņi, ar kuriem nemāki sadraudzēties, tad problēmas meklē savā galvā. Nevis aizņemies no bankas uz drakoniskiem procentiem.

8. Nekad bez nepieciešamības nepērc to, ko reklamē pa televizoru.

Labu un lētu mantu nereklamē. To tāpat nopirks. Reklamē kaut ko sliktu, piemēram, BIG, sulu spiedes, trenažierus vai kaut ko citu ar uzskrullētu cenu.

9. Nelieto maksājumu karti.

Tas ir vēl viens buržuju izgudrojums, ar mērķi noslaukt naudu no darba tautas. Kad tu pieej pie kases un izvelc naudas žūksni, tu uzreiz saproti, ka šī ir tava sūri grūši pelnītā nauda un tu to tūliņ atdosi pārdevējai. Tas tev liek aizdomāties, vai viss, kas ir iepirkumu ratiņos tev patiešām ir vajadzīgs. Bet, kad tu izvelc karti, nauda no tās tiek atdota viegli un nemanāmi. Kredītkarte ir vēl lielāks uzmetiens. Nepietiek ar to, ka tev izmāna visu, kas tev ir, tev vēl liek ielīst parādos. Un nevis vienkārši parādos, bet parādos ar procentiem. Tiek ieslēgts skaitītājs – laime, kas simts gadus nevienam nav vajadzīga!

10. Censties nekad, ne par ko nemaksāt valstij.

Šis princips vairāk kalpo nevis ekonomēšanai, bet dvēseles līdzsvaram, jo nodokļus maksāt tāpat vajag. Taču pie mums nereti cilvēks maksā nodokļus, aizpilda deklarācijas, laikus nomaksā sodus, un tad viņam pēkšņi kļūst slikti, viņš izsauc ātros, un atbrauc ārsts, kas saka, ka viņam ir maz naudas un ka viņš kaut ko gaida no tevis, lai nebūtu jābrauc uz bomžatņiku, bet varētu tikt normālā slimnīcā. Cilvēks dod kukuli, viņu aizved uz slimnīcu un tur viņam saka, ka aspirīnu var iedot par velti, taču, ja grib ārstēties, maciņš atkal jāver vaļā. Un tā visur. Cilvēks uzsprāgst, sāk lamāt ārstus par kukuļņēmējiem, sāk pieprasīt korupcijas un izlaupītā budžeta apkarošanu. Neguļ, slikti ēd, skatās televizoru un gaida no valdības apņēmīgas darbības. Bet tas ir slikti veselībai.

Bet, ja cilvēks nevienam ne par ko nemaksā, tad, izsaucot ātros, lieliski saprot, ka ārsts viņam nav neko parādā. Tāpēc, ka parādā tas ir tad – kad esi paņēmis un neesi atdevis. Un, ja ārsts no tevis nav neko ņēmis, viņam nav nekas tev jāatdod. Pat uz bomžatņiku tevi vest nav viņa pienākumos. Gribi – protams, maksā. Gribi uz normālu slimnīcu – samaksā vairāk. Un cilvēks uzreiz pārstāj visus uzskatīt par kukuļņēmējiem un izspiedējiem, sāk no naudas šķirties ar lielāku apdomu, sāk labi gulēt, neuztraukties un uzspļaut visiem valdības neizpildāmajiem solījumiem.

11. Visām lietām, ko tu pērc, jānāk viegli.

Nekad necenties kaut ko pirkt ar pēdējiem spēkiem, kā tas nereti pie mums bēdz būt. Cilvēks ir iekrājis pārsimt latus. Paskatās uz tiem – summa skaista. Pakasīja pakausi un nonāk pie diviem secinājumiem – ko tā stāv dīkā, ja reiz esmu iekrājis, gan iekrāšu vēl! Cilvēks ņem tos pāris simtus, piecus vēl aizņemas no kolēģa vai uz kredīta, un skrien sev pirkt mašīnu. Naudas vairs nav un kredīta maksājumi uz vairākiem gadiem. Te pēkšņi cilvēkam nosper mašīnu. Situācija ir neapskaužama – nav ne naudas, ne mašīnas, tikai kredīts ar procentiem. Sabeigti nervi un sirdēsti. Un kāpēc tas viss? Tāpēc, ka vai lienot no ādas ārā gribējās mašīnu nopirkt par pēdējo naudu, par visu, kas bija sūri nopelnīts un grūši iekrāts. Muguriņu lieci, pārtiki teju vai no maizes kancītēm – un rezultātā kredīts ar procentiem! Tieši tāpēc rīkoties vajadzēja citādāk. Esi iekrājis pārsimts latus - aizej nodzer simtu un liecies gulēt. Esi iekrājis tūkstoti - iegādājies riteni par diviem simtiem. Esi iekrājis divus – nopērc bembi par pieciem simtiem. Un ja tev to bembi aizdzīs, varēsi nospļauties, ka to grabažu ir nozaguši, un nopirkt vietā citu tādu pašu. Tā cilvēks var saglabāt gan nervus, gan dvēseles mieru un līdzsvaru. Turklāt dzīvot bez uztraukumiem par rītdienu.

12. Līdzās izdevumu samazināšanai, jācenšas palielināt ieņēmumus.

Arī šis princips ir ļoti vajadzīgs. Tomēr, bez visu iepriekšējo neievērošanas, lai arī cik tu nepelnītu, tāpat būs par maz, sēdēsi bez naudām, dzīvosi uz kredīta un taupīsi katru santīmu. Būs kā Amerikā – alga 5000 dolāru, samaksā par dzīvokli, apdrošināšanu, kredītiem, bērnu izglītību, feminisma vārdā iedod sievai, rezultātā pašam paliek 300 nokošanai. Bet pie mums, pareizi organizējot budžetu, saņēmi 500 latus, par dzīvokli noliec simtu, pussimtu atdod vecākiem priekš pārtikas, uz skolu aizraksti, ka naudas nav un lai nepiedāvā iepazīties ar klases audzinātāju, sievai pasaki, lai mētelim krāj pati, rezerves daļas bembim nopērc par pāris desmitiem, savukārt stāvvietā vietu neiegādājies, par velti turi aiz loga un rezultātā košanai atliek 300 latu. Kas kaitēja bagāti nedzīvot … !

Trakais Kursis
No: http://www.tribine.lv/articles/5827/1/Dziveszina_pret_inflaciju?PHPSESSID=hn4jklsuf15g2kuji51fdbimp5

Kategorija: Atpūtas brīdim | Pievienoja: Janis_A (29.Jūl.2009)
Skatījumu skaits: 892
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Pieteikšanās

Informaģentūra
TAUTASFORUMS
INFOWARS
ABOVE TOP SECRET
NATURALNEWS
GLOBALRESEARCH
DRUDGE REPORT
ECOCOLLAPS
PLANETA-MOJA
EARTH CHRONICLES
Statistika